iklan

EKONOMIA, AINARU

Grupu produtivu Haburas Maubisse husu Governu atu moderniza setór agrikultura

Grupu produtivu Haburas Maubisse husu Governu atu moderniza setór agrikultura

Produtu artezenatu uma-lulik no kopu-ai husi grupu produtivu Samkada Maubisse, iha atividade espozisaun ne’ebé realiza iha Rabilau, Maubisse, Ainaru, ohin. Imajen Tatoli/Alexandra da Costa.

AINARU, 12 Agostu 2025 (TATOLI)—Grupu joven produtivu husi grupu Haburas Maubisse ne’ebé kultiva produtu estrowberry no modo-tahan iha postu-administrativu Maubisse, munisípiu Ainaru, husu Governu liuliu Sekretária Estadu Kooperativa (SECoop, sigla portugés) atu moderniza setór agrikultura hodi hasa’e produsaun no hadi’a kualidade produsaun.

Koordenadór grupu produtivu haburas Maubisse, Domingos Eustacio Lurdes, hateten durante ne’e sira-nia grupu halo kultivasaun ba produtu agrikultura hanesan kuda estrowberry no modo tahan.

“Kultivasaun estrowbery ita hahú ona iha tinan-2016, ne’ebé hetan apoiu husi USAID Austrália liuhusi programa avansa agrikultura. To’o ohin loron, ita-nia kultivasaun estrowbery sei kontinua la’o nafatin, maske iha tinan rua liubá menus produsaun tanba mudansa klimátika,” Koordenadór grupu produtivu ne’e informa ba jornalista sira iha ninia kintál, Maubisse, ohin.

Nia hateten, tanba produtu estrowbery ne’ebé sira kuda iha oin rua, ida mak importa husi California-Amérika ne’e mak ida fuan boot ne’e, enkuantu ida fuan ki’ik ne’e importa husi Indonézia.

“Kona-ba produsaun estrowbery ne’e kada fulan tolu ita kolleta ona. Maibé tanba mudansa klimátika entaun dalaruma prosesu kolleta bele to’o tinan ida, ne’e bele prevee to’o kilograma 100-resin mp presu hahú $150 sentavu to’o $250 sentavu,” nia esplika.

Maske durante ne’e sira-nia grupu investe (supply) ona ba merkadu liuliu iha supermerkadu sira hanesan W Four no mós Dilimart, hahú husi tinan 2019 to’o agora.

Aleinde ne’e mós husi reseita ne’ebé iha, sira konsege uza hodi selu rasik membru balun nia eskola to’o gradua, sosa mós karreta ida hodi tula produtu ba faan inklui konstrui mós uma ba família.

“Ne’e tanba dalaruma ha’u-nia tempu livrme ha’u esforsu hodi faan mós iha merkadu Taibessi no halo promosaun iha mídia sosiál sira,” nia haktuir.

Maibé, nia hatutan, sira nafatin presiza ekipamentu ne’ebé bele redús ka asegura produsaun sira husi klima ne’ebé ladi’ak hanesan tanél (green house) no ita presiza moderniza setór agrikultura.

Tanba, se bainhira mak atividade la’o ho tradisionál, entaun sei fó impaktu ba produsaun ne’ebé menus no aat, enkuantu kona-ba rekursu umanu sufisiente tanba ema-na’in-19.

SECoop nia resposta ba grupu produtiva Haburas Maubisse

Sekretáriu Estadu Kooperativa, Arsenio Pereira, hateten hanesan Governu saida mak bele fasilita produtór sira-ne’e, nune’e aumenta tan produsaun sira tanba sira-nia rendimentu ne’e tenke mai husi produsaun sira hodi sustenta sira-nia família inklui sira-nia moris.

“Kuazé sira-nia produsaun sira-ne’e sei ki’ik tanba sira hasoru difikuldade balun. Ohin mós, ami vizita sira-nia to’os fatin no sira hato’o sira-nia preokupasaun hanesan hakarak hetan fasilidade ruma husi Governu,” nia informa.

Maske daudaun ne’e ajénsia balun mak fasilita sira maibé to’o kontratu hotu sira fila ona, entaun laiha ema ruma mak atu halo akompañamentu ba sira-nia atividade.

Tanba ne’e, Governu liuhusi Sekretária Estadu Kooperativa (SECoop) iha estratéjia hodi fasilita grupu sira-ne’ebé eziste iha Maubisse atu envolve iha kooperativa.

“Maibé sira tenke iha ninia estatutu rasik bainhira halo rejistu iha SECoop atu bele halo legalidade, nune’e dieisíl ba sira atu fahe malu,” nia esplika.

Tamba ne’e, SECoop servisu hamutuk ho organizasaun naun-governamentál sira hanesan Plan Internasionál no seluk tan ne’ebé iha talvu ba grupu ki’ikoan sira hodi transforma ba grupu kooperativa sira, atu nune’e Governu mak bele iha papél hanesan fasilitadór no reguladór hodi promove nafatin ezisténsia grupu sira-ne’e.

“Bainhira grupu sira-ne’e prontu hotu ona, ami sei delega ami-nia ekipa destakadu sira hodi halo sensibilizasaun ba grupu sira no fó formasaun bázika kona-ba kooperativa ba sira no sei ajuda promove di’ak liután,” nia dehan.

Jornalista : Alexandra da Costa

Editór        : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!