iklan

DILI, KAPITÁL

Fila ba munisípiu, “Ami tenke simu kedas ami-nia indemnizasaun”

Fila ba munisípiu, “Ami tenke simu kedas ami-nia indemnizasaun”

Komunidade afetadu husi Munisípiu Manatutu, Madalena das Neves. Imajen TATOLI/Alexandra da Costa

DILI, 06 Maiu 2025 (TATOLI) – Seidauk hetan indemnizasaun husi Governu, komunidade afetada ba inundasaun iha aldeia Moris foun, suku Komoro, Dili, rejeita atu fila ba idaidak nia munisípiu.

“Ami la aseita atu sai tanba ami mai husi mota-laran ne’e, la’ós kona alargamentu. Maibé ne’e tanba ami hetan inundasaun mak ami mai iha fatin ne’e no ami mós la’ós tuur-tuur mai iha ne’e. Avo Xanana mak lori ami mai iha ne’e. Karik ami sai, entaun ami mós tenke asina simu kedas ami-nia indemnizasaun”, komunidade afetadu husi Munisípiu Manatutu, Madalena das Neves ba jornalista sira iha Karantina Tasi-Tolu, Dili, ohin.

Komunidade ne’e haktuir, sira sai husi aldeia Moris foun, Komoro, iha loron 08 fulan-marsu no toba kalan ida iha Bombeiros no iha loron 09 marsu Primeiru-ministru Kay Rala Xanana Gusmão mak lori sira diretamente ba iha Karantina, Tasi-tolu.

“Se bainhira ami sai ho liman-mamuk, ami lori saida mak hodi aluga uma (kos) no lori saida mak ami bele halo uma tanba ami la’ós sidadaun estranjeiru mak mai okupa fatin maibé ami mós nu’udar timoroan”, nia lamenta.

“Sente triste bainhira fila ba Munisípiu tanba laiha fatin atu hela, no família sira mós autoriza de’it loron ida ka rua hodi hela. Entaun, ida-ne’e sai difikuldade mai ami  no labarik sira tenke abandona sira-nia eskola,” komunidade afetada husi Manatutu ne’e dehan.

Komunidade afetada seluk, Inácio Freitas haktuir katak sira enkontru ona ho SEATOU iha aldeia Moris foun, Komoro, no SEATOU promete dehan komunidade sira iha mota-laran, seidauk bele sai, simu tiha direitu idemnizasaun mak foin sai iha fulan-Agostu, maibé inundasaun akontese Governu muda sira ba hotu Karantina, Tasi-tolu.

Komunidade afetada , Inácio Freitas. Imajen TATOLI/Alexandra da Costa

“Tanba ne’e ami ho komunidade seluk sobu rahun hotu sasan sira no konkorda ba Karantina hodi hein ami-nia direitu indemnizasaun ne’e. Se bainhira ami-nia indemnizasaun ne’e mak fó ona entaun ami mós sai ona husi fatin ne’e no la presiza karreta Estadu atu mai tula ami”, nia garante.

Inácio hatutan, sira kontinua hein indemnizasaun tanba hatama ona sira-nia dokumentu kompletu ba Terras no propriedade. Aleinde ne’e, tuir nia, fulan tolu ona seidauk hetan informasaun atu asina termu aseitasaun, maibé Governu haruka sira sai de’it ona.

“Ha’u hanoin buat ida promete ba indemnizasaun ne’e bele lakon tiha de’it ona tanba tama ona ba tinan-2026 Governu sira komesa hala’o sira-nia kampaña no iha polítika. Entaun, sira bele haluha ona ami- nia direitu tanba ne’e ami hakarak hein nafatin iha ne’e para simu tiha ami–nia direitu mak foin sai”, komunidade ne’e hateten.

Komunidade Inácio Freitas informa, sira la iha sasan. “Ne’ebé, Governu atu mai tula tan ami-nia sasan saida iha ne’e? Ami-nia ezijénsia ne’e ida de’it, atu selu ona ami-nia osan, no razaun ami hein ne’e tanba osan seidauk iha. Imi atu lori ami ba ne’ebé? Ami ba aluga uma mós presiza osan. Ami la’ós ulun to’os no lakohi sai husi fatin ne’e laloos? Ami prontu no koopera ho Estadu para sai husi fatin ne’e maibé Governu mós tenke responde ami-nia preokupasaun sira-ne’e hotu”, nia hateten.

Iha biban ne’e, Xefe suku Komoro, Eligio J. D. Marçal, informa katak anúnsiu atu hasai komunidade afetadu sira-ne’e antes ne’e dehan iha loron 23 fulan-Abríl ne’e maibé la konsege tanba misa fúnebre Santu Papa Francisco nian, no anúnsiu daruak iha loron sesta foin daudaun ne’e (02/05/2025) la konsege evakua.

Xefe suku Komoro, Eligio J. D. Marcal. Imajen TATOLI/Alexandra da Costa

“Komunidade sira-ne’e lasai tanba antes ne’e diálogu iha aldeia Moris foun Mota-laran nian ne’e, hateten halo tiha indemnizasaun mak hafoin komunidade sira sai maibé orietasaun husi SEATOU katak sira labele sai, entaun komunidade parte mota ibun mós mai tan halo bar-barak iha ne’e”, xefe suku ne’e haktuir.

Tanba, tuir autoridade lokál ne’e, komunidade sira bazeia ba asuntu balun hanesan Primeiru-ministru Kayrala Xanana Gusmão mak asina hela karta ida ba sira hodi hela iha Karantina tanba ne’e sira hakarak hetan autorizasaun sai direita ne’e husi Primeiru-ministru no sira mós hakarak agradese.

“Prontu ida-ne’e komunidade sira-nia hakarak. Maibé, sira mós hakarak prosesa lalais sira-nia indemnizasaun. Ha’u hanoin ne’e la presiza ita lori sira sai maibé sira rasik mak sai husi fatin ne’e. Maibé, agora ita husik hela sira sai ba, uma ne’ebé mak sira atu ba hela? Tanba sira-nia uma sobu rahun hotu tiha ona, atu aluga uma mós tenke selu tiha lai. Iha Dili laran ne’e molok atu hela tenke selu uluk lai ida-ne’e mak sai preokupasaun ba sira”, nia dehan.

“Ha’u nu’udar lideransa komunitária ida, ha’u mós tenke defende sira hanesan komunidade. Hatete loloos de’it katak tanba komunidade sira mak ami iha. Tanba ne’e, ha’u tenke hamutuk ho sira hodi rona sira-nia preokupasaun sira-ne’e”, nia énfaze.

Enkuantu, tuir Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU), Germano Santa Brites Dias katak ohin sira tenke sai ida-ida ba munisípiu orijen, sira-ne’ebé prontu tiha ona atu ba Munisípiu purtantu ita tenke lori sira ba agora.

“Ha’u simu orientasaun atu halo servisu ba ezekusaun despezu administrativa. Ida-ne’e servisu ne’ebé sai hanesan kompeténsia ha’u-nian tanba daudaun ne’e ita halo hela preparasaun ba krús joven husi nasaun Filipina nian atu tama mai Timór, nune’e ita tenke fó espasu ba ema atu liu”, Sekretáriu Estadu ne’e informa.

Aleinde ne’e, tuir governante ne’e katak komunidade sira mós hela iha área protejida, besik mota-ninin tanba ne’e ita asegura sira antes, molok mosu inundasaun boot hodi fó vitíma ba komunidade sira.

Ho preokupasaun husi komunidade afetada ne’e, Reprezentante Ministériu Obras Públikas, Samuel Dani Soares informa, kona-ba indemnizasaun ne’e sei prosesu tanba ida-ne’e osan Estadu, la’ós fasíl atu foti no fó maibé buat hotu tenke la’o tuir ninia prosedimentu tanba prosesu ba indemnizasaun ne’e la susar ida ba komunidae sira atu hetan sira-nia direitu.

“Ami sei prosesa ita-boot sira-nia indemnizasaun ne’e. Bainhira ita-boot sira desloka ona Munisípiu, ami sei kontaktu ita-boot sira, bainhira prosesa ne’e prontu ona no ba komunidade sira ne’ebé laiha telemovél bele asesu informasaun husi família no mídia sira”, tékniku ne’e informa.

“ Ita-boot sira-nia dokumentu kompleta ona iha ami maibé ami presiza halo verifikasaun loloos atu nune’e bele selu ho di’ak tanba ida-ne’e osan Estadu nian la’ós privadu,” nia esplika.

Entretantu, durante evakuasaun iha Karantina, Tasi-tolu, komunidade afetada sira hetan apoiu hahan husi Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzasaun (MSSI). Apoia dala rua hanesan, fós no biskuite, no problema ne’ebé komunidade sira enfrenta durante fulan tolu mak bee-moos, tanba sira na’in rasik sosa bee-moos hodi uza ba nesesidade.

Sira dezloka ba iha ne’ebá relasiona ho akontesimentu inundasaun iha mota Komoro iha loron 08 Marsu tinan-2025, no komunidade na’in 183 mak afetada nune’e iha momentu ne’ebá kedas Governu liuhusi SEATOU) servisu hamutuk ho Autoridade Protesaun Sívíl (APC) inklui lideransa komunitária dezaloka provizóriu komunidade sira ne’e ba iha Karantina Tasi-Tolu.

 

Jornalista: Alexandra da Costa

Editór: Rafael Ximenes de A. Belo

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!