DILI, 28 abril 2026 (TATOLI)—Antigu Deputadu Bankada Frente Revolusionáriu Independente Timor-Leste (FRETILIN, sigla portugés) iha Kintu Lejislatura períodu 2018-2023, Marito Mota, hakotu iis iha Hospitál Nasionál Guido Vladares (HNGV).
“Eis Deputadu ne’e husi nia istória katak monu iha uma mak família sira tula ho karreta privada mai iha sala emerjensia HNGV, iha oras 11:03 dadeer. Ami nia ekipa halo kedas atendimentu maibé antigu deputadu mai ne’e nia la responde ona ita, bolu mós la hatán no la dada iis no fuan la baku. Pasienta nia oan mane deklara katak matebian nia estómagu mak moras iha ohin dadeer,” Xefe Emerjensia iha HNGV, Julia Quintão, dehan iha nia kna’ar fatin HNGV, ohin.
Nia afirma, médiku sira halo diagnosa maibé la relata katak pasiente ho moras fuan, maibé istoria ne’ebé mak nia oan dehan katak pasiente ne’e sofre moras estómagu.
“To’o mai iha emerjénsia fuan la baku ona no ami emerjénsia komesa iha ne’eba, ami atende hodi bomba nia hirus matan, fó ai-moruk, xoke fuan dala hitu to’o oras 11h44, ami deklara ba familia katak pasiente labele salva ona o ami dudu ba mortuáriu,” nia hateten.
Iha fatin hanesan, Diretór Servisu Asistésia Klinika iha HNGV, Eligio A.de A. Soares, hateten antigun deputadu FRETILIN Marito Mota bainhira familia lori to’o iha iha Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) ne’e iis laiha ona.
“Antigu deputadu Marito Mota nia mate katak tuir informasaun ne’ebé mak rekolla husi família katak ohin dadeer nia estómagu moras. Depois liu tiha oras balun nia monu derpente, nia familia transporta mai kedas HNGV, iha ne’eba halo examinasaun ba nia katak ninia sinál vitál laiha, detekta hotu ona liga hanesan ita-nia tensaun, pulsu, respirasaun laiha ona. Signifika katak mai ho iis laiha mak to’o iha ospitál,” Eligio A.de A. Soares inform aba jornalista sira.
Nia afirma, hanesan baibain emerjénsia HNGV hala’o nia papel komesa kedas ho sira-nia atuasaun, hanesan reanimasaun kardiopulmonár depois sira sona ai-moruk kardionaline no sira soke fuan maibé la konsegue. Entaun, prosedura sira-ne’e médiku sira halo hotu, maibé médiku sira deside katak hapara ekipamentu sira-ne’e no taka nia istória.
“Nia diagnosa mak mai ho iis laiha. Posibilidade atakasaun fuan. Sekuénsia katak nia sofre ho moras tensaun kle’ur ne’ebé mak durante hala’o tratamentu iregulár,” nia informa.
Nia dehan, durante ne’e matebian hemu ai-moruk tensaun nian maibé la regulár no iha tempu ne’ebé mak ataksaun fuan no fuan para derpente hodi bele hamosu situasaun ne’ebé mak la espera.
Tanba iha dadeersan dehan estómagu mak moras maibé la’os estómagu, maibé fuan ne’e mak moras halai ba parte estómagu nian. Dalabark pasiente siira konfundi estómugu mak moras maibé lae, maibé ida-ne’e katak sintoma ida husi atakasaun fuan nian.
Marito Mota hanesan fundadór grupu rezisténsia FITUN no ativista rezisténsia urbana, ne’ebé firme hodi dedika nia moris tomak luta ba libertasaun nasionál.
Durante períodu okupasaun Indonézia, nia envolve ativamente iha rede rezisténsia urbana, organiza movimentu juventude no hamosu konsiénsia nasionalista iha jerasaun foun no sai simbolu ba juventude ne’ebé hakarak liberdade no justisa.
Jornalista : Felicidade Ximenes
Editór : Cancio Ximenes





