DILI, 09 janeiru 2023 (TATOLI)–Ministru Finansa (MF), Rui Augusto Gomes, klarifika katak, Governu aplika impostu foun ba de’it item haat hanesan karreta, masin-midar, bebida asukarada inklui tabaku.
“La kona produtu sira seluk. Purtantu, laiha justifikasaun atu negosiante sira hasa’e presu ba produtu sira seluk tamba Governu mós seidauk hasa’e sales tax. Aliás, karreta, masin-midar, bebida asukarada no tabaku la’ós produtu nesesidade bázika. Masin-midar ita bele konsidera produtu nesesidade bázika ida, maibé bele substitui ho bani-been hosi Manatuto, Ermera no Aileu,” Ministru Rui Gomes, hateten liuhosi nota ne’ebé Agência Tatoli asesu, segunda ne’e.
Durante debate Proposta-Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023 iha faze espesialidade iha loron 17 novembru 2022, Parlamentu Nasionál aprova artigu 3 (Proposta-Lei OJE 2023) kona-ba impostu, taxa no kontribuisaun, ne’ebé iha pontu 5 hateten katak durante tinan 2023 sei aplika taxa impostu seletivu konsumu aplikável.
Notísia relevante: PN aprova OJE 2023 hasa’e taxa impostu seletivu ba konsumu nian
Ho nune’e, governante ne’e husu atu públiku lalika dramatiza situasaun no husik ekipa konjunta hala’o nia serbisu.
“Hakarak klarifika kona-ba situasaun ne’ebé hamosu hosi negosiante sira. Saida mak ita haree daudaun ita hanaran efeitu hosi espekulasaun merkadu. Ita-nia merkadu livre, tamba ne’e maka negosiante sira aplika presu tuir sira-nia hakarak,” nia tenik.
Presu ne’ebe retailer no grocer sira hasa’e hanesan sasán ne’ebé sosa iha tinan kotuk tanba espekulasaun no tanba konfigurasaun mudansa persentajen impostu bazeia ba lei númeru 15/2022 (OJE) foin halo iha tersa (03/01), enkuantu presu hahú sa’e iha loron 01 janeiru.
“Ida-ne’e manipulasaun. Ekipa konjunta daudaun ne’e iha terrenu hodi identifika infrasaun sira. Gabinete Prezidente Repúblika mós envolve iha ekipa konjunta ne’e, hein katak presu bele normaliza filafali. Ha’u rasik konsulta ho Diretór Jerál Estatístika, kona-ba mudansa Indíse Presu Konsumidór fulan-dezembru, maibé laiha mudansa signifikativu, nune’e inflasaun kuaze hanesan ho fulan-novembru 6,7%,” nia karifika.
Notísia relevante: Alfándega identifika seidauk iha sasán importasaun foun tama hosi portuária-fronteira
Governu introdús impostu seletivu konsumu foun, kompostu hosi 10% impostu ba karreta ho valór liu $10.000, 20% ba karreta ho valór liu $25.000, 30% ba karreta ho valór liu $50.000, aumentu iha impostu konsumu tabaku no produtu tabaku seluk hosi $50 kada kilograma sa’e ba $100 kada kilograma, impostu konsumu foun $1 kada kilograma ba masin-midar, introdusaun impostu konsumu foun ho valór $3 kada litru ba bebida asukarada (fanta, coca-cola, sunkist, sprite no seluk tan).
Governu aplika polítika ida-ne’e atu proteje sidadaun sira-nia saúde públika. Aleinde ne’e, Governu mós hasa’e impostu importasaun hosi 2,5% ba 5%.
Jornalista : Antónia Gusmão
Editora : Julia Chatarina





