iklan

DILI, HEADLINE

2026: CAC rejista kazu krime hamutuk 27

2026: CAC rejista kazu krime hamutuk 27

Edifísiu CAC iha Farol. Imajen TATOLI/Francisco Sony

DILI, 05 Maiu 2026 (TATOLI)–Komisáriu Komisaun Antí Korrupsaun (CAC, sigla portugés), Rui Pereira dos Santos, hateten iha tinan 2026 ne’e CAC konsege rezista kazu krime hamutuk 27 no husi númeru ne’e kazu neen (6) konkluidu no relatoriu finál submete ona ba Ministériu Públiku.

“Ha’u hakarak foku ba tinan 2026 ne’e, ita iha kazu ne’ebé rejista husi investigasaun kriminál hamutuk 27. Husi númeru ne’ebé iha hamutuk neen (6) ha’u tau tan ho balun tuan, ita konklui ona iha fulan-Janeiru no Fevereiru ne’e no relatóriu finál ba ona Ministériu Públiku. Hela kazu seluk ne’e mak despaixu Prokuradoria Jerál Repúblika (PJR) nian sai katak dada hotu kazu hirak ne’e, maibé laiha fundamentu klaru,” Komisáriu Komisaun Antí Korrupsaun (CAC, sigla portugés), Rui Pereira dos Santos, hateten ba Agência TATOLI liuhusi programa “Bainaka Kredivél” ho topiku “Misaun ba Prevensaun no Kombate Korrupsaun” iha aula Aula Enkontru Borderless, Praia dos Coqueros, ohin.

Nia hatutan, despaixu Prokuradoria Jerál Repúblika (PJR) nian ba CAC ne’e hodi dada kazu lubuk ida-ne’ebé CAC rezista laiha fundamentu.

“PJR nia despaixu laiha fundamentasaun atu foti hotu kazu hirak ne’ebé CAC rejista. Ami haruka karta rua (2) ba PJR maibé laiha resposta, maibé CAC kumpre hela prazu no orientasaun ne’ebé mai husi Ministériu Públiku Prokuradór titulár sira,” nia hateten.

Nia subliña, aprezentasaun relatóriu anuál CAC nian iha Parlamentu Nasionál foin lalais ne’e katak, despaixu PJR nian ba CAC laiha fundamentasaun atu foti hotu kazu hirak ne’e.

“Buat ne’e nia hun saida, mídia sira bele ba husu ba PJR tanba saida mak nia foti hotu. Se PJR foti hotu kazu sira-ne’e mak delega fali ba Polísia Sientífiku Investigasaun Kriminál (PSIK), iha futuru sei mosu problema iha Tribunál. Advogadu ne’ebé matenek husu atu anula prosesu tanba instituisaun ne’ebé iha kompeténsia atu halo investigasaun kriminál ba kazu korrupsaun mak CAC la’ós PSIK, la’ós Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL). Entaun, ha’u esklarese atu nune’e públiku bele hatete,” nia hateten.

Nia reforsa tan katak, CAC lakohi públiku kondena katak CAC budu hela kazu sira-ne’e maibé PJR mak hasai despaixu hodi akomula hotu kazu hirak ne’e.

“Sira foti hotu kazu hamutuk 23 ne’e inklui iha rai-kiik, iha rai-boot iha sira nia liman, maibé ami fó ona informasaun ba ita-nia ulun sira ne’ebé nomeia Komisáriu, fó pose komisáriu, sira-ne’e ami informa de’it. Maibé razaun forte fila fali ba PJR, razaun saida mak sira foti fila hotu kazu hirak ne’e. Ami sei iha dalan atu liuhusi Provedoria Direitu Umanu no Justisa (PDHJ, sigla portugés) atu halo fiskalizasaun inabstratu ba PJR tanba ami konsidera PJR halo abuzu de poder, ami bele prosesu liuhusi mekanizmu ne’ebé mak iha,” nia relata.

Tanba ne’e, nia husu ba PJR atu redelega kazu hirak ne’e mai CAC tanba so CAC mak iha podér atu halo investigasaun ba kazu korupsaun nian.

“Ha’u nu’udar ema jurista hatene di’ak-liu lala’ok sira-ne’e. Komisáriu Juiz kaer prosesu durante tinan lima (5), Komisáriu ne’e advogadu iha tempu okupasaun Indonézia to’o ita ukun an mós nu’udar advogadu no sai asesór iha fatin-fatin, nune’e mak ita tenke trata sasán sira-ne’e tuir nia fatin. Komisáriu CAC ho PJR labele halo nai-ulun sira ulun moras. Komisáriu laran luak buka aproximasaun ho PJR maibé PJR mak ego no lakohi atu ko’alia ho CAC. Maibé hanesan ema profisionál, ita-nia ego ne’e tau tiha ba kotuk no servisu hamutuk hodi kombate korrupsaun, ne’e objetivu loloos,” nia hateten.

Iha okaziaun ne’e, nia enkoraja jornalista sira atu hakbesik an ba PJR hodi husu klaru kona-ba asuntu referidu.

Relatoriu anuál CAC 2025

Iha fulan kotuk (Abríl), CAC aprezenta Relatoriu Anuál 2025 nian ba iha Plenaria Parlamentu Nasionál (PN) Dili.

Komisáriu Rui koloka relatóriu anuál 2025 ba parte haat (4) durante halo intervensaun iha plenaria PN, Prevensaun no Sensibilizasaun, Investigasaun Kriminál, Servisu Apoiu no Kooperasaun no Rekomendasaun.

Iha tinan 2025, CAC organiza aktividade importante liuhusi programa prinsipál rua (2); Asesu ba Justisa no Funsionamentu no Dezenvolvimentu Institusionál ho sub-programa neen (6) no atividade sira hamutuk 22.

Iha servisu prevensaun krime korrupsaun nian, CAC atinje progresu importante iha dezenvolvimentu Estratejia Nasional Anti Korrupsaun (ENAK) ho envolvimentu instituisaun Estado, sosiedade sivil, no parseiru internasional sira.

Prosesu ida ne’e envolve konsultasaun nasional no diskusaun sektoral ho partisipasaun stakeholder sira hodi formula dokumentu estratéjiku ida-ne’ebé sei sai orientasaun nasionál ba esforsu prevene no kombate korrupsaun iha Timor-Leste.

CAC mós realiza estudu no avaliasaun risku korrupsaun iha instituisaun públika neen (6) hodi identifika vulnerabilidade sistema risku korrupsaun no hato’o rekomendasaun ba hadi’a sistema jestaun no kontrolu rekursu sira Estadu nian ne’ebé transparante no akuntabilidade.

Komisariu Rui mos relata ba plenaria PN servisu kooperasaun nian hodi halo ona koordenasaun kona-ba auto-avaliasaun implementasaun UNCAC (United Nationas Conventions Against Corruption) siklu daruak nian ne’ebé to’o ona faze sumáriu ezekutivu no iha andamentu ba faze relatóriu final.

Nia akresenta mos ba plenária PN kona-ba paralelamente implementasaun Deklarasaun Rendimentu Bens no Interese (DRBI) kontinua hametin mekanizmu transparánsia ba ajente publiku sira.

Durante tinan 2025, Komisariu Rui hateten, CAC konsege rejista deklarasaun rikusoin ba ajente públiku sira hamutuk 10.972, aplika sansaun ba infratór sira hamutuk 2.398 ho totál valór koima $303.628,38.

CAC mos halo verifikasaun ba deklarante sira ho prosesu normál hodi notifika deklarante na’in-170 hodi hadi’a sira-nia deklarasaun no halo verifikasaun auditória ba deklarante na’in-44 nian deklarasaun.

Iha area inspesaun no monitorizasaun ba implementasaun rekursu Estadu, CAC halo inspesaun ba projeitu infraestrutura públiku hamutuk 86 iha teritóriu. Husi atividade ida-ne’e, konsege identifika projetu hamutuk 25 ho problema tékniku no administrativu ne’ebé bele kria vulnerabilidade ba korrupsaun no projetu 15 mak iha indisu krime korrupsaun.

Durante tinan 2025, CAC realiza atividade sensibilizasaun iha setór públiku, setór edukasionál no grupu kategoriál sira iha munisipiu sia (9) ho totál partisipante hamutuk 7.923.

Paralelamente, nia dehan. CAC kontinua hametin funsionamentu no dezenvolvimentu institusionál liuhusi dezenvolvimentu planu estratéjiku foun (PECAC 2026-2030).

CAC mos konsege ezekuta nia orsamentu to’o $1.724.698.11 (90%), dezenvolve ninia sistema dijitalizasaun infraestruturamente atinje ona 65% no sistema informasaun 25%.

Kona-ba parseria, nia dehan, CAC kontinua hametin kooperasaun institusionál ho parseiru nasionál no internasionál sira.

Jeralmente, rezultadu sira iha tinan 2025 hatudu katak CAC kontinua hala’o nian mandatu ho kompromisu atu hametin sistema prevensaun no investigasaun korrupsaun. Maske hasoru dezafiu balun relasiona ho limitasaun rekursu no komplesidade kazu sira, CAC kontinua esforsu an atu promove governasaun di’ak, transparánsia no integridade iha administrasaun públiku.

Relatóriu anuál CAC 2025 ne’e sei sai nu’udar instrumentu responsabilidade instituisaun nian no referénsia importante ba Governu, PN, parseiru dezenvolvimentu, sosiedade sivil no públiku atu hamutuk halo esforsu sira prevene no kombate korrupsaun ba futuru TL ne’ebé transparante, justu no responsável ba povu Timor-Leste nia moris di’ak.

Durante aprezentasaun, Komisariu CAC ho estrutura ezekutivu nian iha plenária PN hetan entuziasmu boot no apresiasaun aas husi deputadu sira.

Deputadu bankada Governu no opozisaun hamutuk na’in-15 mak halo intervensaun hodi hato’o kritika konstrutivu, elojia servisu Komisáriu Rui ho ninian ekipa ezekutivu sira.

Enkoraja Komisáriu CAC ho ekipa atu hala’o servisu la haree ba kór polítika, estatus sosiál Timoroan ida-nian ho imparsiál no transparante iha luta kontra krime korrupsaun iha Timor Leste.

Deputadu sira hamutuk na’in-32 mak hato’o preokupasaun, kritika konstruktivu, apoia no sujestaun ba Komisáriu Rui ho ekipa CAC durante sesaun pergunta no hatan iha plenária Uma Fukun Parlamentu Nasional atu mellora liután servisu CAC nian iha futuru.

‎Jornalista : Hortencio Sanchez

Editór        : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!