DILI, 20 setembru 2023 (TATOLI) – Profesór kontratadu 1.715 ameasa sei la apoia realizasaun ezame nasionál no lokál ba estudante sira ne’ebé sei hala’o, entre 16 no 21 outubru, bainhira Ministériu Edukasaun (ME) la buka solusaun ba sira-nian estatutu legál hanesan manorin no la selu saláriu durante fulan sia.
“Ami sei lahalo prosesu aprendizajen no la apoia realizasaun ezame nasionál no lokál ba estudante sira to’o hetan solusaun ba ami-nian estatutu legál”, porta-vós profesór kontratadu, Amália Rodrigues Ximenes, hatete iha Jardín 05 de Maio.
Lamentasaun husi manorin sira ne’e mosu tanba deklarasaun husi Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus, katak bazeia ba Dekretu-lei n.u 31/2023 la prevee estatutu ba profesór kontratadu 2023 nian. Nune’e ministériu sei loke fali vaga foun depois mak sira hatama fali sira-nian kandidatura hodi tuir teste. Ministériu Edukasaun sei halo ingresu espesiál ba profesór kontratadu sira tuir dekretu-lei refere ne’ebé entra iha vigór iha 01 jullu 2023 ba profesór sira ne’ebé iha kontratu ho Ministériu Edukasaun, mínimu kontratu ikus iha dezembru 2022.
“Maibé ba profesór voluntáriu sira ne’ebé asina kontratu ho Ministériu Edukasaun iha abríl 2023 husi Governu Daualuk nia tempu, ministra sei la konsidera hanesan profesór kontratadu maibé sei selu. Deklarasaun sira ne’e halo iha kinta-feira, 14 setembru 2023”, Amália Ximenes relembra.
Bazeia ba ida ne’e, porta-vós ne’e dehan “ami nota no hatene momoos ona ami-nian estatutu katak ministra sei la estende tan ami-nian kontratu iha 2024. Nune’e, ami profesór kontratadu ho laran triste marka ami-nian pozisaun no hato’o lamentasaun ba na’i-ulun Estadu Timor-Leste, liuliu Ministériu Edukasaun”.
Tuir nia, profesór kontratadu sira diskorda no lamenta ministra nia deklarasaun tanba hamosu diskriminasaun entre profesór kontratadu foun no tuan. Sira mós husu ba ministra atu klarifika kona-ba Dekretu-lei n.u 31/2023 no artigu hira maka bandu profesór kontratadu 2023 labele tama iha ingresu espesiál no la prevee iha estatutu.
Lembra katak kontratadu sira ne’e kompete ba vaga 2.111 ne’ebé fó sai husi Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu iha tinan 2021 no 2022 bazeia ba avaliasaun husi júri.
Nune’e sira husu ba Prezidente Repúblika, Primeiru-Ministru no Prezidente Parlamentu Nasionál atu solusiona problema ne’ebé liga ho estatutu ne’ebé laiha serteza no husu atu fó hanoin ba Ministra Edukasaun hodi bele konsidera sira hodi tama iha rejime ingresu espesiál tuir Dekretu-lei n.u 31/2023, kapítulu II, artigu 11 ne’ebé hetan ona promulgasaun husi Xefe Estadu.
“Husu ba Ministériu Edukasaun atubele aselera pagamentu ba saláriu, tanba besik fulan 10 seidauk simu direitu mezmu halo ona devér nu’udar manorin iha eskola”.
Bainhira Ministériu Edukasaun mak laiha seriedade atu rezolve problema ne’e maka profesór kontratadu hotu sei buka dalan hasoru Prezidente Repúblika no Primeiru-Ministru hodi hato’o preokupasaun sira ne’e.
Ministériu Edukasaun la hapara kontratu manorin 1.715
Hatán ba ejizénsia husi profesór sira-nian, Sekretáriu Estadu Edukasaun, Ensinu Sekundáriu no Eskola Téknika, Domingos Lopes Lemos, hatete lamentasaun kona-ba saláriu no ingresu fali ba rejime espesiál ne’e pertinente, maibé polítika Ministériu Edukasaun nian iha Governu Dasiak ne’e mós importante duni atu halo verifikasaun ba dadus profesór kontratadu 2023, nune’e labele hamosu dadus dupla.
“Profesór balun kontratu hela iha fatin seluk, depois sira mai tan kontratu iha ministériu. Balun asina kontratu iha ministériu ba programa ekivalénsia nian, depois bá hanorin fali. Ne’e duni, prosesu verifikasaun dadus ne’e halo atu labele simu osan dupla. Ita iha profesór hamutuk 87 mak nia dadus sei problema hela”, governante ne’e adianta iha Vila Verde.
Profesór na’in-87 ne’e nia dokumentu la kompletu hanesan eleitorál no konta bankária, tanba ne’e ME tenke halo ezersísiu boot hodi bele rezolve problema refere. “Resposta hanesan ne’e, ministériu la hapara profesór kontratadu sira, maibé sei halo esforsu hodi valoriza sira bazeia ba Dekretu-lei n.u 31/2023, 31 maiu, artigu 11 kona-ba ingresu espesiál”, dehan.
Iha artigu 11 ko’alia kona-ba espesialmente ingresu iha kategoria profisionál ba profesór no profesora sira ho grau C mak indivíduu sira ne’ebé prienxe kondisaun kumulativu sira hanesan serbisu kontratadu husi departamentu governamentál responsavel iha área ensinu ho nivel superiór hodi hala’o funsaun hanorin iha estabelesimentu edukasaun ou ensinu iha tinan 2023.
Liga ba saláriu manorin sira, governante ne’e dehan tempu badak sei rezolve ida nee.
ME daudaun iha hela prosesu preparasaun ba kuadru pesoál rejime karreira dosente. Tanba ne’e, ba profesór hotu bele hola parte iha bolsa atubele prienxe kuadru pesoál ba eskola hotu iha munisípiu tomak.
Kona-ba ameasa husi manorin sira atu boikota ezame nasionál, governante dehan laiha dalan atu blokeia, tanba ne’e krime. “Estrutura eskola to’o iha baze, husi diretór eskola no estrutura tomak iha ne’ebá, durante tinan barak ona sira la’o normál. La’ós tanba de’it profesór no profesora na’in hira nia saláriu la simu mak atu blokeia fali ezame nasionál ne’e, dalan laiha”, Sekretáriu Estadu garante.
Notísia relevante: Ministra Edukasaun sei reavalia kualifikasaun profesór kontratadu 1.715
Jornalista: Tomé Amado
Editora: Maria Auxiliadora




