iklan

HEADLINE, KAPITÁL

SEA laiha osan própriu ba hahán lafaek iha Sentru Jestaun Hera

SEA laiha osan própriu ba hahán lafaek iha Sentru Jestaun Hera

Diretór Nasionál Biodiversidade, Rui dos Reis Pires. Imajen Tatoli/Arminda Fonseca

DILI, 19 juñu 2023 (TATOLI)Diresaun Nasionál Biodiversidade (DNB) iha Sekretaria Estadu Ambinte (SEA) laiha osan própriu ba hahán lafaek iha Sentru Jestaun Hera.

Diretór Nasionál Biodiversidade iha SEA, Rui Pires, hateten, orsamentu ne’ebé aloka ba diresaun la espesífiku ba hahán lafaek, tanba ne’e hahú hosi janeiru to’o agora, kada fulan funsionáriu sira hosi diresaun kontribui $1 ka $2 hodi sosa na’an manu hodi fó han lafaek hitu iha Sentru Jestaun Lafaek iha Hera hodi hein osan hosi Governu.

“Osan ba lafaek iha tinan kotuk $500, maibé tinan ne’e seidauk iha. Ita-nia difikuldade mak osan atu sosa na’an fó han lafaek iha Sentru Hera laiha, tinan ne’e orsamentu ne’ebé aloka mai diresaun hamutuk $800.000, kompostu hosi saláriu no vensimentu $114.000 no restu ba atividade sira seluk,” Diretór informa ba Agência Tatoli, iha nia knaar fatin, Bebora, segunda ne’e.

Nia dehan, orsamentu ne’ebé iha aloka hotu ona ba kada verba ne’ebé atu halo transferénsia ruma sosa lafaek nia hahán tenke hetan aprovasaun hosi membru Governu.

“Kada fulan tenke fó han na’an manu boot ida ka rua, maibé depende ba osan. Entaun osan laiha fulan ida fó han ida. Osan atu prevee ba ida-ne’e seidauk iha, ita kontribui osan rahun sosa na’an fó han tanba ita hakiak ona tenke fó han,” nia akresenta.

Nune’e, nia husu ba Governu foun mai, tenke haree ba situasaun sira ne’e, liu-liu difikuldade sira ne’ebé parte Diresaun Biodiversidade hasoru durante ne’e hanesan menus tranasporte, orsamentu no seluk tan.

Sinál alerta sedu a’at

Iha sorin seluk, Diretór Nasionál Biodiversidade, Rui Pires, rekoñese, daudaun lafaek kontinua tata ema iha fatin-fatin, liu-liu iha Lautém tanba lafaek kada tinan aumenta no kauza seluk tanba ema estraga sinál alerta sedu ne’ebe Governu monta.

“Foin lalais lafaek iha lagoa Iralalaro Parke Nino Conis Santana inklui iha postu administrativu Iliomar, munisípiu Lautém tata ema, ida-ne’e tanba populasaun lafaek kada tinan aumenta, entaun hahán ba sira menus, nune’e banhira hetan ema ka animál seluk sira tata tanba hamlaha. Antes ne’e, fatin sira ne’ebé risku hanesan iha Iralalaro no fatin seluk ita koloka ona sinál antensaun (alerta sedu) no labele tama maibé ema-nia konsiénsia menus, foin monta liu fulan ida ka rua ema sobu sai tiha, entaun ida-ne’e fó impaktu ba ema tanba laiha ona sinál  livre ba ema, tama fatin hotu-hotu ikus mai sai vítima. Ba oin ita sei haree tau filafali sinál sira, maibé depende mós ba orsamentu,” Diretór informa ba Agência Tatoli, iha ninia knaar fatin, Bebora, segunda ne’e.

Tuir peskiza ne’ebé Organizsaun Naun Governamentál (NGO) nasionál Haburas sira halo, hatidu katak iha tinan 2010 lafaek iha territóriu laran hamutuk 10.000 resin.

“Hosi númeru ne’e, kada fulan lafaek inan ida mak tolun 50 ba leten ita sura labele, entaun ida ne’e sira-nia populasaun aumenta halo hahán ba sira mós menus, nune’e sira tenke ataka fali ema,” nia akresenta.

Ho situasaun ne’e maka SEA liuhosi Diresaun Biodiversidade nia jestaun mak kontinua sosializa komunidade ba fatin sira ne’ebé mak bele tama no labele tama, koordena ho lia na’in sira iha munisípiu hotu atu servisu hamutuk.

Nune’e, esforsu ne’ebé parte SEA liuhosi Diresaun Biodiversidade halo ba situasaun sira ne’e mak kontinua sosializa ba komunidade atu ba oin vizita fatin ruma hanesan lagoa sira tenke hatene uluk lai nia istória.

SEA serbisu hamutuk ho lia-na’in ka rai-na’in sira iha fatin ne’ebé konsidera turizmu hodi bele tama nune’e labele iha impaktu.

“Atividade seluk ita halo mak tara-bandu, ne’ebé ema labele naran tama iha fatin arbiru, liu-liu fatin risku sira no labele estraga animál fuik ne’ebé konsidera protejidu no ai-horis sira,” nia dehan.

Haree ba populasaun lafaek aumenta, antes ne’e Governu harii ona Sentru Jestaun Lafaek ida iha Hera no planu atu harii tan iha postu administrativu Maubara, munisípiu Liquiça maibé hafoin halo estudu viabilidade, fatin ne’e labele harii tanba nakonu ho rai henek.

“Entaun harii mós nia sei supa sai hotu bee. Ita iha ona planu, nune’e hein Governu foun mai ita hakarak ko’alia atu harii fali iha fatin seluk hamutuk tolu hanesan Manatuto, Baucau no Bobonaro. Orsamentu nafatin millaun $2 hosi grande projetu nian. Planu hakarak harii iha estrada ibun ho objetivu fatin ne’e aleinde hakiak lafaek halo mós sai fatin turizmu, nune’e bele promove mikro ekonomia hanesan ema bele fa’an accessories lafaek no seluk tan hodi ema bele ba vizita, maibé ida-ne’e planu, espera Governu foun mai bele aprova,” nia informa.

Jornalista     : Arminda Fonseca

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!