iklan

NASIONÁL, EDUKASAUN, HEADLINE

MESSK enkoraja graduadu hasa’e koñesimentu língua portugeza-Ingleza kompete iha merkadu 

MESSK enkoraja graduadu hasa’e koñesimentu língua portugeza-Ingleza kompete iha merkadu 

Graduadu sira husi Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) simu graduasaun ba da-XXXIV. Imajen Mídia UNTL

DILI, 29 Juñu 2026 (TATOLI)—Xefe Gabinete Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura (MESSK), José Boavida Simões, enkoraja graduadu sira atu hasa’e koñesimentu iha língua portugeza no ingleza, atubele kompete iha merkadu servisu rejionál no globál.

Nia subliña ingleza nu’udár lian ofisiál Asosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku (ASEAN-sigla ingleza) no portugés ligadu ho Komunidade País Ko’alia Lian Portugés (CPLP-sigla portuge nu’udara), entaun importante tebes ba graduadu no joven sira atu kompete iha merkadu internasionál.

“Dahuluk ita adere ona ba ASEAN, daruak ita hanesan membru CPLP, entaun importante ba graduadu sira presiza língua komunikasaun hanesan portugés no inglés, atu kompete ba servisu iha País ASEAN no mós CPLP,” nia dehan ba jornalista sira, hafoin partisipa serimónia graduasaun UNTL, iha CCD, Segunda ne’e.

Nia hatutan atu prepara di’akliu tán ba futuru, ensinu superiór sira estabelese ona koordenasaun oioin hodi fornese formasaun kualifikada.

“Tanba la kle’ur tan estudante sira maihusi ASEAN no CPLP sei mai eskola iha ita-nia universidade, nune’e rekursu umanu ne’ebe universidade prodús importante tebes ba Governu Timor-Leste,” José tenik.

Maski nune’e, José Boavida kompromete Governu kontinua tau prioridade ba estudante hirak ne’ebé ho mellór kualifikadu, hodi promove sira-nia koñesimentu ba mundu internásional.

Iha biban hanesan, Reitór Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), Joviano António da Costa informa Timor-Leste integra ona ba ASEAN, tanba ne’e graduadu sira tenke hatudu kualidade hodi kompete iha ASEAN.

“Ita tenke prontu atu hatudu ita-nia kualidade ba ASEAN katak ita nu’udár nasaun foun ida, maibé nia ema sira prontu atu kompete hodi servisu hamutuk iha Timor-Leste no mós iha ASEAN,” nia hateten.

Reitór ne’e fiar katak graduadu sira-ne’ebé termina ona estudu iha universidade sei hatudu sira-nia kualidade atu kontribui ba dezenvolvimentu nasaun.

“Ita-nia nasaun presiza ema kualifikadu para bele fó kontribuisaun ba dezenvolvimentu, tanba ne’e diploma nu’udár xave ida atu fó kontribuisaun bainhira nasaun presiza,” nia akresenta.

Aleinde ne’e, Reitór UNTL lembra hikas Saudozu Francisco Guterres Lu-Olo nia liafuan katak se nasaun ida nia ema la eskola nasaun ne’e sei mate.

“Tanba ne’e, atu hasoru dezafiu hotu iha nasaun nia resposta mak tenke eskola. Se la eskola klaru katak laiha solusaun,” Reitór ne’e afirma.

Nune’e, nia mós enkoraja graduadu sira atu labele para de’it iha lisensiatura, maibé presiza kontinua ba mestradu no doutoramentu hodi kontribui ba dezenvolvimentu nasaun.

Enkuantu, Reprezentante Graduadu, Camilo Pinto, informa graduasaun la’ós faze ikus iha mundu akadémiku, maibé hanesan faze ida atu hakat bá moris foun nu’udár ema intelektuál.

“Faze ida-ne’e ami sei hasoru dezafiu hodi responsabiliza ba kapasidade intelektuál no étika profisionál hodi sai hanesan mediadór ba mundu modernu,” nia dehan.

Tuir nia, devér no responsabilidade mak papél prinsipál ida-ne’ebé tenke akompaña iha graduadu idaidak nia moris tomak.

“Tanba koñesimentu ne’ebé ita aprende la’ós atu fó benefísiu ba ita an de’it, maibé oinsá matenek ne’e bele sai madalan atu kontribui ba moris sosiedade nian,” nia hakotu.

Totál estudante graduadu ne’ebé simu graduasaun iha Segunda ne’e kompostu husi Fakuldade Siénsia Sosiál no Polítika hamutuk 158, Fakuldade Ekonomia no Jestaun hamutuk 135, Fakuldade Direitu hamutuk 41, Fakuldade Turizmu, Arte, Indústria Kriativa no Kulturál hamutuk 22 no Fakuldade Filozofia hamutuk 8.

Jornalista: Osória Marques

Editór: Xisto Freitas da Piedade

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!