DILI, 08 Maiu 2026 (TATOLI)—Ministra Edukasaun (ME), Dulce de Jesus Soares hamutuk ho Embaixadór Brazíl, Portugál no Angola, vizita Eskola Externato São José, Delta tanba eskola referida sai espasu ba esperansa, konxiénsia no prezervasaun identidade nasionál.
Tanba iha ninia ezisténsia tomak, Externato São José eduka Timor-Leste nia oan barak ne’ebé ohin loron kaer pozisaun importante iha Governu, instituisaun públika sira, Igreja, sosiedade sivíl, no organizasaun nasionál no internasionál sira-ne’ebé kontinua serbí nasaun ne’e ho dedikasaun tomak.
Tuir Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares, hateten eskola ida-ne’e hasoru dezafiu boot tebes durante okupasaun Indonézia, inklui orden atu taka hafoin akontesimentu sira-ne’ebé relasiona ho Masakre Santa Cruz. Maibé, taka eskola ida la signifika estraga ninia ideál sira.
Agradese ba espíritu rezisténsia husi komunidade edukativa no kompromisu husi timoroan barak, Externato hamriik hikas hafoin restaurasaun independénsia, kontinua to’o ohin loron hodi kumpre ninia misaun edukativa mak eskola ne’e sai fatin ba esperansa, konxiénsia no prezervasaun identidade nasionál.
“Ohin, vizita ida-ne’e hetan signifikadu hanesan espesiál ho oferta livru sira hosi autór portugés, brazileiru, no angolanu sira, ne’ebé halo hosi embaixadór sira hosi nasaun maun-alin sira CPLP nian. Jestu ida-ne’e reprezenta buat barak liu duké entrega livru sira. Ida-ne’e reprezenta amizade, kooperasaun, fahe koñesimentu no hametin ita-nia komunidade luzófona,” Ministra Dulce dehan iha nia diskursu, Sesta ne’e.

Nia dehan livru sira iha kbiit atu habelar orizonte sira, tranzmite valór sira, prezerva memória sira, no inspira mehi sira. Atu obra sira-ne’e enkoraja estudante sira atu hakle’an liután sira-nia domin ba leitura, ba lian portugés no ba koñesimentu mundu nian.
“Istória eskola ne’e nian fó hanoin mai ita katak edukasaun ne’e responsabilidade ema hotu nian. Estadu, liuhosi Governu, iha devér atu garante sistema edukasaun ne’ebé forte ba beibeik no inkluzivu ne’ebé adapta ba dezafiu sira mundu modernu nian. Iha Timor-Leste, ita kontinua serbisu hodi garante edukasaun obrigatória no gratuita, hanesan estabelese iha ita-nia Konstituisaun no Lei Báziku Edukasaun nian,” Dulce dehan.
Nune’e, iha Governu ida-ne’e hakarak kontinua investe iha kualidade profesór sira-nian liuhosi programa formasaun, teste kompeténsia, no inisiativa sira seluk ne’ebé hametin sistema edukasaun nasionál.
Ministériu Edukasaun mós sei kontinua fó apoiu ba eskola sira-ne’ebé integradu iha rede edukasaun públika, inklui Externato de São José, asegura apoiu tékniku, pedagójiku no rekursu umanu sira esensiál atu garante katak prosesu ensinu no aprendizajen iha kualidade aas no ekilibradu.
“Ha’u mós hakarak husik mensajen ida-ne’ebé importante tebes ba família sira no komunidade edukativa katak ita-nia estudante sira-nia susesu depende ba kolaborasaun entre eskola, inan-aman no komunidade. Bainhira ita la’o hamutuk, ita kria kondisaun ne’ebé di’ak liubá ita-nia oan no foin-sa’e sira atu hetan futuru ida-ne’ebé promisór liu. Ba estudante sira Externato São José nian, ha’u hakarak hateten kontinua estuda ho dedikasaun, disiplina no orgullu ba imi-nia istória. Imi reprezenta Timor-Leste nia futuru. Ba profesór sira, ha’u hato’o ha’u-nia apresiasaun kle’an ba misaun nobre ne’ebé ita-boot sira hala’o loroloron. No ba komunidade edukativa, ha’u agradese ba ita-boot sira-nia kompromisu kontínuu ba edukasaun no ba dezenvolvimentu ita-nia rain nian,” nia tenik.
Iha parte seluk, Sekretária Estadu Administrasaun Eskolár Portugál, Maria Luísa Oliveira, hateten ko’alia portugés fluente tebes no ne’e previlejiu duni, sente privilejiadu iha loron ida-ne’e.
“Entaun, ami disponivel atu halo diálogu, atu ko’alia no atu esplora maneira foun sira atu kolabora. Ba imi, ha’u-nia oan doben sira, ha’u hakarak hateten ba imi katak imi maka ema ne’ebé sorte, imi maka ema ne’ebé sorte atu iha eskola di’ak hanesan ne’e, ho fasilidade di’ak sira-ne’ebé tau-matan ba imi no ida-ne’e duni satisfasaun ida atu haree oinsá imi iha-ne’e, moris sidadania eskolár ida-ne’ebé esklaresidu no partisipativu, maneira ne’ebé imi iha-ne’e organizadu no estruturadu atu revela saida maka imi hakarak atu revela, saida maka imi hakarak haree, koñesimentu ne’ebé ita-boot hetan, abilidade sira-ne’ebé ita-boot dezenvolve,” Maria akresenta.
Nune’e mós, Diretór Eskola Externato São José Delta, Inocêncio Ximenes, sente kontente no orgullu tanba parte nasaun Comunidade dos Países Língua Portuguesa (CPLP) bele vizita no ida-ne’e importante ba edukasaun.

“Rekomenda ba Ministériu Edukasaun atubele halo kooperasaun ho Embaixadór Brazíl, Portugál no Angola atu halo estudu komparativu ida, liuliu ba profesór sira atu manán esperiénsia iha eskola sira iha europa ne’ebá hodi aplika fali ita-nia eskola,” nia rekomenda.
Nia dehan Eskola Externato São José defende lian portugés dezde uluk no to’o ohin loron nafatin promove lian portugés iha eskola ida-ne’e.
Biban ne’e, rekomenda ba Ministériu Edukasaun atu kontinua promove lian portugés bá eskola sira hotu-hotu iha Timor-Leste.
Enkauntu, estudante ativu iha eskola referida hamutuk 1.038, manorin iha 47 no saladeaula hamutuk 18, ne’ebé fahe ba turnu rua (2).
Entretantu, estudante Ana Santa Costa, hateten vizita ida-ne’e bele fó espasu ba estudante sira atu asesu ba bolsu estudu iha nasaun CPLP.
“Ha’u kontente tebes tanba CPLP bele mai vizita maibé iha vizita ida-ne’e ha’u hakarak futuru iha bolsa estudu atu estuda iha nasaun CPLP,” nia rekomenda.
Iha sorin seluk, estudante Walfia Fernandes, tenik vizita ida-ne’e di’ak tebes tanba estudante sira hosi eskola Externato São José ne’ebé aprende no ko’alia lian portugés. “Tanba ne’e, ba ha’u, vizita ida-ne’e di’ak tebes, no liuhosi vizita ida-ne’e parte CPLP bele anota buat balun ne’ebé iha eskola sei menus,” nia konklui.
Aleinde vizita Eskola Externato São José, komitiva Governu liuhusi Ministériu Edukasaun (ME) hamutuk ho Embaixadór Brazíl, Portugál no Angola, mós hala’o vizita bá eskola CAFE iha Taibessi hodi motiva estudante sira no aumezmu tempu haree mós situasaun aprendizajen iha eskola ne’ebá.
Jornalista: Osória Marques
Editór: Xisto Freitas da Piedade




