VIQUEQUE, 08 janeiru 2022 (TATOLI)— Ministru Obra Públika (MOP), Salvador Eugénio dos Reis Soares Pires, husu ba komunidade Viqueque atu pasiénsia hein estrada tanba tinan ne’e kontinua prioritiza reabilitasaun no konstrusaun Estrada no ponte sira iha territóriu nasionál.
“Ligadu ho estrada sira, klaru katak governu hot-hotu no mós Governu da-ualu hakarak kontinua hametin konetividade entre rejiaun sira atu fasilita ita-nia roda ekonómika, bens star povu nian”, Ministru Salvador, hateten bainhira akompaña Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak hala’o diálogu ho komunidade Viqueque, iha resintu administrasaun Viqueque, sábadu ne’e.
Kona-ba estrada, totál territóriu tomak kilómetru 6.000-resin, Governu anteriór to’o mai agora investe kilómetru 2.000-resin no gasta ona kuaze millaun $2-resin ba estrada de’it. Estrada ne’e konstitui hosi estrada nasionál pur volta kilómetru 1.200, estrada munisipál kuaze kilómetru 900 no estrada rurál kilómetru 3.700.
Enkuantu, estrada rurál governu konsega halo ona mak kilómetru 700, signifika kilómetru 2.000-resin mak seidauk halo. No munisipál foin halo kilómetru 33 de’it, signifika kilómetru 700-resin mak presiza halo, no estrada nasionál kuaze kilómetru 500.

“Ne’e signifika katak investimentu ida ho rekursu barak maibé presiza tempu naruk,” nia dehan.
Iha biban ne’e, Governante ne’e partilla mos kona-ba estrada nasionál, Baucau-Venilale kilómetru 23.2, ne’ebé daudaun la’o hela (50%), Venilale-Viqueque kilometru 34.8 (40%).
Governu iha projetu Estrada liga munisípiu Lautém-Viqueque ne’ebé mak ninia trosu Viqueque-Uatucarbau-Iliomar-Luro-Lospalos, ne’e hola parte mós projetu Lautém-Com, Lautém-Lospalos.
“Ne’e sira fó garante doasaun para governu halo estudu ligasaun projetu estrada ida ne’e, ligasaun Viqueque-Lospalos. Daudaun ita materializa hela sesaun rua mak Lautém-Com, Lautém-Lospalos, tempu hanesan hatama ida ne’e ba estudu atu iha futuru imediatu ita bele hatama ba empréstimu bele halo, ne’e pur volta kilometru 153. Hosi ida ne’e mós Natarbora-Luka, ne’e pakote rua hakarak hatama atu kompleta tiha ita-nia estrada nasionál nomós ligasaun estrada munisipál sira,” nia haktuir.
Nune’e, estrada trosu Luka-Lakluta iha kilómetru 12,4, daudaun iha verifikasaun hosi Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál (ADN), no mós Uatolari-Lairosulai kilómetru 22, ida ne’e hola parte estrada munisipál iha tinan 2019, Xefe Governu rasik mak tau millaun $10, hodi haruka MOP halo estudu hodi lori ba halo implementasaun.
Estudu konklui ona iha 2021 no entrega ona ba ADN halo verifikasaun, bainhira ramata ona lori ba Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI) aprova nia finansiamentu depois lori ba CNA, halo konkursu bainhira rezultadu hotu sei entrega ba MOP ho rezultadu konkursu para hahú implementa.
“Kona-ba funsionamentu burókrasia governu nian bainhira atu promove projetu ida, dala barak hakarak buat ida ohin kedas realiza, maibé governu ne’e iha nia rekezitu intermu lei ka burokrasia ne’ebé MOP nu’udar nain ba estrada, ponte no moru retensaun ba mota, kontrola inundasaun, ita-nia prosesu búrokrasia mak tenke tuir dalan legal,” nia akresenta.
Iha mós projetu estrada liga Baguia-Uatocarbau ho distánsia kilometru 38.7 rezultadu verifikasaun ADN iha ona, hein de’it lori ba KAFI husu aprovasaun nune’e CNA loke konkursu. Iha trosu Uatolari kilometru 23.2 ne’ebé governu hanoin katak sei inklui iha planu ne’ebé agora seidauk halo buat ida.
Kona-ba ponte, iha ponte Sana trosu Uatolari-Quelekai metru 100 ne’e inklui mós ponte Sumako metru 20, ne’ebé ADN halo hela verifikasaun inklui iha pakote 19. Ponte Irabere Mota-ulun haree katak ponte ne’e kotu hela de’it bainhira udan boot, entaun ponte ida ne’e tama iha trosu Uatocarbau-Baguia metru 90, hatama ona ba planu estudu iha tinan 2022 tanba KAFI aprova ona iha tinan 2021 atu avansa uluk estudu hodi haree kondisaun.
“Tenki halo estudu atu kontestualiza para investimentu ne’e tuir kondisaun terrenu, ka forsa ambientál ne’ebé ejiste tanba ne’e maka ha’u husu atu komunidade pasiénsia,” nia rekomenda.
Ponte Lamara ligasaun Viqueque-Manatuto, ponte ne’e tanba tama iha trosu nasionál entaun ida ne’e rekorre ba fundu empréstimu liliu poupansa projetu empréstimu ne’ebé la’o hela nia prosesu administrativa hanesan mós projetu foun, tenki hatama rekejitu ba banku ne’ebé ADB mak tenki aprova depois liu hosi prosesu sira hotu mak avansa ba konstrusaun.
Governu hein etapa ba etapa hodi ba to’o iha planu fiksu sira ne’e, governu tau mós planu halo manutensaun, atu nune’e sustenta lai nesesidade sira kurtu prazu atubele atividade kontinua la’o.
Planu mantensaun sira mak estrada Viqueque-Dilor, Luka-Lakluta manutensaun iha tinan 2021 no sei kontinua halo, manutensaun estrada Viqueque-Makadiki kilómetru 20 re-konkursu hosi Diresaun Nasionál Aprovizionamentu-MOP nian hala’o ona tempu badak bele konklui.
Konstrusaun retensaun mota liuliu mota sira iha munisípiu Viqueque, konstrusaun moru protesaun Ponte Dilor rezultadu verikasaun ADN no kontinua enkamiña ba CNA hodi loke konkursu, kuandu hotu ona bele halo moru protesaun hodi proteje ponte no komunidade hela besik.
Konstrusaun moru protesaun ponte Irabere kilómeru ida ADN finaliza ona verifikasaun, haruka ona ba CNA atu halo prosesu aprovizionamentu iha tempu badak. Ponte Wekakaen kilómetru rua, rezultadu verikasaun ADN finaliza ona.
“Ida ne’e planu balun ne’ebé dadaun hala’o hela. Projetu ka trosu estrada sira ne’ebé mak governu halo ona durante mandatu ida ne’e kuaze projetu estrada 24 iha kilómetru 148, ne’e konstitui hosi manutensaun ba estrada rurál, nomós halo melloramentu ba estrada”, Ezekutivu ne’e salienta.
Jornalista : Antónia Gusmão
Editór : Florencio Miranda Ximenes