BOBONARU, 30 Outubru 2025 (TATOLI)- Hafoin hetan apoia mákina no formasaun armazenamentu husi Programa Alimentár Mundiál (PAM) iha tinan kotuk, empreza Graça-Agro Unipesóal Lda. prodús no distribui, iha tinan ne’e, foos fortifikadu hamutuk tonelada 250 ba eskola sira iha munisípiu Bobonaru hodi prepara ba Programa Merenda Eskolár.
“Liuhusi serbisu hamutuk ho Sekretaria Estadu Protesaun Sivíl, foos tonelada 250 iha ne’e, ita fahe ona ba eskola sira”, Diretór Graçia-Agro,Vitál dos Santos, dehan ba jornalista sira, ohin.
Antigu deputadu ne’e salienta katak kada fulan empreza distribui foos bá eskola sira, maibé eskola balu iha área rurál seidauk bele kobre. “Difísil atu transporta produtu ne’e bá iha ne’ebá, tempu udan susar uitoan, tanba kondisaun estrada la permite, maibé bé eskola ne’ebé asesu transporte sira mai foti”, dehan.
Emprezariu ne’e subliña katak fos ne’ebé daudaun distribui ne’e halo fortifikasaun husi foos importasaun, tanba to’o agora seidauk hetan kontratu eskritu ho Governu no Autoridade Munisípiu Bobonaru atu uza foos lokál.
“Foos lokál sufisiente hela, kestaun mak jestaun de’it, signifika katak ita iha kontratu anuál ruma antisipadamente ita bele garante produsaun, garante atu rekolla produtu hare husi natar-na’in sira. Orientasaun verbál husi autoridade munisípiu hakarak ami Bobonaru nu’udar área potensiál ba produsaun hare hakarak foos ba merenda eskolár ne’e tenke foos lokál”, katak
Iha Timor-Leste, Programa Merenda Eskolár (PME) hahú uza ona foos fortifikadu hodi hadi’a nutrisaun ba estudante sira. Inisiativa ida-ne’e implementa ona liuhusi kooperasaun ho WFP no iha objetivu atu kombate má nutrisaun ba labarik sira.
Funsaun foos fortifikadu iha PME
Aumenta valór nutrisionál: Foos fortifikadu inklui vitamina no minerál importante hanesan feru, zinku, vitamina A, no ásidu fóliku. Foos ida-ne’e ajuda hadi’a estudante sira-nia saúde no kapasidade aprende.
Métodu efetivu: Fortifikasaun ai-han, inklui foos, nu’udar estratéjia ida ne’ebé efetivu hodi hasees labarik sira husi defisiénsia mikronutriente.
Implementasaun iha eskola: Fooz fortifikadu ne’e fó hamutuk ho foos baibain no fó han estudante sira iha eskola. Teste sira hatudu katak estudante sira simu ho di’ak foos ne’e, tanba ninia gostu no oin hanesan de’it ho foos baibain.
Benefísiu sira ba estudante sira
Hadi’a estatutu nutrisionál: Konsumu regulár foos fortifikadu bele hases anemia (menus raan) no defisiénsia seluk tanba menus mikronutriente.
Aumenta prestasaun akadémika: Hadi’a nutrisaun bele iha efeitu pozitivu iha estudante sira nia abilidade kognitiva, hamenus insentivu ba falta aula, no hadi’a dezempeñu iha eskola.
Insentiva frekuénsia eskolár: Fó merenda nutrisionál iha eskola bele motiva labarik sira atu mai eskola.
Notísia relevante: WFP parseria ho Governu TL luta kontra ra’es-badak no má nutrisaun
Jornalista: Sergio da Cruz
Editora: Maria Auxiliadora





