DILI, 12 Fevereiru 2025 (TATOLI)—IX Governu Konstitisionál liuhusi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) atribui desentralizasaun administrativa instituisionál ba munisípiu sira nu’udar parte ida ba preparasaun implementasaun programa podér lokál no desentralizasaun administrativa.
Diretór Jerál Desentralizasaun no Governu Lokál husi MAE, António Guterres, esplika, konseitu podér lokál no desentralizasaun administrativa mak atu hakbesik serbisu sira ba populasaun liuhusi autoridade lokál, promove setór privadu iha área rurál hodi hasa’e kualidade serbisu no integra serbisu lokál sai hanesan parseiru no kria partisipasaun demokrátika sidadaun ba desentalizasaun ho baze podér lokál hodi fortifika instituisaun Estadu iha territóriu.
“Implementasaun programa ne’e bazeia ba lei-inan artigu 5 ne’ebé ko’alia kona-ba administrasaun públika, oinsá respeita prinsípiu desentralizasaun. Entaun, faze dahuluk mak deskonsentrasaun administrativa ne’ebé atribui kompeténsia ba autoridade sira iha altura ne’ebá iha ualu mak administrasaun munisipál no haat mak sai autoridade munisipál ho nia rejime administrativu rasik momentu ne’ebá, enkuantu rejime patrimoniál no finanseira mak seidauk tanba iha faze inisíu,” Diretór Jerál António Guterres hato’o liuhusi programa entervista eskluziva live streaming, iha estúdiu Agência Tatoli, Farol, foin lalais ne’e.
Hafoin kontinuasaun to’o IX Governu Konstituisionál, alterasaun dekretu-lei ne’ebé ko’alia kona-ba estatutu própriu administrasaun munisipál no autoridade munisipál ba alterasaun dalimak dekretu-lei 84/2023, 23 novembru hatuur ona ba faze segundu, ne’ebé tama ona ba desentralizasaun administrativa institusionál.
Bazeia ba kondisaun ne’e maka munisípiu hotu daudaun ne’e transforma ona ba autoridade hotu, kompleta estrutura, administrativamente sekretária tolu, ne’ebé faze dahuluk sekretária ida de’it ne’ebé toma konta ba jerál.
Nune’e, daudaun tama ba faze preparatóriu podér lokál nian, ne’ebé Prezidente Autoridade 12 inklui Administrativa Ataúru ho ninia sekretária munisipál.
“Kada sekretária asume ninia papél hanesan administrasaun no finansa hodi jere Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ne’ebé liuhusi Komisaun Revizaun Orsamentu Polítika (KROP) no planu asaun anuál iha nível lokál no identifika rekursu ne’ebé iha salarialmente kuadru pesoál hira tuir ida-idak nia grau, halo mapamentu pesoál no planu asaun anuál ba formasaun rekursu umanu, planu investimentu anuál, inklui planu aprovizionamentu anuál,” Diretór esplika.
Kompeténsia ne’ebé atribui ona hanesan sasukat kapasidade ba pesoál ne’ebé lidera instituisionál. Sekretária segundu haree ba planu dezenvolvimentu integradu munisipál, munisípiu nia investimentu, rekursu umanu, aspeitu sósiu ekonómiku, inklui halo planu ba kurtu, médiu no longu ne’e saida.
Hafoin ida-ne’e aprezenta ba Komisaun Konsellu koordenasaun munisipál hodi tuur hamutuk, fó opiniaun no téknikamente elabora planu, ne’ebé lidera husi Sekretária Asuntu Planeamentu no Investimentu Munisipál.
“Ida fali investimentu ne’e boot, oinsá nia bele asesu ba fundu infraestrutura atu finansia ba saida, ita ko’alia kona-ba podér lokál infraestutura iha ona ka la’e, uma ba Asembleia lokál no uma ba Administrasaun lokál iha ona ka la’e, oinsá nia bele planea Asembleia ne’e bazeia ba lei eleisaun munisipál bainhira, iha karik iha ona kondisaun, preparasaun ida-ne’e mak daudaun ita la’o,” António Guterres, tenik.
Seluk, kona-ba asuntu sosiál hanesan dezastre nuturál halo planun jestaun no identifika área risku dezastre naturál no intervensaun emerjénsia, hanesan kapasidade instituisionál.
Papél polítika Governu nian ne’ebé depozita ba Prezidente autoridade no sekretária na’in-tolu hanesan Sekretária Asuntu Ainansa mak asegura.
Deskonsentra servisu 19 ba munisípiu sira
Diretór Jerál António Guterres haktuir, MAE no entidade seluk deskonsentra tan servisu 19 ba munisípiu sira, ne’ebé iha 10 husi liña ministeriál iha faze dahuluk, iha estatál rasik iha sia foin daudaun iha marsu 2024 fó tun tan Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) ne’ebé agrupa ho autonomia servisu ualu ne’e sai sia ona.
Aleinde ne’e, Governu atuál muda pirámide, ne’ebé uluk kuandu preparasaun ba deskonsentrasaun administrativa oituan mak tun ba kraik, maibé Governu muda estatutu autoridade munisipál no grupu tékniku ministeriál fó hotu ba kraik ona no Governu halo polítika ba formasaun bainhira hetan pedidu, nune’e bele fó asisténsia no akompañamentu, inklui monitorizasaun no avaliasaun serbisu ne’ebé desentraliza ona ba kraik.
Sekretária ba Asuntu Finansa jere Administrasaun autoridade ida nian finansiamentu tuir kategoria ne’ebé iha ho relatóriu diretamente asesu sistema ho Ministériu Finansa (MF), la liuhusi MAE. Aleinde ne’e, Autoridade sira mak aprezenta ida-idak ninia orsamentu iha KROP, MF no debate iha Parlamentu Nasionál.
Instalasaun Balkaun Úniku
Preparasaun seluk mak Balkaun Úniku instala ona iha Baukau, Manatutu, no sei alarga bá munisípiu hotu. Tempu badak sei inaugura iha Ataúru tanba instalasaun preparadu hotu ona.
“Iha ne’ebá atendimentu integradu, iha Balkaun Úniku ko’alia kona-ba serbisu munisipál 19 iha hotu no orsamentu hira mak jere, nia supervizaun mai husi portál munisipál transmite hatama ba iha Balkaun Úniku iha hotu, no iha ne’ebá sidadaun hirak mak asesu ba billete identidade, pasaporte, kartaun eleitorál, atendimentu la’o oinsá. Ida-ne’e mak objetivu lori Governu besik ba populasaun,” Diretór Jerál MAE informa.
Nível munisipál iha ona portál munisipál, ne’ebé deskreve profile kada munisípiu inklui ninia potensialidade hanesan agrikultura ho seluk tan.
Tanba ne’e, Governu presiza halo avaliasaun no haree kondisaun mínima munisípiu sira atu altera lei ezistente, hanesan lei desentralizasaun administrativa no podér lokál, lei finansa munisipál, no eleisaun Kámara Munisipál hodi bele tuir kondisaun atuál.
MAE tinan ne’e prepara hela matéria ba avaliasaun mínima ba kondisaun munisípiu atu iha futuru mai bele implementa desentralizasaun administrativa no podér lokál.
Ho avaliasaun kondisaun mínimu maka polítikamente bele pronúnsia ba públiku katak munisípiu ne’e preparadu atu hakat ba podér lokál.
MAE nia prioridade tinan ne’e mak kontinua reforsa serbisu munisípiu sira atu aselera prosesu preparasaun no fasilita formasaun aprovizionamentu no planeamentu, jestaun orsamentu públiku, kapasitasaun jestaun finansa públika, balkaun úniku, kria sistema informasaun integradu suku no aldeia hodi aselera implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa.
Aprezenta lei Prosedimentu Instalasaun Podér Lokál
Prezidente Komisaun A ne’ebé trata asuntu Justisa no Konstitusionál iha Parlamentu Nasionál (PN), Patrocínio dos Reis Fernandes, husu ba Governu atu aprezenta inisiativa lei Prosedimentu Instalasaun Podér Lokál.
“Kona-ba atu instala munisípiu ne’e tenke mai duni ho lei, ne’e mak kondisaun agora Governu prepara hela haree kondisaun sira ne’e para depois sira haree kondisaun instaladu ona, para lori lei mai depois bele aprova hodi bele implementa ona Podér Lokál,” Deputadu ne’e hato’o ba Agência Tatoli, iha resintu PN.
PN iha lejislatura liubá aprova ona pakote lei Desentralizasaun Administrativa no Podér Lokál, lei Finansa Munisipál, lei Eleisaun Munisipál, ne’ebé atu implementa podér lokál presiza lei komplementár hanesan lei Prosedimentu Instalasaun Podér Lokál.
“Atu deside katak agora atu hahú Podér Lokál iha munisípiu ida ne’ebé, define tuir kondisaun sira iha tenke lori lei mai aprova. Maibé to’o agora komisaun seidauk simu inisiativa ruma husi Governu,” nia akresenta.
Presiza lei komplementár
Deputadu Bankada opozisaun husi Frente Revolucionária de Timor-Leste Independente (FRETILIN), Joaquim dos Santos, nota katak presiza tan lei komplementár hanesan lei prosedimentu ka regra ba instalasaun podér lokál.
Tanba iha lei Podér Lokál iha artigu tranzitóriu tenke halo instalasaun, entaun Governu halo lejizlasaun mai husu órgaun lejislativa aprova lei kona-ba instala podér lokál ne’e mekanizmu no prosedimentu ba instalasaun podér lokál.
Deputadu membru Komisaun A ne’e dehan, tanba iha lei Podér Lokál ne’e ko’alia kona-ba estatutu, direitu, dever, organizasaun, ezisténsia kriasaun polítika, maibé atu harii ne’e tenke iha tan regra ketak, ne’ebé Governu seidauk iha.
Bankada PD husu aselera desentralizasaun
Deputadu Bankada Governu husi Partidu Demokrátiiku (PD), Manuel Noronha, husu IX Governu atu fó pioridade halais implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa ba autoridade munisípiu sira.
Nia konsidera, podér lokál no desentralizasaun administrativa ne’e importante, tanba ne’e tenke iha ona desizaun nune’e buat hotu labele konsentra iha nasionál tanba dezenvolvimentu ne’e tenke to’o baze.
“Tuir bankada, nasaun ne’e tenke harii husi baze, entaun buat hotu tenke entrega ona ba kraik hodi bele foti desizaun iha kraik, tanba ita hanesan nasaun ida-ne’e importante loos, tenke aselera ona desentralizasaun ne’e hakarak ka lakoi, tenke entrega ona podér iha baze hodi sira bele dezenvolve-an no Governu sentrál halo kontrolu de’it. Ita hakarak iha tinan 2025 nia rohan ka tinan oin bele fó ona podér lokál ba munisípiu ne’ebé prenxe ona kriteira tanba ita haree iha munisípiu lubun ninia kriteira prienxe ona,” nia tenik.
Deputadu opozisaun husi Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timoroan (KHUNTO), Luís Roberto, hein katak Governu bele aselera implementasaun podér lokál nune’e buat hotu labele sentraliza iha kapitál Dili hodi halo ema hotu mai iha Dili.
“Entaun, implementa lei Podér Lokál hodi nune’e povu pro-ativu iha munisípiu, ekonomikamente bele kontribui ba nia munisípiu, labele mai tan iha Dili, tanba partisipasaun másimu husi povu rasik ida-idak ninia dezenvolve ekonómikamente iha ninia munisípiu, suku no aldeia. Ida-ne’e mak ita-nia hakarak, lei hotu iha ona no husu Governu ida-ne’e tau ba implementasaun nune’e povu bele sente dezenvolvimentu ekonómika iha kraik mai to’o leten,” Deputadu Bankada opozisaun tau esperansa.
Desentralizasaun nu’udar faze ba konstrusaun Estadu
Deputada Bankada Opozisaun husi Partidu Libertasaun Populár (PLP), Maria Angelina Sarmento, konsidera podér lokál no desentralizasaun administrativa nu’udar faze importante ba prosesu konstrusaun Estadu tanba munisípiu sira bainhira desentralizadu, sira mós sei hamenus neineik depedénsia husi osan fundu petrolífeiru tanba Governu fó ona kompeténsia ba sira atu buka reseita rasik no bele jere reseita husi munisípiu.
“Ida seluk mak ohin loron ita preokupa ema hotu mai buka moris iha Dili, tanba kauze ita-nia desentralizasaun polítika Estadu atubele desentraliza serbisu sira ba munisípiu seidauk funsiona, entaun ita haree akontesimentu foin daudaun ligadu ho despeju administrativu haruka ema ida-idak filafali ba nia munisípiu, tuir loos partidu sira kaer ukun kleur halo analiza ona, tanba saida mak partidu iha esperiensia ukun tinan naruk ona maibé la konsege estimula dada ema bá serbisu iha nia munisípiu no ema tenke halai fali mai Dili,” nia preokupa.
Deputada Bankada opozisaun ne’e husu Governu atu kontinua prepara kondisaun hanesan rekursu umanu no seluk tan ba munisípiu sira hodi implementasaun podér lokál.
“Governu dehan sei prepara órgaun lokál sira atubele prontu implementa desentalizasaun tuir buat ne’ebé lei hateten, ne’e buat ida di’ak tanba dalaruma mós ita la prepara ema iha kraik, kuandu ita desentraliza de’it bele lori konsekuénsia ladi’ak, halo hanesan laiha boa-governasaun, má jestaun no osan sira la konsege investe iha setór produtivu sira atu dada osan husi kraik mai leten, hanoin tinan barak ita ko’alia kona-ba kapasitasaun, maibé tenke hahú ona,” nia rekomenda.
Baukau preparadu
Autoridade Munisipál Baukau preparadu hasoru implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa.
Prezidente Autoridade Munisipál (PAM) Baukau, Veneranda Lemos Martins, konsidera, desizaun kona-ba polítika implementasaun lei podér lokál no desentralizasaun administrativa bazeia ba rezultadu avaliasaun mínima husi Governu sentrál liuhusi Diresaun Desentralizasaun iha MAE.
“Preparasaun tenke másima atu prenxe kondisaun mínima ne’ebé sei halo fazeadamente no kuandu bele, tinan 2027 Baucau implementa uluk ona polítika ne’e,” PAM Baucau informa.
Governu sentrál liuhusi MAE halo avaliasaun ba kondisaun mínima foku ba rekursu iha kada munisípiu, kapasidade rekursu umanu iha área administrasaun, infraestrutura bázika, organiza sidade no preparasaun ba setór ekonomia hanesan prepara setór privadu liuhusi kooperasaun ho Kámara Komérsiu Indústria Timor-Leste (CCI-TL, sigla portugés) iha Baukau.
Bainhira prense rekizitu kondisaun mínima, faze tuirmai mak eleisaun Kámara Munisipál nune’e presiza kapasidade rekursu umanu atu jere orsamentu tanba Governu sentrál sei aloka orsamentu ba kada munisípiu 25%, ba implementasaun programa podér lokál no desentralizasaun administrativa.
Aleinde ne’e, Autoridade Baukau kria departamentu Organizasaun Naun Governamentál (ONG) no Diresaun Rekursu Umanu hodi foku ba kapasitasaun iha área planeamentu, finansa no administrasaun ne’ebé envole husi nível munisípiu, postu administrativu to’o suku.
Autoridade Baukau kontinua serbisu hamutuk ho instituisaun mineiru husi nasionál atu halo identifikasaun ba rekursu naturál sira iha kada postu administrativu hodi hatene rekursu potensiál iha Baucau, nune’e iha futuru bele krexe ekonomia liuhusi investimentu.
PAM Bobonaru halo esforsu prienxe kondisaun mínima
Prezidente Autóridade Munisípiu (PAM) Bobonaru, Alexandre Pires, sei halo esforsu ho meiu hotu atu hetan valór di’ak iha avaliasaun kondisaun mínimu.
“Ita tenke hetan valór A ou B, se hetan valór C entaun ita la pasa. Ida-ne’e signifika katak prosesu dezenvolvimentu iha Bobonaru hakdasak, tanba buat sentraliza iha nasionál, depende ba nasionál nia desizaun. Maibé podér lokál ne’e dezenvolvimentu ne’e mai hotu iha munisípiu, iha ne’e mak deside hamutuk aprova hodi hala’o dezenvolvimentu saida mak munisípiu Bobonaru presiza,” nia katak.
Autoridade Munisípiu Bobonaru halo preparasaun liuhusi orsamentu Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) no Planu Dezenvolvimentu Integradu Munisipál (PDIM), tau prioridade hodi halo konstrusaun ba infraestrutura bázika sira hanesan eskola, fasilidade saúde, estrada rurál, bee-moos no seluk tan.
Preparasaun seluk mak konstrusaun edifísiu Asembleia munisípál ne’ebé tuir planu sei hala’o lansamentu fatuk dahuluk iha tempu badak no edifisíu Balkaun Úniku.
Enkuantu, preparasaun balun hahú la’o ona hanesan implementasaun projetu reablitasaun estrada nasionál, ne’ebé hahú husi Nunura to’o Maliana Vila no estrada Urbana kobre Maliana Vila.
Autoridade Munisípiu Bobonaru dehan, rekursu umanu sufisiente ona maibé seidauk garante katak di’ak tanba intelektuál Bobonaro oan sira barak mak hela no serbisu iha Dili.
Liga ba preparasaun atu hetan reseita doméstika iha futuru, daudaun ne’e identifika ona fatin turizmu iha parte tasi-ibun no fatin turizmu komunitáriu, relijiozu no istóriku barak, ezemplu hanesan Foseis Repeteis Marino iha Foho Lesesuli, postu administrativu Kailaku ne’ebé agora seidauk dezenvolve.
Aleinde ne’e, halo mós lisensiamentu ba kamioneta sira-ne’ebé tula sasán husi Nusa Tenggara Timur (NTT)-Indonézia tama mai territóriu tenke selu taxa ba Governu.
Bobonaru mós iha rekursu naturál sira hanesan Fatuk, Rai-Henek, Mina no Gas naturál ne’ebé daudaun ne’e identifika hanesan iha Nunura no iha fatin seluk tan, ne’ebé ba futuru bainhira halo esplorasaun sei kontribui reseita maka’as.
Maski Kondisaun balun hahú rezolve ona, maibé tuir PAM durante ne’e munisípiu Bobonaro sei iha dezafiu barak hanesan fasilidade ne’ebé atu fasilita administrasaun ba podér lokál mínimu hela hanesan infrastrutura tanba diresaun balun nia edifisíu ho kondisaun ladi’ak.
Problema seluk mak estrada husi diresaun Bilimau bá Kailaku ne’e ninia kondisaun grave no kondisaun hanesan mós ba estrada ligasaun husi Santa Kruz liga ba postu Bobonaru no Loloto’e.
Autoridade Kovalima prontu simu implementasaun programa
PAM Kovalima, Miguel Armada Cardoso, dehan, nia parte no ekipa prontu ona simu implementasaun polítika podér lokál no desentralizasaun administrativa.
Governu sentrál daudaun ne’e fó ona kompeténsia ba munisípiu, iha pilar tolu hanesan Administrasaun, Finansa inklui Patrimóniu no Lojístika, maibé seidauk fó kompeténsia kona-ba polítika.
“Ita-nia preparasaun di’ak hodi hein atu implementa programa Governu, durante ne’e la’o mak hodi hala’o reuniaun Konsellu suku, Konsellu Koordenasaun Munisipál no prepara profile munisípiu no planu estratéjiku Dezenvolvimentu Munisipál,” Miguel Armada Cardoso, katak.
Razaun Kovalima prontu ona atu simu podér lokál no dezentralizasaun administrativa tanba priense ona rekezitu balun hanesan kompleta estrutura no númeru populasaun bazeia ba dadus husi Diretora Servisu munisipál ONG, Kovalima iha populasaun 89.000-resin.
“Ita kompleta estrutura Sekretáriu Munisipál, Diretór Servisu Munisipál hanesan tékniku dirijente másimu hanesan autoridade halo planu no jestaun hodi orienta ba servisu hotu bazeia ba dekretu-lei númeru 84/ 3023 no diploma ministeriál 85/2023,” nia katak.
Kovalima iha rekursu naturál hanesan mina-rai maran no rai potensiál ba agrikultura atu hasa’e produsaun natar, iha suku Raimea ne’ebé konsege kultiva ona rai ektare 1900, enkuantu ida seidauk halo kultivasaun ektare 1.800.
Foin lalais halo ona lansamentu asina akordu ho Malázia kona-ba aviaun rua atu halo sirkulasaun iha Aeroportu Covalima, tanba ne’e presiza kria kondisaun hodi bele hatama reseita.
Reseita seluk mai husi fronteira mota masin, turizmu komunitária, istóriku no relijiozu, inklui hadi’a estrada rurál tanba orsamentu la to’o presiza submete karta ba Ministériu Obra no Públika (MOP).
Autoridade Vikeke kompleta rekursu iha diresaun
PAM Vikeke, Francisco Cruz Simões de Gonzaga Soares, konsidera rekurusu umanu nu’udar baze ba implmentasaun poder lokál no desentralizasaun, nune’e sei halo esforsu hodi kompleta rekursu iha diresaun sira.
“Ita iha kondisaun mínimu hodi aliserse ba poder lokál. Ami mós halo ona prepasaun atu rekruta funsionáriu. Maski la tau ba orsamentu adisionál maibé ami planu ona iha tinan 2025 atu halo rektrutamentu ba funsionáriu ajente, kazuál no permanete hodi priense rekezitu ba kada diresaun sira. Daudaun ne’e diresaun 19 mak eziste iha munisípiu Vikeke, nune’e sufisiente ba poder lokál,” PAM Vikeke informa.
Autoridade Vikeke kontinua prepara kondisaun mínimu ba poder lokál no desentralizasaun.
“Ita daudaun ne’e prepara kondisaun sira. Ita-nia kapasidade ida maka lidera festa demokrasia hodi organiza eleisaun ba suku no eleisaun ba suku foun rua ita la’o ho susesu laiha problema ruma. Aleinde ne’e, projetu sira husi tinan 2024 ita konsege konklui. Tanba ne’e, tinan 2025 sai rekezitu ba programa sira-ne’ebé tenke ezekuta tuir planu hodi hatudu katak ita iha kapasidade,” nia akresenta.
Peskizadór AJAR : polítika desentralizasaun lori administrasaun públika bá munisípiu
Peskizadór ASIA Justice and Rights (AJAR), Inocêncio Xavier, hateten, inisiativa IX Governu Konstitusionál atu implementa podér lokál no desentralizasaun administrativa iha Timor-Leste ne’e hanesan polítika ida-ne’ebé atu lori filafali administrasaun públika ba nunisípiu sira.
“Agradese ba inisiativa Governu ida-ne’e, hanoin ona atu implementa podér lokál no desentralizasaun administrativa tuir konstituisaun RDTL artigu 5 no 72. Durante tinan 20-resin dezeñu polítika konsentradu iha de’it Dili, konvida ema hotu atu mai hela hotu iha ne’e. Ho polítika desentralizasaun ida-ne’e atu lori filafali administrasaun públika bá munisípiu no lori filafali ema husi Dili bá ida-idak nia munisípiu, ida-ne’e polítika di’ak,” Peskizadór hato’o.
Tuir nia, bainhira desentralizasaun la’o ona mak Governu lokál bele dezenvolve ida-idak nia munisípiu tuir nesesidade.
“Tuir ami-nia haree, desentralizasaun ne’e la’o di’ak tebes tanba buat ne’ebé bele halo iha munisípiu ne’e la presiza mai tan iha Governu Sentrál. Bainhira desentralizasaun la’o, ita mós iha ona deputadu munisípiu, iha Prezidente Autoridade, iha planu orsamentál ne’ebé bele refleta ba númeru populasaun ne’ebé mak sai hanesan ajenda prioridade iha polítika públiku no munisípiu,” nia dehan.
Polítika ne’e ajuda tebes Governu sentrál nia serbisu no hamenus sistema burokratizasaun iha nível sentrál.
Nia fó sai, tuir rezultadu peskiza, durante ne’e Timor-Leste nia sistema sentralizadu tanba buat barak mak konsentra iha Dili, entaun kontribui mós ba ema barak mai hela no buka moris iha kapitál Dili.
Aleinde ne’e, Timor-Leste nia lei administrasaun públika bandu atu labele iha atendimentu ne’ebé naruk, ezemplu mak pasaporte ne’e ema balun iha munisípiu maibé balun tenke mai trata iha Dili.
“Oinsá mak ita la desentraliza ba kraik. Iha buat barak ne’ebé ita bele hahú ona fó kompeténsia ba Prezidente Autoridade sira atu funsiona sira-nia funsaun administrasaun nian. Durante ne’e, ita-nia funsionamentu administrativu sentralizadu inklui orsamentu husi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) kada tinan. Tuir rezultadu enkontru iha 25 jullu 2024, iha jornada orsamentu ne’e hateten katak 98% husi orsamentu Jerál Estadu aloka iha Dili, aloka ba munisípiu ho pursentu kiik liu. Ida-ne’e mak iha ona desentralizasaun, hanoin pursentu orsamentu ba munisípiu bele sa’e ona,” nia katak.
IX Governu Konstitusionál iha tinan 2026 implementa ona polítika podér lokál no desentralizasaun administrativa ne’ebé ajuda tebes funsionamentu iha administrasaun iha kada munisípiu.
“Tuir ami-nia peskiza, bainhira desentralizasaun la’o, Governu tenke haree didi’ak mak munisípiu hirak ne’ebé laiha rekursu naturál. Tanba iha munisípiu balun, ha’u labele temi naran, iha rekursu naturál la natoon. Entaun halo oinsá atu troka ba rejiaun ka oinsá. Ida-ne’e mak ita tenke haree didi’ak, atu nune’e implementa karik labele iha dezintegrasaun sosiál,” nia hato’o.
Akademista: entre membru CPLP, Timor-Leste mak seidauk implementa podér lokál
Vise-Dekanu ba asuntu Peskiza no Kooperasaun Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL), Francisco Soares, konsidera, Governu nia polítika podér lokál no desentralizasaun administrativa ne’e importante, tanba entre membru Komunidade País ho Lian Portugés (CPLP, sigla portugés) ne’e Timor-Leste mak seidauk implementa polítika ne’e.
“Lei iha ona, nusa la implementa. Maibé, ita haree Governu ida agora ne’e vontade boot atu implementa, hanoin ne’e importante tebes iha kestaun ida ligasaun ho globalizasaun agora ne’e,” Akademista ne’e dehan.
Desentralizasaun ne’e atu haree kona-ba partisipasaun komunidade iha aspeitu barak ne’ebé liga ho atendimentu públiku ne’ebé lalais liu.
“Importante tanba saida ita fó ona podér ba munisípiu sira atu jere rasik sira-nia administrasaun. Atu hadi’a estrada oan ruma, sira la presiza mai to’o Governu sentrál, sira deside iha sira-nia fatin de’it ona. Ida-ne’e faze ida importante atu hamoris ita-nia dezenvolvimentu husi kraik mak sa’e,8” nia tenik.
Revolusaun iha mentalidade
Vise-Dekanu ba asuntu Peskiza no Kooperasaun UNTL, Francisco Soares, hateten, podér lokál no desentralizasaun administrasaun sei la la’o ho di’ak bainhira partidu ne’ebé kaer ukun haree liu-ba kór partidu, tanba ne’e presiza halo revolusaun totál ba mentalidade.
“Bainhira partidu ne’ebé de’it mak kaer ukun tenke haree ba ema-nia kapasidade intelektuál, labele haree fali sé mak investe barak liu ba partidu maski kapasidade ladún iha. Ida-ne’e ita hasoru ona problema, fó impaktu negativu ba implementasaun programa. Ema-ne’ebé kapasidade di’ak atu halo jestaun tenke utiliza nafatin ema sira matenek ne’e,” nia hato’o.
Peskizadór ne’e fó sai, iha modelu desentralizasaun barak ba Governu atu implementa maibé depende ba governasaun, tanba ida-ne’e tenke presiza iha boa-vontade hodi implementa lei sira no programa.
“Durante ne’e ita haree iha progresu barak, liuliu aspeitu desentralizasaun administrativa, hanesan delega ona asuntu barak ba munisípiu sira maibé kestaun desentralizasaun polítika ne’e mak tenke hadi’a, ida-ne’e mak sei falla. Kestaun administrativa di’ak tebes ona só polítika de’it mak presiza hadi’a,” nia dehan.
CEPAD: implementasaun polítika podér lokál tenke tau-atensaun ba korrupsaun
Diretór Ezekutivu Center of Studies for Peace and Development (CEPAD), João Boavida, nota, Governu iha inisiativa di’ak hodi implementa polítika podér lokál no desentralizasaun administrativa maibé tenke tau-atensaun ba kestaun korrupsaun hodi labele mosu iha prosesu implementasaun.
“Polítika desentralizasaun bainhira ita haree ba prosesu ne’e rasik ita mós tenke tau-atensaun ba kestaun korrupsaun. Korrupsaun iha nível sentrál mak ita la fó atensaun no resposta ida efetiva atu kombate mak iha implementasaun polítika ne’e ba munisípiu sira sei da’et tutan. Ida-ne’e Governu tenke tau-atensaun sériu,” nia alerta.
João Boavida fó hanoin, Governu labele utiliza kestaun podér lokál no desentralizasaun administrativa hanesan projetu atu hatán de’it ba iha surat ruma bele halo ona desentralizasaun iha territóriu nasionál, maibé iha nia prátika la la’o tuir saida mak lei ko’alia.
“Boa-Governasaun, ita haree de’it iha prosesu aprovizionamentu ba projetu sira, tanba daudaun kada munisípiu iha autoridade tomak atu hala’o prosesu aprovizionamentu ba orsamentu to’o de’it rihun $500. Maibé, liuhusi ne’e sei depende ba Governu sentrál. Kuandu iha Governu sentrál de’it, ita laiha prosesu aprovizionamentu ida ho transparánsia mak responsabilidade, integridade ba akuntabilidade iha munisípiu sira mós sei la la’o ho di’ak, tanba iha sentrál de’it la’o la loos,” nia dehan.
Nune’e, tenke kombate uluk korrupsaun iha nível sentrál hafoin Timor-Leste bele implementa polítika Governu ne’e ho di’ak.
Haree ba instituisaun Governu ne’ebé hamriik hasoru korrupsaun liuhusi prevensaun no edukasaun kombate korrupsaun ne’e rasik liuhusi prosesu legál ne’ebé iha determinadu duni, komprometidu duni atu fó resposta serta (loos) no efetiva ba iha asuntu korrupsaun nian.
Bainhira ukun-na’in sira hetan imunidade tanba de’it sira-nia títulu hanesan deputadu, Governante hanoin susar bainhira ko’alia kona-ba korrupsaun maibé ukun-na’in sira hetan imunidade no ema kiik sira iha baze hatoman aan atu prátika korrupsaun.
Tanba ne’e, Diretór Ezekutivu CEPAD sujere ba Governu atu implementa prosesu podér lokál no desentralizasaun administrativa la’o tuir Dekretu-Lei Nú. 03/2016, ne’ebé labele halo limitasaun iha orsamentu aloka ba kada munisípiu no labele foti munisípiu ida sai fali espesiál duké munisípiu seluk tanba ida-ne’e hamosu injustisa.
“Se implementa ona desentralizasaun tenke fó kompetensia kompletu ba Autoridade Munisípiu sira atu jere sira-nia munisípiu hanesan autonómu ida, labele foti fali munisípiu seluk mak espesiál. Ha’u fó ezemplu, Oekusi espesiál liu hotu munisípiu sira iha rai-klaran ne’e, ida-ne’e ita hamosu injustisa sosiál. Sira tenke hamriik hanesan ho orsamentu ne’ebé hanesan,” nia tenik.
Kona-ba podér lokál no desentralizasaun administrativa
Konstituisaun RDTL artigu 5 deskreve:
- Determina Estadu respeita organizasaun territoriál, prinsípiu desentralizasaun iha administrasaun públika no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál, ne’ebé sei benefísia aprovasaun kalendarizasaun asaun nian;
- Lei-oan mak hatuur no hametin karakterístika eskalaun oioin rai-laran nian, no mós kompeténsia administrativu órgaun sira-ne’e nian;
Nune’e mós Konstituisaun RDTL Artigu 72 (kona-ba Podér lokál) ne’ebé haktuir;
- Sei harii kbiit lokál ho ema ne’ebé koletivu iha rai-laran ne’ebé iha órgaun reprezentativu, ho knaar atu organiza partisipasaun sidadaun ida-idak nian kona-ba solusaun problema rasik iha sira-nia komunidade no atu promove dezenvolvimentu lokál, no la afeta partisipasaun Estadu nian;
- Organizasaun, kompeténsia, funsionamentu no kompozisaun órgaun kbiit lokál nian sei define tuir lei.
Antes ne’e, Parlamentu Nasionál (PN) aprova ona pakote lei númeru 23/ 2021, loron 10 fulan-novembru, Lei Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa, husi Lei númeru 22/ 2021, loron 4 fulan-novembru, Lei Eleitorál Munisipál, no Lei númeru 16/ 2023, loron 31 fulan-maiu, Lei Finansa Munisipál.
Lei podér lokál no desentralizasaun administrativa konstrui ho pesoál koletiva iha territóriu nasionál ba órgaun reprezentantivu sira-ne’ebé define organizasaun kompeténsia ba funsionamentu no kompozisaun ne’ebé define iha lei.
Lei podér lokál ne’e atu hakbesik servisu públiku sira husi Estadu ba iha kraik ka atribui kompeténsia tomak ba munisípiu tomak hodi halo planu no programa no halo nia orsamentu rasik.
Aleinde ne’e, lei desentralizasaun atu Governu sentrál halo transferénsia kompeténsia ne’ebé durante ne’e seidauk fó ba munisipál.
Atu implementa lei podér lokál no desentralizasaun administrativa presiza kondisaun hanesan hadi’a edifísiu no prepara rekursu adekuadu.
Enkuantu, iha OJE 2025 ne’ebé aloka ba munisípiu hotu iha territóriu nasionál ne’e, kada munisípiu hetan millaun $7 ba leten hodi utiliza ba atividade hotu iha munisípiu sira no prepara ba prosesu implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa.
Aprovasaun lei sira
Molok ne’e, Governu liuhusi MAE halo ona revizaun ba rezolusaun Governu númeru 11/2019, 13 marsu kona-ba ezekusaun estratejia desentralizasaun administrativa no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál.
Governu aprova rezolusaun Governu númeru 11/2019, 13 marsu ne’e bazeia ba Konstituisaun RDTL artigu 5 númeru 1, ne’ebé determina Estadu respeita organizasaun territoriál, prinsípiu desentralizasaun iha administrasaun públika no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál, ne’ebé sei benefisia aprovasaun kalendarizasaun asaun nian.
Konsellu Ministru aprova ona projetu sira-ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, hanesan:
Dekretu-Lei ne’ebé regula funsionamentu balkaun uniku no portál munisipál, hodi reforsa desentralizasaun administrativa no modernizasaun servisu públiku sira iha Timor-Leste.
Balkaun Úniku sei implementa iha munisípiu hotu-hotu no iha illa Ataúru, ho atendimentu prezensiál, móvel no telefóniku, nune’e bele simplifika prosedimentu administrativu, hadi’a efisiénsia no promove prosimidade entre administrasaun públika no sidadaun.
Servisu móvel sei disponibiliza iha área remota sira liuhusi estrutura itinerante/móvel sira ne’ebé adapta ona.
Diploma ne’e mós konsolida no habelar funsionalidade portál munisipál hanesan plataforma sentrál ba asesu informasaun no atendimentu públiku eletróniku sira, promove transparénsia no partisipasaun sívika.
Entre inovasaun sira-ne’e, obrigasaun hodi publika informasaun kona-ba jestaun munisipál, disponibilizasaun servisu administrativu online no reforsu ferramenta kontrolu sosiál nian.
Medida sira-ne’e ho objetivu hasa’e kualidade servisu públiku, hamenus kustu operasionál no promove governasaun lokál ne’ebé efisiente no partisipativu liu, tuir prinsípiu konstitusionál no estratéjia desentralizasaun Governu nian.
Projetu rezolusaun Governu, ne’ebé ezekuta estratéjia desentralizasaun administrativa no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál 2025-2028 nian, hetan ona aprovasaun iha Konsellu Ministru.
Medida ida-ne’e ho objetivu reafirma Governu nia determinasaun hodi konsolida estratéjia desentralizasaun administrativa no kontinua prosesu instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál nian.
Rezolusaun Governu ida-ne’e estabelese planu anuál sira, hosi 2025 to’o 2028, ne’ebé inklui instalasaun servisu balkaun úniku iha territóriu nasionál, reforsu institusionál autoridade munisípiu sira nian, regulamentu lei sira ne’ebé relasiona ho podér lokál no atualizasaun baze-dadus resenseamentu eleitorál nian.
Iha etapa sira tuir mai, sei promove kriasaun kondisaun sira hodi hala’o eleisaun munisipál, kapasitasaun ba prezidente munisipál eleitu sira no avaliasaun ba progresu desentralizasaun nian.
Koordenasaun ba ezekusaun estratejia sei sai hanesan responsabilidade ministériu administrasaun Estatál nian, ne’ebé tenke aprezenta relatóriu semestrál kona-ba progresu ne’ebé alkansa ona no dezafiu sira ne’ebé hasoru, hodi garante kontinuidade no efikásia prosesu nian.
Rezolusaun ida-ne’e revoga rezolusaun Governu anteriór nú 45/2020, 09 dezembru, no tama iha vigór iha loron ida hafoin nia publikasaun.
Jornalista : Nelson de Sousa
Editora : Julia Chatarina