iklan

INTERNASIONÁL, JUSTISA

Prezidente Filipina saúda desizaun Timor-Leste deporta Arnolfo Teves

Prezidente Filipina saúda desizaun Timor-Leste deporta Arnolfo Teves

Fujitivu Arnolfo Teves Jr, iha kinta loraik tuku 14:30 Otl, deportadu hikas ona bá ninia rai orijen. Imajen TATOLI/António Daciparu

DILI, 30 Maiu 2025 (TATOLI)—Prezidente Filipina, Ferdinand R. Marcos Jr, saúde desizaun Timor-Leste ne’ebé deporta fujitivu Filipina, Arnolfo (Arnie) Teves Jr. bá ninia rai orijen, Filipina.

“Agora tempu ona ba Arnie atu submete ba julgamentu,” Ferdinand hateten liuhusi mensajen vídeo ne’ebé tranzmitidu iha Facebook Ofisiál Gabinete Komunikasaun Prezidensiál nian, hafoin aviaun Forsa Aérea Filipina ne’ebé transporta Arnolfo Teves aterrisandu iha Sidade Davao, Filipina, atu atesta kombustível molok semo ba Aeroportu Villamor iha Sidade Pasay, kinta (29/05) kalan.

Iha sítiu ofisiál Ajénsia Notisioza Filipina ne’ebé sita husi TATOLI, Prezidente Filipina énfaze katak tempu ona ba eis-Membru Parlamentu Nasionál Negro Orientál, Arnolfo Teves Jr. atu enfrenta kazu krime ne’ebé alega ba nia hafoin nia hetan deportadu.

Xefe Estadu Filipina ne’e anota katak nia primeiravéz informadu kona-ba progresu kazu referidu husi Primeiru-Ministru, Xanana Gusmão, durante Simeira ASEAN ba dala-46 ne’ebé foin ramata daudaun iha Kuala Lumpur, Malázia.

“Ida-ne’e sei la akontese kuandu la hetan apoiu husi Prezidente Timor-Leste, Ramos Horta, no Primeiru-Ministru, Xanana Gusmão. Sira serbisu maka’as hodi hakotu problema ida-ne’e,” Xefe Estadu Filipina ne’e dehan.

“Hanesan ita hatene, antigu membru kongresu, Arnie Teves, akuzadu ba kazu omisídiu no krime sira seluk ne’ebé iha relasaun ho emboskada ba antigu Governadór Degamo. Ami mós hakarak fó serteja ba ami-nia sidadaun katak violasaun lei hanesan ne’e sei la eskapa husi kastigu,” Ferdinand tenik.

Arnolfo Teves enfrenta alegasaun oinoin kona-ba krime, inklui kazu asasinatu hasoru antigu Governadór Nengro Orientál, Roel Degamo, iha tinan 2023 no kazu asasinatu sira seluk iha tinan 2019.

Iha video seluk husi Gabinete Komunikasaun Prezidensiál nian, Arnolfo Teves informadu katak nia hetan detensaun bazeia ba mandadu ne’ebé hasai husi Tribunál Manila iha Setembru 2023 ba alegasaun asasinatu hamutuk sanulu (10), alegasaun asasinatu planeadu hamutuk 12 no alegasaun atentadu asasinatu hamutuk haat.

Iha tinan 2024, Tribunál Dumaguete mós hasai mandadu kapturasaun ba Teves kona-ba alegasaun asasinatu, pose esplozivu ilegál, pose kilat ilegál no viola lei kona-ba Prevensaun no Asaun Kombate Finansiamentu Terrorizmu.

Akordu ho Artigu 25 Lei Repúblika 11479 ka Lei Anti-terrorizmu tinan 2020, Teves no ema na’in-12 seluk konsideradu nu’udár líder terrorista ba “atentadu omisídiu no atu violénsia iha Negro Orientál, tuir rezolusaun 43 (2023) husi Konsellu Antí-terrorizmu hateten.

TATOLI

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!