DILI, 24 agostu 2022 (TATOLI)–Diretór Ezekutivu Organizasaun Naun Governamentál (ONG) Yayasan HAK, Sisto dos Santos, husu ba Governu aselera prosesu estabelesimentu komisaun buka tuir ema lakon iha tempu okupasaun Indónezia.
“Ami sujere ba Governu atu estabelese hela komisaun buka ema lakon hodi buka tuir ita-nia ema ne’ebé lakon liuliu labarik sira ne’ebé indonézia sira mai foti,” Diretór hateten ba Agência Tatoli iha ninia knaar fatin, Farol, kuarta ne’e.
Nia dehan, bainhira komisaun ne’e estabelese ona maka bele apoiu sosiedade sivil nia serbisu nune’e pelumenus hanesan Provedoria Direitu Umanu no Justisa (PDHJ, sigla portugés) Timor-Leste no Komisi Nasional Hak Asasi Manusia (KOMNAS HAM) hosi Indonézia bele iha komunikasaun di’ak nune’e fó forsa ba sosiedade sivil.
Sosiedade sivil nia parte iha tinan-lima ba kotuk halo reuniaun ida hodi buka tuir labarik sira ne’ebé lakon no konsege rejista ema 100 resin.
Notísia relevante: ONG HAK husu entidade relevante tau-atensaun ba arkivu CNC
“Imajina sé rihun ba rihun ami foin hetan 100 resin,” nia tenik.
Labarik 100 resin ne’ebé hetan ne’e loloos tuir lei Komisaun Antí-Korrupsaun (CAC, sigla portugés), Asia Justice and Rights (AJAR), Cruz Vermella Timor-Leste (CVTL) no Asosiasaun Chega ba Ita (AKBIT) mak halo.
“Ami haree ba esforsu ida-ne’e la merese no la tenke ami mak halo, tuir lei Estadu nia serbisu, nune’e ami rekomenda ba Governu sira presiza haree liga ho rekomendasaun ba buka ema lakon ne’ebé tama ona tinan 10 seidauk realiza,” nia heteten.
Tuir rekomendasaun CAVR, Commission Truth and Friend (CTF), Komisaun Verdade Amizade Timorense Indonézia, ne’ebé mak estabelese iha tinan 2005 no 2008 ne’e rekomenda atu Estadu Indonézia no Timor-Leste estabelese komisaun ba buka ema lakon. Tanba ne’e Governu Timor-Leste no Indonézia presiza kria rede atu fasilita sira-nia ema hodi fasil hala’o serbisu.
“Estadu rua tenke iha ona rede ida ne’ebé sosiedade sivil la’os halo tan ona, ami mak foti inisiativa maibé ne’e hetan apoiu hosi Estadu rua, bainhira komisaun ba buka ema lakon ne’e estabelese ona ami mós livre no ami-nia kolega sira iha Indonézia ezemplu AJAR, kontra,no seluk tan mós tenki livre ona atu buka ema lakon tanba iha ne’ebá sira mós la sente seguru atu ba buka ema lakon,” Sisto akresenta.
Nia haktuir, uluk konsege halo ona repartisaun ba timor-oan sira ne’ebé uluk hanesan refujiadu iha Indonesia, desde tinan neen ba kotuk grupu traballu ida Fila Hikas K’nua, ne’ebé maka kompostu hosi organizasaun ho madre Mónica, orgaunsaun sosiedade sivil ho grupu sira balun ho CIS Atambua, CIS Timor, repatria família uma-kain besik 70 fila Timor-Leste
“Ami hein katak agora ne’e ita-nia Estadu Timor-Leste liu-liu Prezidente Repúblika halo ona esforsu ida-ne’e, hein katak to’o iha tempu ida mandatu ida-ne’e hotu ita laiha tan ona problema iha Kupang ne’eba tanba sira mós nafatin iha direitu nain ba Timor, agora ita presiza Estadu rua ne’e halo esforsu ida fó solusaun permanente ba estatutu ema hanesan eis refujiadu sira,” nia tenik.
Jornalista : Arminda Fonseca
Editora : Julia Chatarina





