DILI, 18 janeiru 2024 (TATOLI)—Parlamentu Nasionál (PN) liuhosi Vise Prezidente Komisaun G trata asuntu Edukasaun, Juventude, Desportu no Kultura, Deputadu Gabriel Soares, apresia IX Governu Konstituisionál liuhosi Ministériu Edukasaun (ME), konsege iha mandatu loron 120 rezolve profesór kontratadu hamutuk 4000-resin tama ingresu ba sai profesór permanente.
Notísia Relevante: Kontratadu sira kontinua ezije ME atu rekoñese sira-nian direitu hodi hetan avaliasaun dezempeñu
Ko’alia kona-ba profesór kontratadu mai kedas hosi primeiru Governu mai ne’ebé sai problema ida kompleksu, nune’e nu’udar deputadu iha plenária PN lejislatura dalimak sempre foti hodi defende makaas distinu profesór kontratadu iha momentu rona dadus kuaze 5000-resin, oinsá tenke solusiona no to’o ikus mandatu lejislatura hotu situasaun kontinua la resolve.
“Maibé, ha’u apresia ba IX Governu liuhosi Ministériu Edukasaun ne’ebé lideradu hosi Dulce de Jesus Soares ho Sekretáriu Estadu, Domingos Lopes Lemos, iha loron 120 konsege rezolve profesór kontratadu hetan ingresu espesiál ba sai permanente. Ne’e faktu, rezolve tiha destinu profesór kontratadu,” Vise Prezidente Komisaun G ne’e hateten ba jornalista sira iha sala komisaun G Parlamentu Nasionál, kinta ne’e.
Iha parte seluk, agora iha fali parte ida liga ba profesór kontratadu iha abríl 2023 molok tama ba kampaña no eleisaun lejislativa, hosi ME mós halo kontratu kuaze profesór 1700, kontratu ne’e asina iha munisípiu ida-idak atu sai hanesan profesór kontratadu maibé daudaun ne’e lista iha 1449 sira-nia direitu ne’e sai problema.
Tanba, ME anteriór lideradu hosi eis Ministru Sesante (Armindo Maia) orienta halo kontratu internu ministériu laiha koñesimentu hosi Komisaun Funsaun Públika (KFP), entaun atu prosesa sira-nia direitu susar tiha.
Iha Parlamentu Nasionál (PN), hanesan membru komisaun G iha lejislatura dalimak kestiona ida ne’e, tanba se maluk sira-ne’e hanorin hanesan sidadaun presta seim direitu entaun oinsá prezudika ema-nia direitu no la rezolve.
Nune’e, nia dehan, iha IX Governu Konstitusionál liuhosi Ministériu Edukasaun konsege rezolve ida-ne’e hakerek karta ba KFP hodi bele valoriza profesór sira-nian durante sira hanorin tuir kontratu ne’ebé mak sira asina fulan-neen.
“Segundu, Ministra Edukasaun, Dulce Soares ho Sekretáriu Estadu, Domingos Lopes Lemos, konsege rezolve direitu profesór sira-ne’ebé agora sai hela kontratadu sira-nia direitu fulan-neen,” nia hateten.
Hanesan membru komisaun G iha lejislatura dalimak, nia akompaña iha Governu anteriór liuhosi ME momentu ne’eba, halo diskrimisaun boot ba profesór voluntáriu iha eskola sira tanba ema-ne’ebé merese atu halo kontratadu ema-ne’e naran laiha fali, ida la merese mak nia naran tama fali iha lista kontratu.
“Balun, loos merese duni maibé iha ida, rua ka tolu, ami Komisaun tun ba halo fiskalizasaun ne’e, Diretór serbisu edukasaun munisipál sira kestiona makaas ba Deputadu sira tanba rekrutamentu liu ba, la liu ona hosi Diretór serbisu edukasaun munisipál. Pesoál balun hosi ministériu mak ba rekruta direta, nune’e problema ne’e la’o to’o mai ohin loron. IX Governu liuhosi lideransa Dulce de Jesus ho Sekretáriu Estadu, Domingos Lopes Lemos, konsege rezolve ho neineik,” nia hateten.
Tanba ne’e, hanesan deputadu dezde lejislatura dalimak defende ajenda dahuluk mak oinsá atu hato’o ba Governu tenke rezolve destinu profesór kontratadu nia problema, nune’e tenke fó apresiasaun ba esforsu ME rezolve problema ida-ne’e.
Mezmu nune’e, antes ne’e liuhosi reuniaun plenária Deputada bankada FRETILIN, Helena Martins Belo, preokupa ho desizaun ME la extende profesór kontratadu sira-nia kontratu, ne’ebé prezudika prosesu ensinu aprendizajen iha eskola balun.
Enkuantu ME fó sai katak, lista profesór ne’ebé elejivel ba rejime espesiál públika ona iha Jornál Repúblika.
Totál profesór kontratadu 5.009 ne’ebé mak Ministériu Edukasaun (ME) no Komisaun Funsaun Públika (KFP) verifika ona nia dokumentu, iha 4.089 mak elejivel ba kontratasaun ba rejime espesiál no publika ona iha Jornál Repúblika.
Dadus profesór sira-ne’ebé elejivel atu hetan sira-nia direitu ba rejime espesiál ne’e mai hosi kada munisípiu no kada ensinu.
Hosi Aileu ne’e manorin hamutuk 158 mak nia naran publika ona, Ainaro 311, Ataúro iha na’in-tolu (3), Baucau 399, Bobonaro 446, Covalima 271, Dili 817, Ermera 549, Lautém 162, Liquiçá 224, Manatuto 163, Manufahi 297, Oé-Cusse 24 no Viqueque 265.
Ba kada ensinu mak husi Edukasaun Pré-Eskolar hamutuk 435, Eskola Bázika 2.742, Eskola Sekundária Jerál 559 no Eskola Tékniku Vokasionál ne’e hamutuk 353.
Hirak ne’e, falta profesór kontratadu hamutuk 920 ne’ebé mak nia dokumentu la pasa iha prosesu verifikasaun no ME no KFP sei halo reverifikasaun iha faze daruak.
Tuir Dekretu-Lei númeru 31/2023, 31 maiu, ko’alia kona-ba Estatutu Karreira Edukadór sira ba Infánsia, Ensinu Báziku no Sekundáriu (Estatutu Karreira Dosente nian) katak bainhira manorin ida atu hetan sira-nia direitu ba rejime espesiál, tenke prienxe kritériu ne’ebé hatuur ona katak mínimu manorin ida tenke baxarelatu depois sei iha mós avaliasaun dezempeñu hahú hosi tinan rejistadu 2021-2022.
Notísia Relevante: Vaga ba bolsa rekrutamentu ba profesór sira fó sai iha fevereiru
Enkuantu, tuir dokumentu programa IX Governu konstituisionál ba mandatu tinan lima ne’ebé Agência TATOLI sita katak, IX Governu ba kontinua ho dezenvolvimentu hosi kapitál sosiál ba iha setór edukasaun, no formasaun katak Governu sei hadi’a kualidade Edukasaun no formasaun profisionál hodi asegura asesu ne’ebé hanesan ba populasaun timoroan tomak iha área ensinu hotu-hotu mak IX Governu sei:
- Reforma jestaun no administrasaun iha sistema edukativu, iha nível ministériu edukasaun, munisipál no mós iha eskola sira inklui definisaun ba prosedimentu ne’ebé adekuadu no ba sistema monitorizasaun no avaliasaun;
- Haforsa kondisaun atu labarik sira ho tinan entre tolu (3) to’o lima (5), bele hetan asesu ba preparasaun hodi tama ba ensinu báziku obrigatóriu, inklui edukasaun pré-eskolár no programa sira seluk ba dezenvolvimentu iha primeira infánsia (DPI) no ba preparasaun hodi tama ba ensinu báziku, iha eskola ne’ebé besik ba sira-nia hela fatin. Asegura mós, partisipasaun efetiva hosi komunidade edukativa;
- Hahú programa tutoria ida ho aprendizajen ne’ebé aas no intervensaun seluk ne’ebé oferese edukasaun ida-ne’ebé asesivel no rekupera aprendizajen, liuliu iha área remota sira no eskola sira iha ne’ebé identifika alunu sira-ne’ebé lakon aprendizajen tanba COVID-19;
- Haforsa (ka hametin) kondisaun hodi implementa ensinu báziku ne’ebé universál, obrigatóriu no gratuitu ho kualidade ne’ebé di’ak duni. Ensinu Báziku sei sai nu’udar sentru ida hodi aprende atu koñese, aprende atu halo, aprende atu moris ho ema seluk no mós aprende atu forma nia aan rasik. Iha idade ho tinan neen (6), labarik hotu-hotu sei hetan asesu ba Ensinu Báziku ida ho kualidade, ho akizisaun ba kompeténsia ne’ebé makaas iha matemátika no iha literasia, iha lian (língua) ofisiál (portugés no tetun), ho mós kompeténsia bázika iha lian inglés, hanesan lian estranjeiru, nune’e mós kompeténsia iha valór fundamentál hosi identidade nasionál, hosi istória no hosi kultura Timor-nian no mós dezenvolvimentu ba abilidade iha sékulu XXI;
- Reforsa kondisaun ba Ensinu Sekundáriu ida, iha ne’ebé estudante bele hetan asesu ba koñesimentu sientífiku, umanístiku no mós tékniku. Alunu sira sei aprende atu aplika koñesimentu hirak ne’e, iha setór produtivu país nian hodi prepara sira atu tama ba merkadu traballu ka atu kontinua sira-nia estudu superiór, universitáriu ka politékniku. Governu sei kontinua fó opsaun rua: Ensinu Sekundáriu Jerál ka Ensinu Sekundáriu Tekniku Vokasionál;
- Asegura atu estudantes ne’ebé tama iha Ensinu Superiór, bele prontu atu fó resposta ne’ebé loos liu iha merkadu traballu, hodi asegura asesu ne’ebé hanesan ba ema hotu no haforsa mekanizmu akreditasaun nian no avaliasaun ba kualidade iha nível ensinu ida-ne’e;
- Reforsa oportunidade ba hirak ne’ebé hakarak estuda no hakle’an sira-nia koñesimentu liuliu sira-ne’ebé vulnerável liu no sira ne’ebé hasoru dezafiu boot, liuhosi programa edukativu ne’ebé atraente no flexível, bazeia ba metodolojia ne’ebé ho kualidade ba ensinu ba ema adultu;
- Moderniza no hodi asegura importánsia ne’ebé boot, iha esforsu ba formasaun profesionál kontínua, hodi haforsa padraun efetividade ne’ebé tenke di’ak, hanesan mentoria no akompañamentu. Uza informátika no teknolojia ba informasaun, materiál multimédia no aprendizajen ‘à distánsia’ (hosi dook) atu assegura dosente ho kualidade, preparadu atu forma futuru Timor-Leste nian;
- Kontinua dezenvolve rekursu umanu nasionál, liuhosi programa, estratéjia no investimentu plurianuál. Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu sei kontinua kontribui ba dezenvolvimentu iha Edukasaun no Formasaun Profisionál ba foinsa’e no adultu, ho forma ne’ebé transparente no koordenadu no ho baze iha identifikasaun ba área koñesimentu no abilidade ne’ebé sei falta liu;
- Konsolida Komisaun Nasionál Edukasaun (CNE) nu’udar mekanizmu ba promosaun diálogu inkluzivu no partisipativu, entre parte interresada iha setór edukativu no koordenasaun ne’ebé di’ak entre ministériu edukasaun ho sosiedade sivíl no setór privadu no mós ho parseiru dezenvolvimentu nasionál no internasionál;
- Hakle’an programa iha edukasaun inkluziva, hodi promove kultura kona-ba respeitu ba diversidade hodi rekoñese talentu oioin no mós kapasidade oioin, hosi ema hotu, atu nune’e bele promove susesu ba alunu no efetivamente, posibilita sira atu hetan futuru hanesan sidadaun ne’ebé hetan respeitu hosi komunidade tomak no asegura edukasaun ne’ebé orienta liu ba alunu, nu’udar realidade loro-loron, ne’e hotu nu’udar prinsípiu xave ba polítika edukativa;
- Reforsa programa sira-ne’ebé asegura igualdade ba labarik sira-ne’ebé laiha kondisaun ekonómika liuhosi programa alimentasaun eskolár no subsídiu eskolár ne’ebé ninia rekursu sira distribui ho justu. Garante katak, eskola sira-ne’ebé tebes iha área rurál sira hetan fasilidade no rekursu sira-ne’ebé nesesita;
- Kria planu mestre ba infraestrutura Ministériu Edukasaun nian, inklui eskola sira hosi nivel hotu-hotu no edifísiu administrativu sira, bazeia ba sensu infraestrutura hodi rezolve problema sira-ne’ebé sai hanesan obstákulu ba dezenvolvimentu edukasaun nian;
- Konsolida Lian Tetun hodi garante padraun ida ba nia uzu, no promove nia uzu iha estabelesimentu ensinu sira, iha área oioin Governu nian, iha mídia no ba populasaun hotu. Nune’e, Governu kompromete atu hakaas liután iha implementasaun Planu Estratéjiku Nasionál Edukasaun (2011-2030), atu nune’e bele alkansa meta hirak tuir mai, iha tinan lima oin mai;
- Halo estudu no avaliasaun finanseira ne’ebé presiza hodi hahú prosesu atu loke eskola CAFÉ sira iha Postu Administrativu, atu promove di’akliu koñesimentu ba Língua portugeza liuhosi kualifikasaun ba profesór timorense.
Ensinu Pré-Eskolár
- Pelumenus 60% hosi labarik, ho tinan entre 3 to’o 5, sei benefisia ba Edukasaun Pré-Eskolár ka programa preparasaun ba Ensinu Báziku obrigatóriu, ho atensaun espesiál ba komunidade rurál, atu nune’e labarik sira bele partisipa neineik iha edukasaun préeskolár ho100%;
- Implementa ho kompletu, Kurríkulu Nasionál de Baze no programas ba orientasaun pedagójika, relasiona ho edukasaun pré-eskolár;
- Garante asesu ba materiál didátiku, nune’e mós livru istória sira iha lian ofisiál no nasionál sira, hodi nune’e bele apoia implementasaun efetiva ba Kurríkulu Nasionál Baze no promove dezenvolvimentu ba kapasidade fundamentál leitura nian;
- Define sistema administrasaun no jestaun ba estabelesimentus pré-eskolares, adekuadu ba realidade nasionál, ne’ebé bele asegura efetividade iha prosesu ensinu-aprendizajen no másimiza rekursu umanu no finanseiru, hodi loke liután asesu husi pré-eskolár ba insentivu finanseiru públiku;
- Asegura konstrusaun ka reabilitasaun, iha minimu, fasilidades 100, hodi uza ba edukasaun pre-eskolár, ne’ebé kompleta ho rekursu umanu, ekipamentu no materiál didátiku;
- Garante katak 100% edukadór sira hosi edukasaun pré-eskolár iha kualifikasaun mínima ne’ebé lei ezije;
- Kontinua oferese dezenvolvimentu profisionál ba profesór sira tuir kompeténsia ne’ebé indika ona iha Kuadru Kurrikulár ba Formasaun edukadór hosi edukasaun pré-eskolár;
- Oferese formasaun kompleta ba inan-aman hosi edukasaun pré-eskolár atu bele sai parseiru ne’ebé di’ak tebes iha aprendizajen oan sira nian;
- Promove partisipasaun hosi labarik sira ho nesesidade edukativa espesiál iha prosesu ensinu no aprendizajen liuhosi introdusaun modifikasaun no akomodasauns ne’ebé presiza iha estabelesimentu edukasaun pré-eskolár hotu-hotu.
Ensinu Báziku
- Aumenta ba 95%, taxa líkida iha matríkula;
- Aumenta taxa aprovasaun iha etapa finál ensinu báziku, ba pelu menus 85%;
- Hamenus rásiu hosi alunu iha sala laran, ba média nasionál, profesór ida (1) ba alunu 35, liuhosi konstrusaun, pelu menus, 1.050 sala foun;
- Asegura iha mínimu, aumentu ba 30% ba kapasidade literasia hosi alunu, ne’ebé iha ona fin segundu anu eskolár, kapasidade ne’ebé sei sukat ho baze hosi avaliasaun, tuir padraun internasionál;
- Asegura katak Eskola Bázika Sentrál Públika hotu-hotu sei hetan instalasaun bee no saneamentu, no biblioteka ho kondisaun atu uza no mós aumenta ba 50% númeru eskola ne’ebé hetan ona asesu ba instalasaun laboratoriál nian;
- Kria fundu ida atu fó resposta ba situasaun emerjénsia, ne’ebé bele tau-em-risku seguransa no saúde alunus no profesór nian;
- Implementa ho kompletu, Kurríkulu Nasionál de Baze, no ninia programa ba orientasaun pedagójika;
- Dezenvolve no implementa medida pedagójika ne’ebé adekuada hodi asegura ensinu ida ho kualidade iha área ruráls inklui formasaun espesiál no apoiu ba profesór sira iha sala multimedia;
- Halo revizaun ba Kurríkulu Nasionál ba terseiru siklu Ensinu Baziku, hodi aprova lejizlasaun relevante no orientasaun pedagójika ba kurríkulu ida-ne’ebé dezenvolve kompeténsia sira hosi sékulu XXI;
- Konsolida atividade ne’ebé hariku kurríkulu, inklui programa “Horta Pedagójica”, no kria programa foun ne’ebé estimula kompetensia kulturál, artístika no desportiva iha eskola tomak iha ensinu báziku; ba kurríkulu ida-ne’ebé aliña ho norma sira sékulu XXI nian;
- Garante atu alunu no profesór sira tomak bele iha asesu ba livru no materiál eskolár, ne’ebé relevante no ho kualidade hodi promove mós uzu ba Téknolojia Informasaun no Komunikasaun (TIC);
- Hamosu programa televizivu lubuk ida no vídeo, hodi apoia prosesu ensinu aprendizajen;
- Define no implementa programa excelénsia, liuhosi prosesu partilla (fahe ba malu) padraun-modelu atu potensializa asesu ba prátika ho kualidade iha estabelesimentu eskolár públiku, ne’ebé presiza liu, liuhosi utiliza Centro de Aprendizajen e Formação Escolar (CAFE) no eskola ne’ebé identifika ona, hanesan rekursu;
- Aprofunda jestaun demokrátika iha eskola liuhosi medida ne’ebé haforsa partisipasaun inan-aman no alunu sira;
- Reforsa implementasaun konteúdu kurríkulu nian iha matéria formasaun kona-ba valór síviku, igualdade jéneru no respeitu ba diversidade;
- Garante katak profesór hotu-hotu hosi Ensinu Báziku iha abilidade profisionál no koñesimentu hosi sékulu XXI no garante sira-nia asesu ba aprendizajen dijitál;
- Promove partisipasaun labarik sira-nia ho nesesidade edukativa espesiál iha prosesu ensinu no aprendizajen liuhosi introdusaun modifikasaun no akomodasaun ne’ebé presiza iha estabelesimentu edukasaun no ensinu hotu-hotu;
- Garante atribuisaun ba subsídiu eskolár sira hodi nune’e bele responde ho loloos nesesidade estudante sira-nian ho haree mós ba materiál no ekipamentu nesesáriu sira ba pedagojia ida-ne’ebé moderna no igualdade ba labarik sira-ne’ebé hela iha área remota sira;
- Loke oportunidade no apoia estudante sira hodi partisipa iha konkursu akadémiku nasionál no internasionál sira;
Ensinu Sekundáriu Jerál no Tékniku Vokasionál
- Atinje to’o 85%, taxa bruta ba matrikula hodi loke tan númeru vaga ne’ebé nesesária iha eskola foun no eskola ne’ebé iha ona;
- Konstrui ka reabilita, pelumenu 300 sala-de-aula liuhosi programa konstrusaun no reabilitasaun eskola foun no sala de aula ba Ensinu Sekundáriu;
- Asegura katak 100% hosi eskola sekundária públika, bele hetan kondisaun tomak ne’ebé di’ak no pronta atu sai hanesan fatin ida ba aprendizajen ne’ebé adekuada, ho fasilidade hanesan laboratóriu no biblioteka iha ambiente ida-ne’ebé seguru no respeitozu;
- Hahú implementa medida atu halo avaliasaun, tuir padraun internasionál, atu sukat rezultadu hosi aprendizajen (ex. Programa Avaliasaun Internasionál Estudante-PIS) ne’ebé serve nu’udar baze ba reforsu ba kualidade iha nível ensinu ida-ne’e, no sai mós nu’udar mekanizmu hodi sukat progresu ne’ebé iha;
- Haree hikas Kurríkulu Nasionál ba Ensinu Sekundáriu Jerál, atu promove adaptasaun ne’ebé di’ak-liu ba padraun rejionál no internasionál ba ensinu. Asegura adkire (ka hetan) kompeténsia prátika no ba laboratóriu, kompeténsia kulturál, artistika no desportiva, habilidades ba moris no kompeténsia transversál ba empreendedorizmu;
- Haree hikas Kurríkulu Nasionál ba Ensinu Sekundáriu Tékniku Vokasionál, atu promove ajustamentu di’ak-liu ba nesesidade hosi merkadu, hanesan agrikultura, indústria, mekánika, eletrónika, konstrusaun sivíl no prestasaun servisu ne’ebé vokasionadu (iha tendénsia) ba arte, empreza, turizmu no restaurasaun ho foku ba dezenvolvimentu iha área rurál;
- Asegura asesu profesór nian ba materiál pedagójiku, ne’ebé bele apoia implementasaun ba kurríkulu;
- Garante katak 100% hosi profesór, iha Ensinu Sekundáriu Jerál, iha kualifikasaun minima ne’ebé lei ezije liuhosi formasaun kontínua ba profesór iha kurríkulu no iha programa orientasaun pedagojika nian;
- Uza informátika no téknolojia komunikasaun, hanesan instrumentu atu promove ensinu ida-ne’ebé moderna no ho kualidade; Implementa programa akonsellamentu profisionál ida hodi apoia alunus atu hili kursu ne’ebé sira hakarak hasai, iha Ensinu Superiór;
- Promove parseria forte ho entidade relevante, inklui setór privadu atu garante Ensinu Sekundáriu ne’ebé asesívél no ho kualidade, inklui apoiu finanseiru no realizasaun estájiu ba alunu, ne’ebé ajusta ho nesesidades merkadu nian;
- Define no implementa programa de exelénsia liuhosi prosesu partilla kona-ba padraun modelu atu potensializa asesu ba prátika ne’ebé ho kualidade ba estabelesimentu eskolár públiku ne’ebé presiza liu;
- Hadi’a jestaun Eskola Téknika Agríkola (ETA) ne’ebé eziste iha nasaun ne’e (Lautém, Manatuto, Bobonaro no Oé-Cusse Ambeno).
Ensinu Rekorrente
- Uza metodolojia atrativa no flexível hodi aumenta taxa de aprovasaun no graduasaun ba programa Ensinu Rekorrente nian;
- Avalia no reforsa Sentru Komunitáriu ba Aprendizajen, hodi promove liuliu katak sentru ne’e hetan partisipasaun ne’ebé efetiva hosi sosiedade sivíl no komunidade lokál, atu maximiza utilizasaun sentrus ne’e ba atividade edukativa oioin iha komunidade nia let;
- Haforsa kualidade Ensinu Rekorrente liuhosi asesu ba materiál didátiku ho konteúdu ne’ebé konkretu no fásil atu kompreende.
- Habelar Programa Ekivalénsia nian to’o Ensinu Sekundáriu, bazeia ba estudu viabilidade ida;
- Dezeña modalidade hosi ensinu rekorrente ne’ebé insentiva igualdade jéneru, hanesan kombinasaun ba oportunidade ensinu rekorrente ho programa pré-eskolár sira.
Reforsu ba Koezaun Sosiál liuhosi Edukasaun
- Promove integrasaun ba modifikasaun físikál ne’ebé nesesária iha instalasaun hotu-hotu ne’ebé foun ba Eskola Públika;
- Implementa sistema edukativu ida nu’udar reforsu ho formasaun kle’an liu ba profesó sira. Hamutuk ho programa ba apoiu espesífiku iha eskola públika no privada, ne’ebé oferese servisu edukativu espesializadu ida ba alunu ne’ebé ho necessidade edukativa espesializada. Ba alunu ne’ebé iha nesesidade edukativaa espesiál hodi permite katak eskola ne’e bele servi populasaun di’ak liután;
- Tinan-tinan halo rastreiu (buka-hatene) vizaun no audisaun hosi alunu hotu-hotu, atu bele deteta problema sira-ne’ebé bele rezolve liuhosi intervensaun precoce (molok to’o nia tempu) ida;
- Garante katak alunu hotu-hotu ho nesesidade espesiál iha oportunidade hodi hetan avaliasaun, liuliu liuhosi ezame nasionál hodi utiliza modifikasaun no/ka adaptasaun nesesária sira ba alunu ida-idak;
- Oferese oportunidade ba formasaun avansada iha edukasaun espesiál;
- Hahú programa ida ho “para-profisionál sira” atu alunu sira ne’ebé ho difikuldade aprendizajen bele hetan apoiu ida ne’ebé konsentradu liu iha aula;
- Assegura reforsu institusionál no tékniku ba sentru rekursu ba edukasaun inkluziva, liuhosi análize rigoroza kona-ba nesesidade;
- Promove alimentasaun ne’ebé nutritiva ba alunu, inklui hadi’a implementasaun programa Merenda Eskolár, hodi haforsa nia jestaun no efikásia liuhosi mekanizmu koordenasaun interministeriál;
- Estabelese ligasaun ho Programa Saúde iha Família no ho programa relevante seluk, hodi koordena apoiu ligadu ba saúde fízika no mentál labarik sira iha eskola ka iha laran (uma mahon) inklui sira-ne’ebé iha problema psikolójiku, trauma no problema saúde seluk-tan;
- Reforsa koordenasaun ho programa “Bolsa da Mãe”, hodi oferese mós asesu ba bolss estudu ba alunu, ho nesesidade edukativa espesiál;
- Kontinua reforsa kualidade Ensino iha Institutu no Universidade públiku no privadu;
- Promove medida apoiu ba labarik sira-ne’ebé laiha koñesimentu lian ofisiál ida, bainhira sira integra ba sistema edukativu liuhosi kontinuasaun programa-pilotu EMBLI to’o 6.º ano eskolár remata, hodi asegura reforsu ba formasaun espesifika kona-ba uza primeira língua hanesan ponte aprendizajen ba lian ofisiál sira;
- Dezenvolve programa atividade rekreativa no programa animasaun nian no inovasaun seluk-tan hodi promove koñesimentu lian ofisiál ba labarik sira-ne’ebé ho idade ki’ik;
- Elabora no implementa programa espesífiku ida, atu asegura inan-foinsa’e sira kontinua hetan asesu ba edukasaun iha kondisaun hanesan ema seluk;
- Dezenvolve programa ne’ebé enkoraja ema ho defisiénsia atu sira partisipa iha atividade profissionál ne’ebé iha relevánsia boot ba dezenvolvimentu nasionál inklui mó hanesan professor sira;
- Hahú implementa programa transporte eskolár ho métodu ne’ebé adekuadu ba realidade nasionál no partisipasaun ativa husi komunidade edukativa;
- Aumenta persentajen profesór no feto iha kargu dirasaun no xefia, iha entidade relevante ba setór edukasaun, ho aumentu minimu 15%. 2.1.6. Jestaun no Kualidade Ensinu.
- Promove sistema ida rigorozu ba Avaliasaun Ensinu no Jestaun no Akreditasaun ba Eskola no implementa programa kapasitasaun hodi bele halakon frakeza ne’ebé identifika ona;
- Promove no haforsa mekanizmu kontrolu ba númeru oras ensinu formál ba alunu ida-idak; Haforsa sistema rekursu umanu iha estabelesimentu edukasaun no ensinu, ne’ebé bazeia ba méritu, profisionalizmu no kompeténsia. Nune’e mós oferese insentivu, formasaun no kapasitasaun no mós implementa avaliasaun ba dezempeñu ho baze ba kualidade no progresaun iha karreira hodi bele asegura valorizasaun iha profisaun ne’e;
- Implementa medida ne’ebé bele adekua profesór nia kualifikasaun ho sira-nia funsaun ne’ebé atu hala’o no asegura katak sira kolokadu tuir nesesidade reál;
- Asegura katak prosesu tomak ba planeamentu nia finansiamentu no nia aprovizionamentu iha kualidade, no implementa asaun atu monitoriza nia efetividade hodi utiliza dadu Edukasaun nian no dadus kona-ba populasaun, hanesan ferramenta baze ba planeamentu, monitorizasaun no avaliasaun;
- Moderniza nívél Ensinu ne’ebé iha liuhosi utilizasaun téknolojia informátika iha administrasaun no jestaun eskolár no iha sistema informátiku ba jestaun eskolár;
- Haforsa kapasidade servisu munisipál nian inklui mós liuhosi koordenasaun efetiva ho prosesu desentralizasaun administrativa, formasaun ba jestaun no administrasaun no iha área seluk;
- Asegura jestaun eskolár efisiente liuhosi definisaun no implementasaun regulamentu kona-ba dixiplina profesór no alunu nian no ba finansiamentu eskolár;
- Hadi’a relasaun eskola ho inan-aman sira inklui promosaun ba asosiasaun inan-aman nian no realizasaun kampaña sensibilizasaun ba envolvimentu inan-aman sira, iha edukasaun labarik sira-nian;
- Implementa programa ne’ebé hariku alunus liuliu atividade desportiva, eskuteiru, atividade sívika, artístika no kulturál;
- Reestrutura INFORDEPE atu bele oferese dezenvolvimentu profisionál progresivu no ho kualidade ba rekursu umanu iha edukasaun no asegura formasaun ne’ebé efetiva liu ba Jestór no profesór;
- Prepara profesór, tuir área relevantes ba espesializasaun hodi asegura kolokasaun ne’ebé efetivu, antes hahú anu letivu;
- Promove kualidade no relevánsia iha Institutu Nasionál Linguístika nian no asegura tan rekursu hodi fortalese lian ofisiál Tetun no lian nasionál seluk.
Ensinu Superiór
- Reforsa kualidade ensinu iha Institutu no Universidade públiku no privadu sira;
- Kria Komisaun koordenadora ida ba Universidade no Institutu Superiór sira hodi estuda estratéjia koletiva ida atu define asisténsia ida-ne’ebé di’ak iu hosi parte Estadu nian no hodi implementa objetivu ba hasa’e kualidade Ensinu;
- Asegura sistema Ensinu Superiór ida-ne’ebé abranjente no luan, regula hosi padraun kualidade ne’ebé rigorozu no ne’ebé hatán ba nesesidade País ne’e nian no respeita Sistema Nasionál Kualifikasaun nian iha Timor-Leste;
Reforsa kapasidade Ajénsia Nasionál ba Avaliasaun no Akreditasaun Akademika (ANAAA), hodi promove avaliasaun ho kualidade no akreditasaun ba estabelesimentu Ensinu Superiór nian;
- Kontinua no reforsa programa bolsa-de-estudu liuhosi Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH), hodi asegura katak sei fó resposta ba área estratéjika iha dezenvolvimentu País nian, ne’ebé identifika liuhosi mapeamentu rekursu umanu ne’ebé elabora hosi FDCH, no garante asesu ho baze iha méritu no iha programa espesifiku ba apoiu sosiál sira;
- Kontinua reforsa kualidade ensinu iha Universidade Nacinal Timor Lorosa’e (UNTL) inklui kriasaun kursu foun, ne’ebé ajustadu ba nesesidade dezenvolvimentu sosioekonómiku País nian, hodi hadi’a kondisaun infraestrutura no ekipamentu sira, formasaun ba profesór sira iha nivel oioin ensinu nian;
- Habelar Ensinu Tékniku Superiór iha área estratéjika ba ekonomia nasionál, hodi kria Institutu Superiór Politékniku ba Turizmu no Ajénsia no Gia Turizmu iha Lospalos, Institutu Superiór Politékniku ba Enjenãria iha Suai no Akademia Peska no Estudu Mariñu iha Manatuto. No, hadi’a kondisaun infraestrutura, jestaun no ba ensinu iha Institutu Politékniku Betano, liuliu kompleta instituisaun ida-ne’e ho ekipamentu sira-ne’ebé adekuadu ba ensinu superiór tékniku;
- Haforsa Institutu Nasionál ba Siénsia no Teknolojia hodi desenvolve no kria koñesimentu sientífiku ho impaktu relevante iha dinámika sosiál, ekonómika no kulturál país nian, ne’ebé disponibiliza ona iha Repozitóriu Nasionál Dijitál ida estudu investigasaun no análize ba siénsia aplikada, nune’e mós ninia rejistu no ninia divulgasaun;
- Implementa programa ne’ebé bele favorese asesu ida boot (ka luan) ba materiál akadémiku ba Dosente no Estudante liuhosi biblioteka fizika no dijitál;
- Promove ligasaun entre Instituisauns Ensinu Superiór akreditada, públika no privada ho empreza nasionál kualifikada ho objetivu atu asegura aliñamentu entre oferta edukativa no nesesidade ba merkadu de traballu;
- Asegura implementasaun ba Polítika Jestaun no Organizasaun Ensinu Superiór ne’ebé estabelese diretrize kona-ba diversifikasaun ba oferta edukativa hodi kumpre kurríkulu ba Padraun Mínimu no ba língua ofisiál ne’ebé promove identidade, patriotizmu no koezaun sosiál iha komunidade edukativa nia laran;
- Promove implementasaun ba Karreira Dosente Universitáriu iha instituisaun ensinu superiór públika no privada hotu-hotu;
- Promove reforsu iha nivel kompeténsia linguístika no sientífika ho nune’e estudante sira hetan asesu ba ensinu superiór, hodi harii programa preparatóriu ida iha Instituisaun Ensinu Superiór atu reforsa no hetan kompeténsia (Ano Zero);
- Halo aprovasaun no/ka atualizasaun ba lejizlasaun estruturante no espesífika Ensinu Superiór nian, hodi reforsa funsionamentu setór no hasae kualidade Ensinu ne’e nian, promove igualdade asesu no igualdade jéneru;
- Garante utilizasaun ba língua ofisiál sira hanesan língua eskluziva no formasaun no ensinu iha Instituisaun Ensinu Superiór hotu-hotu, tuir hatuur ona iha Lei Baze Edukasaun;
- Kria mekanizmu no prosedimentu ne’ebé garante mapeamentu, monitorizasaun, inspesaun no akompañamentu regulár ba instituisaun Ensinu Superiór, ho objetivu atu asegura kualidade ensinu;
- Dezenvolve programa kapasitasaun ida iha Ensinu Superiór, hodi hasae kualidade institusionál ba servisu akadémiku sira no apoiu administrativu;
- Promove kooperasaun iha área Ensinu Superiór ne’ebé sei regula no enkuadra ho prioridade ba Timor-Leste, ho Instituisaun estranjeira Ensinu Superiór ne’ebé akreditada;
- Aprova no implementa programa kombate ba plájiu akadémiku iha instituisaun Ensinu Superiór públika no privada;
- Dezenvolve parseria ho paíze, ne’ebé integra iha ASEAN no CPLP, atu fomenta troka esperiénsia no mobilidade ba estudante no dosente no mós atividade akadémika selu-seluk;
- Dezenvolve rede ida ba rezidénsia universitária;
- Estabelese parseria ho parseiru nasionál no internasionál sira, hodi dezenvolve programa, konteúdu, kurríkulu, formasaun no disponibilizasaun ba profesór no Tékniku Espesialista sira;
- Promove investigasaun, salva guarda no divulgasaun iha área patrimóniu kulturál nian (inklui estudu antropolójiku, arkeolójiku, etnolójiku, linguístiku no sosiolójiku);
Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH)
FDCH ne’ebé estabelese iha tinan 2011 ho misaun atu kontribui ba dezenvolvimentu rekursu umanu nasionál iha área estratéjika dezenvolvimentu, liuhosi finansiamentu ba programa no projetu formasaun plurianuál ne’ebé destinadu atu aumenta kapasidade ba profisionál timoroan.
Fundu ida-ne’e inklui programa ba formasaun profisionál, ne’ebé foka liu ba joven sira, formasaun profisionál téknika ba funsionáriu públiku, nune’e mós ba profesór foinsa’e, forsa Polísia no Defeza nian no programa bolsa-de-estudu ba funsionáriu Estadu-nian no públiku ein jerál, ho objetivu atu sira hetan grau akadémiku inisiál ka avansadu ida.
Governu sei kontinua:
- Investe iha FDCH atu ho forma koordenada no estratéjika, fornese edukasaun no formasaun profisionál ida-ne’ebé alargada inklui ba ema sira-ne’ebé ho nesesidade espesiál;
- Monitoriza no avalia programa FDCH nian;
- Analiza no halo mapeamentu kona-ba rekursu umanu iha setór públiku iha Timor Leste;
- Prodús no divulga guiaun ba bolsa-de-estudu no asesu ba formasaun;
- Hadi’a regulamentu no manuál rekursu umanu nian, ba funsionáriu FDCH nian;
- Duplika númeru bolsa estudu ne’ebé sei atribui tuir méritu no nesesidade nasionál.
Jornalista : Nelson de Sousa
Editór : Cancio Ximenes




