DILI, 02 fevereiru 2024 (TATOLI)–Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) Timor-Leste husu ba ema hotu nia kontribuisaun ba eliminasaun estigma hasoru ema afetadu lepra iha rai-laran relasiona ho komemorasaun loron mundiál lepra ho tema “Beat Leprosy” ne’ebé kada tinan selebra iha 30 janeiru.
Notísia Relevante: MLTL iha profisionál saúde treinadu atende moras lepra
Reprezentante OMS iha Timor-Leste, Arvind Mathur, hateten tema ida-ne’e nu’udar kompromisu ida atu responde ba problema sosiál no kulturál sira kona-ba moras lepra.
“Tema ida-ne’e inklui objetivu rua iha loron ne’e: halakon estigma ne’ebé asosiadu ho moras-lepra no promove dignidade ema-ne’ebé afetadu hosi moras ne’e. “Beat Leprossy” sai nu’udar avizu ida-ne’ebé forte kona-ba nesesidade atu ko’alia kona-ba moras-lepra nia aspetu sosiál no psikolójiku, hamutuk ho esforsu médiku atu halakon moras ne’e. Ida-ne’e bolu ba mundu ida-ne’ebé moras lepra la’ós tan sai nu’udar fonte ba estigma, maibé mós nu’udar oportunidade atu hatudu, kompaixaun no respeitu ba ema hotu,” Arvind Mathur hateten ba Agência Tatoli liuhosi WhatsApp (WA).
Nia enkoraja ema hotu atu hala’o papél ida hodi halakon estigma sosiál ne’ebé asosiadu ho moras-lepra liuhosi promove kompriensaun, empatia no inkluzividade.
“Hapara estigma la’ós de’it importante ba ema sira-ne’ebé afetadu hosi moras lepra nia moris-di’ak, maibé mós esensiál atu harii komunidade ida-ne’ebé saudável no armonia liu,” nia dehan.
Atu atinje eliminasaun estigma ba ema moras ne’e, nia refere Planu Estratejiku Dezenvolvimentu Nasional Timor-Leste nian (PEDN) ba moras lepra estabelese matadalan ida-ne’ebé kompreensivu ba tinan haat oin mai, atu hasoru dezafiu sira-ne’ebé asosiadu ho moras lepra iha nasaun ne’e.
Planu ne’e deskreve objetivu estratéjiku no intervensaun prinsipál sira ho objetivu atu hamenus todan moras lepra nian, hadi’a deteksaun sedu, hasa’e rezultadu tratamentu no promove integrasaun sosiál ba ema sira-ne’ebé afetadu hosi lepra.
Nasaun ne’e hakarak aselera asaun sira atu alkansa “Zero Leprosy” iha 2026 no matadalan ba vizaun sira-ne’e sei dezenvolve no dezeña hosi PEND iha 2024.
Arvind Mathur hateten, OMS nia advokasia ba moras lepra iha Timor-Leste envolve aprosimasaun ida-ne’ebé komprensivu, envolve kampaña sensibilizasaun, inisiativa edukasaun komunitária no kolaborasaun besik ho autoridade saúde lokál sira.
“Objetivu atu halakon informasaun ne’ebé la loos/misinformation kona-ba moras-lepra, promove detesaun sedu, no enkoraja ema sira ne’ebé afetadu atu buka kuidadu médiku iha tempu loloos no hamenus estigma sosiál,” nia dehan.
Reprezentante OMS ne’e fó ezemplu balun hosi advokasia nivel aas, tanba Timor-Leste asina ona Deklarasaun Kigali ne’ebé importante tebes kona-ba Moras tropiku negligensiadu (NTD) ho objetivu atu renova no aselera kompromisu sira atu hapara NTD.
Nia hateten, hamutuk ho Diretor-Jeral Fornesimentu Servisu Saude no ekipa Gabinete Nasional OMS nian fó advokasia ho Sasakawa Yohei, Embaixador Boa Vontade ba Eliminasaun Leprosia, hodi hetan apoiu nivel aas hosi Fundasaun Saude Sasakwa.
Prevensaun lepra ema hotu nia responsabilidade
Dekanu Fakuldade Saúde Públika no Siensia Médika hosi Universidade da Paz (UNPAZ), Cipriano do Rosário Pacheco, hateten prevensaun ba moras infesioza hanesan lepra ne’e responsabilidade ema hotu nian.
“Hanesan ita hotu katak nia hadaet ne’e hosi mikrorganizmu, entaun ita prátika ba hahalok moris saudável. Ida-ne’e ita haree liuhosi aspetu lubuk ida hotu hanesan han no hemu di’ak maibé mós ambiente. Hanesan daudauk Timor-Leste iha ambiente ida soe lixu arbiru ne’ebé kontribui ba moras infesioza sira. Tanba kada tinan moras lepra aumente aas. Prevene liu hosi soe lixu iha fatin no utilizasaun saneamentu. Pratika saudavél mai ita-nia aan rasik ba uza ijene pesoál hanesan roupa no kontrola ambiente,” nia hateten ba Agência Tatoli iha UNPAZ, Manleuana.
Nia esplika, dahuluk mak hatene katak moras ida lepra ne’e moras infesaun ida-ne’ebé nia afeta hosi mikrorganizmu buat kiik oan ne’ebé ita labele haree ho matan, maibé moras ida-ne’e akontese hare hosi aspetu saúde públika ninian ne’e akontese, tanba ema ida-idak nia atitude no hahalok.
Informasaun ne’e prinsipál ba iha komunidade no servisu koletivu, la’ós ba profisionál saúde de’it ka ema saúde públika.
“Dalaruma mosu estigma sira, entaun ida-ne’e buat moras, atu hare tuir perspetiva akademika mak ha’u hanoin ema-ne’ebé hanesan Governu nian liuliu Ministériu Saúde atu divulga informasaun ba komuniadade. Tanba, buat estigma ne’e fó impaktu ba iha ema afetadu moras ne’e. Ida mós hosi ambiente mikrorganizmu,” nia hateten.
Tuir nia, atu prevene moras ne’e labele tau todan ba ema ida, tau konsiénsia ida moris saudavel, no mós responsabilidade atu prevene ida-idak nia aan hosi moras ida-ne’e, tanba prevensaun bele kontribui ba iha dezenvolvimentu setór saúde.
Tuir dadus hosi Ministériu Saúde hatudu katak hahú hosi tinan 2000 to’o agora ne’e, ema ne’ebé afetadu ba moras lepra hamutuk 5.000 iha Timor-Leste.
Jornalista : Jesuína Xavier
Editór : Cancio Ximenes