DILI, 18 janeiru 2022 (TATOLI)—Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS), Merício Juvinal dos Reis ‘Akara’, informa preparasaun ba estabelesimentu institutu formasaun ba jornalista atinje ona 70%.
Notísia Relevante: CEFTEC sei realiza simpóziu nasionál antes estabelese Institutu Formasaun ba Jornalista
“Ha’u bele dehan, prosesu preparasaun ne’e atinje ona 70% tanba ita prepara kleur ona. Ne’ebé, hein de’it rezultadu estudu viabilidade no estatutu atu ita kanaliza ba MAPKOMS atu lori ba Konsellu Ministru,” Merício Juvinal dos Reis ‘Akara’ hateten ba jornalista sira iha Quintál Boot, Dili, tersa ne’e.
Institutu Formasaun ba Jornalista, tuir Polítika Oitavu Governu Konstitusionál ne’e hanesan embriaun ida ba Institutu Profisionál, ne’ebé iha tinan lima nia laran ne’e atu dezenvolve embriaun Sentru Formasaun Téknika iha Komunikasaun (CEFTEC, sigla portugés) ba fali Institutu Formasaun ba Jornalista.
“Prosesu ne’e la’o kle’ur ona no to’o agora diretór ho nia ekipa prepara ona kondisaun, konsultasaun, semináriu nasionál, internasionál no relatóriu. Hosi ne’e, sira hahú diskute kona-ba estatutu no kurríkulu. Ne’ebé iha tempu badak kuandu finaliza, ha’u sei haruka ba MAPKOMS atu bele lori ba Konsellu Ministru hodi deside CEFTEC bele muda ba Institutu Profisionál ka lae, ida-ne’e sei deside hosi Konsellu Ministru,” Governante ne’e hateten.
Bainhira mak estabelese, nia hatán, ida-ne’e depende ba desizaun hosi Konsellu Ministru tanba se Konsellu-Ministru konkorda ho Institutu ne’e entaun harii, maibé se dehan mantein ho CEFTEC entaun ekipa mós prontu atu servisu.
“Maibé, polítika hosi Oitavu Governu Konstitusionál nian hakerek kedas iha pontu 13 ida mak dehan dezenvolve futuru institutu profesionál hosi CEFTEC ba Institutu Formasaun ba jornalista ne’e mensiona, ne’ebé ita hakaas aan nafatin,” nia esplika.
Tanba, harii institutu formasaun ba jornalista ne’e ho objetivu atu hasa’e jornalista sira-nia nível, tanba dala ruma CEFTEC nia espasu kiik no labele akumula ema barak.
“Ezemplu, CEFTEC labele fó diploma I, II no III, tanba ne’e ita presiza institutu ida atu bele mós iha kompetensia atu fó diploma,” nia afirma.
Nune’e, CEFTEC bele fó asesu barak liu ba mídia no sira seluk, la’ós ba mídia ofiser Governu nian de’it, liu-liu evita atu haruka ema ba tuir kursu iha rai-li’ur.
“Di’ak liu ita halo iha ne’e, se lae atu tuir formasaun kona-ba jornalista tenke ba Austrália, Indonézia no Portugál ne’ebé mak ho kustu boot. Entaun, ita-nia osan sai hotu ba li’ur no laiha ne’e, entaun se Institutu Profesionál ne’e iha. Buat hotu ne’ebé ligasaun ho jornalista, mídia no multimídia ita rezolve iha ne’e, lalika haruka tan ba iha li’ur. Tanba, objetivu finál katak Nasaun ida iha nia estatutu rasik rezolve rekursu humanu iha ne’e,” nia dehan.
Enkoraja formandu aproveita tempu ho di’ak
Entretantu, iha vizita koretezia ba formandu sira-ne’ebé tuir formasaun iha Konsultóriu Lian ba Jornalista (CLJ, sigla portugés) ne’e, Merício Juvinal dos Reis ‘Akara’, enkoraja formandu sira atu aproveita tempu ho didia’k, atu nune’e aban bainrua sai ajente prinsipál hodi promove lían ofisiál portugés liuhosi mídia.
“Ha’u hateten ba ita-nia formandu sira atu aproveita tempu ne’e ho di’ak, tanba projetu ne’e Governu Timor ho Governu portugés halo ne’e involve ita-nia rekursu no orsamentu, ho objetivu atu kapasita ita-nia jornalista sira. Entaun tenke aproveita atu sira hatene no loron ruma sira mak sei sai hanesan ajente prinsipál atu promove lían offisiál liu-liu lían portugés iha ita-nia rai, liuhosi hakerek notísia ho di’ak no promove ita-nia nasaun ba rai-li’ur, liu-liu ba nasaun sira ne’ebé koa’lia lían portugés,” nia dehan.
Tanba, jornalista na’in-20 ne’ebé tuir formasaun iha CLJ ne’e, balun tuir formasaun iha 2018 no 2019, maibé la’ós sira tuir formasaun fulan-fulan, hanesan dala ruma sira para tiha hafoin ne’e kontinua fila-fali. Tanba ne’e, ohin iha komentáriu sira husu atu formasaun ne’e intensivu, atu nune’e sira bele hatene lalais dalen portugés.
“Iha ne’e, balun tuir kleur ona no balun foun, maibé pelemenus sira iha mudansa. Ba jornalista sira ne’ebé uluk tuir, hanesan ohin profesora hateten mai ha’u katak bainhira sira hakerek lían português iha notísia no sai aprezentadóra iha televizaun katak 70% ba leten di’ak ona, ne’ebé ha’u mós kontente katak projetu konsultóriu lían português iha duni rezultadu di’ak,” nia afirma.
Tuir nia, dezde 2020 to’o agora jornalista hamutuk 71 mak sai benefisiáriu ba CLJ. Hosi númeru ne’e jornalista mai hosi instituisaun privadu no públiku ne’ebé eziste iha Timor-Leste.
Notísia Relevante: CLJ entrega relatóriu estudu viabilidade servisu jornalizmu ba SEKOMS
Jornalista : Nelia Fernandes
Editór : Cancio Ximenes