Hosi: Fernando d’ Silva
Parte 2
Artigu tuir mai ne’e ho reflesaun katak, artigu dahuluk husi titúlu ida ne’e la’ós primeiru artigu ne’ebé ha’u hakerek no públika iha jurnál ka mídia ho intensaun atu fó hanoin ba Timor oan ne’ebé iha interese ba lalaok mudansa siénsia no teknolojia ne’ebé atualmente sosiedade hasoru (public education). Artigu balun relasiona ho indústria petróleu ne’ebé konsege públika mak hanesan: Plantasaun Sentru Eletrika Olio Pezadu iha Timor ho ninia Aspeitu Dezenvolvimentu Sustentavel (2011), Imajen Merkadu Petróleu Ohin Loron ho Ezisténsia Futuru Refinaria Timor-Leste (2011) no Dezastre Presu Petróleu Ohin Loron ho nia Impaktu ba Atividade Explorasaun (2014). Artigu hirak ne’e, aprezenta la’ós ho intensaun atu hatudu númeru artigu hira mak hakerek no públika ona, maibé atu reitera de’it katak konteudu artigu hirak ne’e iha ninia sentidu atu fó perspetiva konstrutivu ba lalaok dezenvolvimentu ligadu ho aspeitu relevante ne’ebé Timor hasoru. Ha’u hakarak atu enfatiza katak artigu hirak ne’e ba “education consumption” (consume de educação) tuir opiniaun no peskiza pesoál iha kontestu prosesu dezenvolvimentu Estadu.
Ha’u tenke admite katak artigu ne’ebé públika liu husi Tatoli (loron 3 Abril 2021) ho titúlu “Timor-Leste ho Mehi ba Terminál Regaseifikasaun LNG”, depois de publikasaun iha oras balun nia laran, ha’u simu telefóne no mensajen balun ne’ebé konstrutivu teb-tebes. Hakarak partilla katak mensajen hirak ne’e, mai husi ema hirak ne’ebé iha koñesementu klean iha área petróleu to’o maluk sira ne’ebé “awam” ka la’ós mai husi área petróleu. Ha’u sita maluk awam ida nia liafuan hanesan tuir mai ne’e, “ita boot nia artigu simplika lingua téknika ho konteudu simples, bele fó edukasaun di’ak mai ami atu kompriende prosesu tomak ne’ebé iha, liu-liu ligadu ho prosesu produsaun petróleu no mos lori ami atu intende di’ak funsionamentu prosesu iha platafórma mina no gás, objetivu harii LNG no ezisténsia regaseifikasaun ne’e rasik”. Mensajen ne’e fó sinál katak, artigu simples ida ne’e bele eduka mos Timor oan balun atu kompriende siénsia no teknolojia iha setór Petróleu, ida ne’ebé sai fónte prinsipál ba reseita Timor-Leste to’o ohin loron.
Depois mensajen konstrutivu sira ne’e, iha mos supreza tanba iha kantu seluk, simu fali opiniaun mai husi TIMOR-GAP hodi hatán artigu ne’ebé públika ho titúlu ne’ebé hanesan. Ha’u refere ba resposta (husi TIMOR GAP) iha versaun Inglés ne’ebé to’o momentu artigu ida ne’e prepara, seidauk iha asesu ba versaun Tetum ne’ebé tuir loloos públika uluk atu sosiedade sira hatene di’ak konteudu opiniaun ne’e (parese versaun Tetum sei iha prosesu tradusaun nia laran). Kompañia nasionál Petróleu halo konkluzaun katak artigu ne’ebé públika, iha relasaun ho TIMOR GAP nia press release loron 31 Marsu 2021; mezmu iha artigu ne’eba la temi TIMOR GAP nia naran, maibé ha’u apresia no mos bele kompriende reajen ida ne’e. Konkluzuan ida ne’e, lori ha’u to’o momentu ida ne’ebé presiza mos foti asaun atu klarifika asuntu relevante balun ne’ebé bele mos sai kontribuisaun ba prosesu aprendizajen iha kontestu dezenvolvimentu mina no gás, ida ne’ebé ho nia siénsia no teknolojia sempre evoluindu husi tempu ba tempu.
Relasiona ho opiniaun husi TIMOR GAP, ha’u sei la fó resposta iha lingua Inglés tanba hanesan Timor oan, ha’u orgullu uza ha’u nia lingua rasik atu hakerek artigu téknika ida ne’e. Ho nune’e, ha’u mos sei la gasta ha’u nia tempu barak atu eskrutiniza ka halo dilijensia ba resposta ne’ebé hatudu justifikasaun ba pesoál ida nia opiniaun. Ha’u iha konviksaun katak sei laiha métodu ka interpretasaun ne’ebé koreta absoluta, maibé iha maka métodu no interpretasaun ka aproximasaun ne’ebé di’ak liu (melhor) tuir lalaok mudansa indústria petróleu. Tanba ne’e, ha’u bele konfirma katak artigu ne’ebé públika ona iha Tatoli laiha konteudu deklarasaun equívoka ka supozisaun inkoreta haree husi aspeitu LNG supply chain ho perspetiva téknika operasionál. Ho nota ida ne’e, no prinsípiu atu kontinua fó mensajen téknika ba leitór sira bazeia ba komentáriu/opiniaun sira iha fórma lingua ne’ebé simples, ha’u konsidera opiniaun iha artigu ne’e hanesan parte segundu husi titúlu ne’ebé públika ona, hodi bele enrikeja justifikasaun ne’ebé TIMOR GAP aprezenta.
Depois estuda reajen sira husi komentáriu balu ne’ebé ha’u observa, ha’u nota katak leitór balun dizintende konseitu siklu indústria petróleu ligadu ho prosesamentu gás husi upstream mai downstream iha kontestu viabilidade terminál regaseifikasaun LNG. Tanba ne’e maka, ha’u nota iha konkluzaun balun la kontempla konteudu pensamentu téknika ne’ebé partilla ona (hatudu komprensaun téknika ne’ebé limitadu).
Tuir mai, iha mos opiniaun balu ne’ebé pertinente atu tau mos konsiderasaun iha artigu ne’e, inklui mekanizmu prosesamentu gás no transporte ligadu ho Floating Storage and Regassification Unit (FSRU), produtu LNG (liquified naturál gás), CNG (compressed naturál gás), transporte ISO tank iha vizaun harii planta regaseifikasaun ba sentru eletrika iha Timor-Leste (Hera, Betanu no Oekusi). Presiza mos halo avaliasaun ba investementu LNG supply chain no análiza aspeitu infraestrutura, methodologia, no importansia ba identifikasaun feed gás ba regaseifikasaun ne’e rasik husi nasaun viziñu ne’ebé prodúz gás, ezemplu Austrália no Indonézia.
Tuir prinsipiu prosesu produsaun hidrokarbonetos, produsaun iha upstream (bele iha rai leten ka iha tasi laran) kompostu husi forma rua: liquidu no gás. Iha kontekstu diskusaun husi artigu ida ne’e, ha’u hakarak konsentra ita nia hanoin ba iha prosesu utilizasaun gás ne’e rasik (produsaun husi kampu gás). Gás naturál liquidu (naturál gás liquids) kuandu hahu produz iha Plataforma, normalmente ho konteudu mistura husi metano (light gás component) no gás hidrokarbonetos ne’ebé quimikamente todan liu (heavier gás component) inklui karbono diòxida, nitrogênio, bee no variedade komponente seluk ne’ebé tenke hasai (removal of unwanted components). Normalmente, kampu produsaun gás iha konteudu 90% naturál gás ne’e kategoria gás methane.
Tuir mai, naturál gás liquidu tenke liu prosesu separasaun ba hidrokarbonetos ne’ebé todan liu mak hanesan: ethane, propane, butane no liquidu kondensionadu. Produtu husi hidrokarbonetos ne’ebé todan (liquids) sei ba armazenamentu plataforma to’o momentu ruma tuir kapasidade storage, ikus mai sei transporta liu husi tanker ne’ebé mai iha fatin produsaun (tasi laran). Gás ne’ebé prosesa ona (lean gás) sei transporta ba fasilidade LNG dedikadu. Hidrokarbonetos husi rai okos (rezervatorio) ne’ebé produz no prosesa iha Plataforma kategoriza hanesan seitor upstream.
Prosesu lean gás mai husi upstream ne’ebé atu transporta ba LNG normalmente via kadores hanesan meiu transporte ne’ebé útil no seguru iha kampu gás sira ne’ebé bo’ot. Ha’u aprezenta ezemplu balun (husi Jera, 2019) atu fó komprensaun ne’ebé detalhu ba leitór ka hirak ne’ebé sei iha duvida laran. Ichthys LNG, kapasidade 8.9 MTPA kadores (gás export pipeline) supply gás mai husi kampu Ichthys, hahu iha Outubru 2018; Gorgon LNG project lokaliza iha Barrow Island, kapasidade 5.2 MTPAx3 trains (15.6 MTPA) ne’ebé supply gás mai husi kampu Jansz no Gorgon, hahu iha 2016; Darwin LNG ho kapasidade approx. 3.7 MTPA ne’ebé hetan supply gás husi kampu Bayu-Undan (250km husi kosta súl, Timor-Leste), hahu iha 2006. Bontang LNG (deskobre iha 1972 no komesa hahu operasaun iha 1977) supply gás mai husi kampu Badak, Kalimantan Leste, Indonézia (Hydrocarbon technology, 2021).
Husi rezultadu prosesu upstream ne’e, ita hakat ba prosesu midstream (LNG) ka ohin loron téknika sira kategoriza hanesan setór downstream. Funsionamentu planta LNG no terminál regaseifikasaun bele refere ba ha’u nia artigu versaun primeiru husi titúlu ne’ebé hanesan.
Esplikasaun iha leten ne’e, atu lori leitór sira ba iha pergunta prinsipál balun ne’ebé sai preokupasaun ba hirak ne’ebé buka atu hatene kona ba utilizasaun gás naturál (lean gás), ne’ebé liu husi prosesu separasaun iha upstream, fornese ba sentru eletrika. Bainhira temi gás naturál ba sentru eletrika, importante atu labele konfundi ho produtu LNG ne’e rasik. Produtu LNG presiza planta regaseifikasaun atu bele utiliza tuir nesesidade (favor bele le’e didiak ha’u nia artigu primeiru). Maibé, naturál gás hanesan deklara antes, ligadu ho dezenvolvimentu kampu Greater Sunrise, teknikamente, bainhira kadores mai iha TLNG, bele dezeña inlet point (receiving point) iha TLNG atu konstrui ligasaun direita; ida ba prosesamentu LNG no ida seluk direta ba sentru eletrika hirak ne’ebé bele utiliza gás. Tanba ne’e, iha kontestu ida ne’e, la presiza terminál regaseifikasaun LNG.
Atu klarifika liu tan, regaseifikasaun harii atu konverte produtu LNG ba fali gás naturál. Maibé bainhira iha ona fórnesementu gás naturál bele uza diretamente gás refere ba jeradór eletrika. Ha’u presiza atu repete katak, métodu ida ne’e prátiku (best practice), testadu no utiliza iha LNG planta balun no utilizasaun gás naturál direta ne’e aplikavel mos iha plataforma kampu produsaun. Ha’u bele kompriende katak iha mos komprensaun mínimu ba assuntu ida ne’e. Tanba ne’e maka, tuir mai ha’u aprezenta provas no ezemplu balun ne’ebé aplikavel iha indústria ida ne’e.
Iha prosesu produsaun iha planta (upstream), utilizasaun gás naturál ba eletrisidade ne’e prátiku mezmu iha planta produsaun la eziste terminál regaseifikasaun. Gás hot-hotu ne’ebé hakat liu prosesu separasaun, bele utiliza kedas ba jeradór eletrika (fuel gás). Ha’u, por akazu, iha momentu balu, esperénsia diretamente husi planta produsaun balun: Kitan no Bayu-Undan (Timor) no Blacktip (Darwin, Austrália) laiha terminál regaseifikasaun husi utilizasaun gás ba eletrisidade iha kampu sira ne’e. Prátika no komprensaun ida ne’e good oilfield practice no tuir loloos sei la hamosu duvida ba téknika sira ne’ebé esperénsia iha área petróleu. Tuir mai, relasiona ho pontu koneksaun direita (Inlet TLNG) atu fórnese gás diretamente ba sentru eletrika, importante tebes atu leitór sira haree prátika ne’ebé aplika iha Ichthys LNG, Darwin LNG no planta seluk. Presiza tau iha komprensaun másima katak ligasaun direta ida ne’e kuandu to’o iha konsumidór la ho prezensa terminál regaseifikasaun.
Bazeia ba observasaun ne’ebé aprezenta iha leten no nia korelasaun iha kontestu Timor-Leste, harii TLNG iha Beaço, Vikeke bele asesu posibilidade ba kontinuasaun fornesementu gás ba Betanu (136 MW husi jeradór 8). Konserteza estudu tenke halo hodi justifika viabilidade opsaun ida ne’e. Maibé, buat ida ne’ebé loos maka, jeografikamente parte ne’eba ne’e área kosteira. Nune’e métodu ne’e prátiku no Timor-Leste la presiza terminál regaseifikasaun hodi fornese gás naturál ba sentru eletrika Betanu. Alem opsaun ne’e, ho vizaun ba promosaun ne’ebé la’o dadauk iha Timor no mundu kona-ba bloku esplorasaun iha rai maran no tasi laran, loke mos posibilidade ba fornesementu gás direta ba sentru eletrika Betanu bainhira iha produsaun. Tau mos iha konsiderasaun katak, kompañia Timor Resources hanesan operadór ba bloku rua iha kosta súl progresu hela ho preparasaun ba perfurasaun.
Atu hafórsa opiniaun aprezenta iha leten ne’e, ha’u partilla tan ezemplu ida atu mellora leitór sira nia komprensaun kona-ba prátika ida ne’e. Blacktip (Operator eni), kampu gás ne’ebé lokalizada iha Bonaparte Basin, Austrália, descobre iha 2001, first gás iha setembru 2009 estabelese kontratu atu supply gás ba Northern Territory-based utility provider Power Water Corporation (PWC) ba tinan 25 nia laran. Kontratu ida ne’e, atu garantia fornesementu gás ba eletrisidade iha merkadu doméstiku iha Northern Territory. “First production from the field was achieved in September 2009. Blacktip is the first project to have been developed to supply gás fór the domestic market. Gás produced from the field is supplied to the Northern Territory-based utility provider Power Water Corporation (PWC) under a 25-year agreement. The field provides gás to generate electricity fór the Northern Territory locations” (husi: offshore technology).
Dala ida tan, hanesan Timor oan, ha’u mos hetan oportunidade kontribui mos ba prosesu produsaun iha kampu Blacktip iha tempu balu nia laran. Nune’e ha’u fiar ho esperénsia ne’ebé iha, kampu ida ne’e bele mos sai referénsia ba dezenvolvimentu setór Petróleu iha espíritu promosaun no futuru produsaun iha rai maran no tasi laran besik Kosta Súl. Fornesementu gás husi kampu Blacktip ba Northern Territory-based utility provider Power Water Corporation (PWC) la liu terminál regaseifikasaun.
Termu Floating Storage and Regassification Unit (FSRU) aprezenta iha ne’e ligadu ho estudu viabilidade ba konseitu importasaun LNG mai Timor-Leste. Ha’u koko atu sita fraze balun husi peritu ida (husi: Marine Activitey Report) hodi kontekstualiza opiniaun sira ne’ebé pertinente ba arenda eskala ki’ik husi tipu RFSU ne’ebé dezenvolve resente iha Indonézia. “Any FSRU project – small to full scale – requires a proven business case. However, small-scale endeavors also need to balance the risks associated with national legislation, baseload cargo volumes and whether the economics of supply can provide adequate returns on investment. While individual owners and operators will make decisions on a case-by-case basis, in the full scale FSRU market, the trend is towards ownership of the assets rather than chartering; economics and politics are the main influencers”.
Ho intendementu ba fraze ne’ebé aprezenta iha leten, hodi hanoin ba ezemplu ne’ebé refere ba FSRU iha Indonézia, ha’u hakarak partilla uitoan ba leitór sira kona ba Java-1 FSRU ne’ebé foin lansa iha 11 janeiru 2020 (tinan ida liu ba). Konstrusaun ba Java 1 ne’ebé hala’o husi Skath Korea’s Samsung Heavy Industries, finaliza FSRU no komesa operasaun iha inisiu 2021 husi Badak NGL’s Bontang liquefied naturál gás facility iha Kalimantan Leste. Java 1 ne’e konstrui ba fornesementu planta eletrika ho kapasidade 1.76-gigawatt combined-cycle gás turbine power plant, ida ne’ebé korespondensia ho kapasidade regaseifikasaun liu 300 MMSCFD (husi:upstream energy explored). Kapasidade ne’ebé la’ós uitoan ho eskala ne’ebé bo’ot. Ha’u bele imajina komparasaun ba sentru eletrika Hera ho kapasaidade 117 MW (ka 17 MW iha Oekusi), kapasidade jigante ida ho nia viabilidade komersiál di’ak liu kompara ho kapasidade ne’ebé sentru eletrika rua ne’e iha.
Alem Indonézia, Austrália mos iha FSRU-based terminál import ne’ebé harii iha Port of Newcastle iha New South Wales, Austrália husi Seoul-based EPIK, kompañia ida ne’ebe espesialidade iha FSRU. Kapasidade ba FSRU ne’e 750 MMSCFD ho pontensiál investementu entre US$400-US$430M (husi: Riviera, 2020).
Ho supozisaun ida katak sentru eletrika iha Betanu bele hetan gás naturál diretamente husi TLNG, leitór sira bele kalkula kapasidade 119 MW iha Hera, Dili no 17 MW iha Inur Sakato, Oekusi atu konstrui RFSU dedikadu ba ida ne’e? Presiza hanoin didiak! Mezmu agregadu kapasidade husi sentru eletrika tolu ne’e bele to’o 272 MW, korespondensia ho 53 MMSCFD hanesan dadus ne’ebé aprezenta, presiza reavailia! Bele mos tau konsiderasaun katak haree husi operabiliade no konfiabilidade, operasaun normal ba sentru eletrika tolu ne’e sei la to’o maximum load, 272 MW. Se hanesan nee, parese feed gás ne’ebé presiza, sei menus liu tan husi kalkulasaun 53 MMSCFD. Tanba ne’e, importante tebes atu labele halo konkluzaun uluk “significant reductions of fuel supply cost”. Se foin atu halo estudu, se sai furak kuandu deklarasaun ne’e reprezenta rezultadu estudu ne’ebé profunda.
Iha terminolojia foun relasiona ho mekanizmu transporte gás ne’ebé ha’u observa husi opiniaun balun ne’ebé aprezenta husi leitór sira maka hanesan CNG (Compressed Naturál Gás) no Iso Tank. Depoiz \avalia aprezentasaun ba meiu transporte ka produtu hirak ne’e, relembra ha’u ba peskiza ne’ebé ha’u halo iha tinan 7 liu ba, bainhira sei servisu iha International Oil Company (IOC) iha tasi balu. Estudu ne’ebé extensivu no relativamente challenges, tanba ha’u tenke aprezenta alternativa ba gás disposal ho montante kuaze menus husi 25,000 SCMD husi kampu ida. La fasil atu selesiona meiu transporte ne’ebé di’ak liu, partikularmente atu transporta diretamente gás husi plataforma mai sentru eletrika hodi konsidera mos nominál ne’ebé relativamente ki’ik loos, tanba la liu 1 MMSCFD. Nune’e, haree husi sustentabilidade ba fornesementu gás, iha pontu ida ne’e mos kestionavel. Maibé estudu ida ne’e bele fó perspetiva ida se karik sentru eletrika ruma iha Timor bele uza gás ida nee.
Konsiderasaun gás ho montante ki’ik ne’e, meiu transporte gás naturál ne’ebé ha’u kobre iha peskiza inklui CNG, Micro LNG, partial compressed gás (micro) no offshore ammonia plant. Meiu transporte ne’e, ha’u sei aprezenta detalla iha artigu seluk ne’ebé sei públika loron ruma iha futuru. Hein katak kuandu públika ona bele ajuda liu tan leitór atu kompriende holistikamente meiu transporte gás naturál sira ne’e, relasiona ho vizaun atu suporta sentru eletrika iha Timor. Ho hanoin ida ne’e, ha’u sei brevemente esplika utilizasaun transporte CNG no Iso tank, refere ba opiniaun balun ne’ebé aprezenta, hanesan meiu transporte ida iha kontestu investementu harii regaseifikasaun iha Timor.
CNG hanesan produtu gás naturál ne’ebé kompresionadu (methane) ho presaun normalmente husi 100 to’o 250 barg atu reduz volume naturál gás to’o mínimu husi 1% husi gás orijinál, nune’e bele armazena ka transporta produtu ida ne’e ba konsumidór. Definisaun simples ida ne’e fó hanoin katak produtu CNG ne’e differente ho LNG.
Atu argumenta liu tan, prosesu CNG ne’e rasik kompostu husi elementu ha’at mak hanesan: produsaun (production), transporte (transportation), simu iha fatin (receiving) no armazenamentu (storage). Husi elementu ha’at ida ne’e, ha’u hakarak sublinha maka prosesu tratamentu gás ne’ebé diferente ho LNG. La hanesan ho prosesamentu iha LNG ne’ebé inklui liquefasaun (liquefaction). Iha produsuan CNG atividade limite ba remosaun hidrokarbonetos ne’ebé todan atu evita kondensasaun kuandu halo armazenamentu, remosaun ba kontaminantes sira hanesan Sulfeitu Hidrogênio, Karbono de oksida, no seluk tan, no ikus liu mak desidratasaun (dehydration).
Produtu CNG mantein ho nia fórma gás, mas kompresionadu, entaun utilizasaun terminál regaseifikasaun la relevante iha kontestu ne’e. LNG ne’e, produtu ho fórma liquidu ne’ebé ikus mai sei konverte ba fali gás iha planta regaseifikasaun antes utiliza ba sentru eletrika ka selu-seluk tan. Ho komprensaun ida ne’e repurposing fasilidade terminál LNG ba produtu CNG no Iso tank tenke tetu didiak tanba CNG rasik sai ona produtu ikus ba konsumidór. Tanba ne’e, produtu CNG ho montante ne’ebé ki’ik ba naton sei labele sai feed gás ba LNG.
Normalmente ho típiku produtu CNG ne’e bele transporta ba liu konsumidór sira tanba kategoriza produtu ne’e hanesan kombustivel alternativa ba veikulu. Meiu ida ne’e dala barak uza iha parte balun iha Europa, Pakistan, India, Xina, Argentina, Brazíl, Kolombia no nasaun seluk tan.
Mezmu CNG seidauk populár kompara ho konversaun LNG mai gás naturál iha kontestu fornesemtu gás ba sentru eletrika tanba montante gás ne’ebé relativamente ki’ik. Ha’u hakarak partilla ba leitór kona ba utilizasaun CNG ba sentru eletrika, transporte no setór indústria. Ezemplu balun ne’ebé bele mos sai referénsia mak utilizasaun CNG iha Nigeria, Irake no mos Indonézia.
Ha’u fó ezemplu real ne’ebé husi Nigeria kona ba utilizasaun CNG ba sentru eletrika. Liu husi Island Power Project, Public Private Partnership entre Lagos State Government (LASG) no Island Power Limited, atualmente fornese eletrisidade hodi uza kombustivel husi CNG ba atividade iha ospitál, edifísiu judisiál, edifísiu sentru merkadu no instalasaun seluk-seluk. Projetu ida ne’e konsidera hanesan projetu ida ne’ebé independentemente susesu iha Nigeria (husi: World Bank Group, 2015). Ho referénsia ne’e no tetu katak kapasidade sentru eletrika ne’e relativamente ki’ik, bele konsidera estudu ba projetu ne’ebé hanesan ba sentru eletrika iha Oekusi no posivelmente estende mos atu kobre to’o Hera, Dili.
Iha ha’u nia artigu primeiru, partilla kona ba difikuldade ne’ebé Timor bele hasoru ligadu ho feed gás iha kontestu viabilidade terminál regaseifikasaun. Ezemplu balun ha’u hato’o ona iha artigu primeiru ho referénsia ba planta LNG balun husi Austrália. Ha’u nota mos opiniaun balun aprezenta hodi fó referénsia ezemplu ba Badak LNG no LNG Tangguh, ne’ebé lokaliza iha Indonézia.
Indonézia kategoriza hanesan produtor gás ne’ebé bo’ot iha sudeste áziatika ho nia rezerva gás to’o 142.72 TCF (Kementrian Energi dan Sumber Daya Mineral Direktorat Jenderal Minyak dan Gás Bumi). Kompromisu ba produsaun kontinua sai prioridade atu asegura nesesidade doméstika (bele refere ezemplu aprezenta iha leten kona ba FSRU) ho nia referénsia ba eligible and non-eligible consumer, no lentamente sei hamenus esportasaun gás ba liur. Meiu ida ne’e razoavel tanba kresimentu utilizasaun gás iha Indonézia ne’ebé sae maka’as no kampu produsaun bo’ot balun iha hela estajiu dekliniu. Tanba ne’e, konsiderasaun feed gás mai husi Indonézia, refere ba Neraça gás bumi Indonézia 2018 – 2027 konsentrasaun sei ba balansiu supply-demand atu asegura gás deliverability ba teritoriu Indonézia tomak. Gás hirak ne’e sei utiliza ba programa governu (Jargas + SPBG), fertilizante no petroquímika, eletrisidade, indústria retail no indústria non-retail. Presiza mos tau iha konsiderasaun katak kampu lubuk ida iha Indonézia estabelese ona kontratu ba akordu fa’an no sosa gás (gás sale and purchase agreement) ne’ebé jere husi BPH Migas.
Konsidera kritikalidade ba investementu terminál regaseifikasaun LNG, tuir mai ho intensaun konstrutivu, hakarak estende tan informasaun balun relasiona ho metodolojia husi eskopu investimentu infraestrutura terminál LNG ho fasilidade assosiadu. Iha artigu primeiru, ha’u deklara kustu ba terminál LNG ne’ebé bo’ot, husi miloen bele to’o biloen. Argumentu ida ne’e, embarka husi kompleksidade infraestrutura ne’e rasik. Harii terminál regaseifikasaun ba LNG sei konsideira kustu ba konstrusaun terminál ne’e rasik inklui portu, instalasaun auxiliariu ba fasilidade hanesan kadoras ne’ebé normalmente bele to’o 32.5 km atu transporta gás naturál husi/ba portu ne’ebé establese, ISO containers se karik uza komboiu no fasilidade armazenamentu ligadu ho LNG satellite. Hatutan tan, kustu ba transporte SSLNG tankers, kustu ba infraestrutura auxilires hanesan kanál bee no sel-seluk tan (Husi: ERIA, 2018). Importante atu konta mos kustu akuizisaun ba terras, ida ne’ebé fó esperénsia la fasil tanba to’o agora, ezemplu kestaun terras ba LNG Beaço mos seidauk rezolvidu.
Konsidera diskrisaun (leten) iha artigu parte 2 husi titúlu ida ne’e, ha’u konklui ho sumáriu tuir mai ne’e. Intendementu di’ak ba prosesu upstream mai to’o LNG sei benefisia no enrikeja ita nia aprosimasaun ba investimentu regaseifikasaun LNG. FSRU sei sai obstaklu bo’ot se konsidera ida ne’e meiu ba regaseifikasaun LNG iha Timor, konta ho limtasaun kapasidade sentru eletrika relevante. Ezemplu estudu ba produtu CNG bele mos sai konsiderasaun ida ba fornesementu eletrisidade ho kapasidade ne’ebé ki’ik. Maibé tenke tau mos hanoin katak produtu CNG tenke reavailia iha kontestu investementu terminál regaseifikasaun LNG. CNG sei labele sai feed gás ba LNG. Ho sumáriu ida ne’e, estudu viabilidade regaseifikasaun LNG tenki mai ho avaliasaun preliminario profundu ne’ebé razoavel no deliberasaun husi hipoteza téknika no komersiál ne’ebé alkansavel.
Ikus liu, ha’u hein katak artigu ida ne’e bele sai opiniaun konstrutivu iha kontestu indústria petróleu Timor-Leste, no ha’u deklara, artigu ida ne’e opiniaun pesoál rezultadu husi esperénsia no peskiza ne’ebé iha. Hamutuk harii setór indústria petróleu Timor-Leste ba naroman Maubere no Buibere Timor-Leste.
Artigu relevante:
TIMOR GAP nia resposta ba Fernando da Silva
TIMOR GAP nia resposta ba Fernando da Silva
Hakerek nain mestradu iha área jestaun petróleu, Alumni Scuolla Enrico Mattei, San Donato Milanese-Italy.
Email : nanhito.silva@gmail.com
Nota: Artigu ne’e la reprezenta instituisaun ne’ebé hakerek nain tutela ba.