iklan

MUNISÍPIU, SAÚDE, VIKEKE

Ponte Sumaku kotu difikulta Sentru Saúde Lacluta transfere pasiente bá Viqueque

Ponte Sumaku kotu difikulta Sentru Saúde Lacluta transfere pasiente bá Viqueque

PNTL Viqueque ajuda ekipa SS Lacluta, kous hela bebe ida atu transfere ba Viqueque Villa.Imajén Tatoli/Vitorino Lopes da Costa

VIQUEQUE, 09 maiu 2024 (TATOLI)- Xefe Sentru Saúde, Postu Lakluta, Munisípiu Viqueque, Bendito Soares, informa, ponte Sumaku iha  suku Uma-Tolu ne’ebé kotu difikulta  Sentru Saúde (SS) halo transferénsia  kazu emerjénsia liuliu pasiente no inan isin-rua bá internamentu munisípiu Viqueque.

“Ponte Sumaku ne’ebé kuaze fulan ida-resin kotu sai dezafiu boot ba ami atu  transfere inan isin-rua no moras emerjénsia sira seluk ba lalais munisípiu. Tanba ponte ne’e kotu ambulánsia labele liu ba mota sorin. Nune’e ha’u husu atu hadi’a lalais”, Bendito Soares, hateten ba Agência Tatoli, iha postu Lacluta, ohin.

Bendito konta foin lalais sentru saúde Lakluta transfere inan isin-rua ida ba munisípiu labele, nune’e husu ajuda Polísia Nasionál Timor Leste (PNTL) eskuadra Lacluta maka ajuda hulan de’it hodi hakur ba mota sorin, maka tula ba ambulánsia ba Viqueque.

“Ami atu tula kazu emerjénsia ba munisípiu to’o agora labele tanba motorizada de’it liu mós labele, satan karreta. La’ós tranferensia moras de’it, maibé distribuisaun ai-moruk mós labele, husi munisípiu tula ai-moruk to’o iha ponte mak karreta administradór Lacluta nian ba ajuda tula lori ba sentru saúde, hodi fó atendementu ba ita abitante sira”, Nia relata.

Tanba ne’e nia husi, ba parte relevante sira atu halo normaliza lalais ba ponte Sumaku ne’ebé dadauk kotu hodi difikulta ema ho transporte sira-ne’ebé halo moviment ba postu no sai ba munisípiu Viqueque.

Kondisaun ponte ne’e mós povu agrikultór sira hakarak lori sira produtu ba merkadu.

Autoridade sira Lacluta esforsu bolu eskadór halo normaliza, maibé mota tu’un sobu fali, nune’e difikulta movimentu ema no transporte.

Enkuantu ponte ne’e kotu iha loron 06 Abríl 2024, tanba impaktu husi udan-boot ne’ebé akontese iha sabádu tuku 17:30 lorokraik, rezulta mota bo’ot hodi sobu ponte Sumaku iha suku Uma-Tolu.

Nune’e iha momentu ne’ebá Administradór postu Lacluta, Pascoal Gama Martins, koordena Servisu Obras Viqueque halo normaliza konsege halo tiha normaliza, maibé mota kontinua afeta ba pontu hodi kotu.

Ponte referidu kotu dahuluk iha tinan 2019, tuir mai iha tinan 2021, 2023 no agora iha tinan ne’e.

lha tinan 2023, ponte Sumaku kotu uluk, nune’e negosiente sira halo de‘it transasaun ho sásan folin nesesidade bázika sa’e, hafoin tékniku husi Institutu Jestaun Ekipamentu Apoiu Dezenvolvimentu Infraestrutura, Institutu Publiku (IGEADI, I.P) normaliza ponte Sumaku.

Antes ne’e,  Prezidente Autoridade Munisípiu (PAM) Viqueque, Francisco C.S de Gonzaga, afirma kona-ba normalizasaun mota Sumaku ne’ebé kotu halo koordenasaun ho IGEDI,I.P ne’ebé daudaun sei halo normaliza mota área iha suku Bahalarauain , hafoin hotu ekipamentu pezadu kontinua destaka bá mota Sumaku hodi halo normaliza.

Tuir dadus, postu Lacluta kompostu husi suku haat hanesan Uma-tolu, Dilor, Ahic no Laline, ho total abitatente 8.123 husi uma-kain 1.907.

Rejista pasiente ISPA 1.647

Alende ne’e, Xefe Sentru Saúde, relata  hahú husi fulan Janeiru to’oAbríl rejista kazu moras númeru a’as mak Infesaun Respiratóriu Aguda (ISPA) hamutuk 1.647

“Iha trimestre dauluk ba tinan 2024, ami rejista kazu moras ISPA domina iha sentru saúde, kompara ba kazu moras hanesan Penomia, isin manas inklui te’e been sira númeru ki’ik. Kazu ISPA ne’e númeru a’as tanba ita-nia abitante sira konsumu bee matak, no rai rahun sira-ne’e mak fó impaktu ba ita-nia saúde”, nia afirma.

Nia afirma: “ami mós sempre fó hanoin ba ita-nia abitante sira-ne’ebé afeta ba moras ISPA ne’e atu konsumu bee tasak, atu labele hetan moras ISPA, tempu rai-rahun iha tenke taka ibun”.

Tuir dadús moras sira-ne’ebé rejista iha sentru saúde Lakluta hahú fulan Janieiru kazu ISPA hamutuk 440, fulan Fevereiru 427, Marsu 488 no Abríl 292.

Moras diária hahú fulan janeiru to’o fulan Abríl rejista 223 no kazu moras Pneomonia  51, isin manas 40, kazu moras tee-been ho raan 13.

“Husi moras ne’e ita-nia pasiente sira mai halo konsulta, pesoal saúde sira fó ai-moruk sira hemu di’ak mak fila ba uma”,nia afirma

Enkuantu, iha fulan Abríl sentru saúde Lacluta rejista kazu asuta tata ema ida ne’ebé halo ona tratamentu. Durante husi fulan Janeiru to’o fulan Abríl kazu hamutuk 11 maka Sentru Saúde Lacluta transfere ba Internamentu iha Viqueque

Daudaun, Pesoal Saúde iha sentru saúde referidu na’in-64, kompostu husi permanente na’in-30, kontratadu na’in-14 no voluntáriu na’in-20.

Notísia relevante: Autoridade Lacluta husu parte relevante halo kontrusaun foun ponte Sumaku

Jornalista: Vitorino Lopes da Costa
Editór    : Florencio Miranda Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!