iklan

HEADLINE, KAPITÁL

Hahú 19 fevereiru, servisu tékniku sobu instalasaun perturba espasu públiku

Hahú 19 fevereiru, servisu tékniku sobu instalasaun perturba espasu públiku

Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana, Germano Santa Brites Dias. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 20 fevereiru 2024 (TATOLI)—Governu Liuhosi Sekretaria Estadu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU) fó sai sirkulár ida ne’ebé fó hatene ba entidade hotu atu koopera ho ekipa servisu tékniku sira bainhira halo atuasaun iha terrenu.

“Husu hotu-hotu atu koopera no labele impede servisu tékniku sira iha terrenu tanba hahú hosi loron 19 fevereiru ba oin SEATOU ho ekipa sei tun terrenu hodi sobu loja sira ne’ebé taka valeta no konstrusaun sira seluk ne’ebé okupa espasu públiku iha munisípiu Dili no territóriu laran tomak,” Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana, Germano Santa Brites Dias, hateten, liuhosi nota ne’ebé Agência Tatoli asesu, tersa ne’e.

Ekipa ne’ebé sei tun terrenu sobu loja no konstrusaun sira mak hanesan SEATOU, servisu hamutuk ho Ministériu Obra Públika (MOP), Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl (Bombeiru), Sekretáriu Estadu Terra no Propriedade, Munisípiu Dili, Jestaun Merkadu inklui Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL).

Notísia relevante : SEATOU sei halo observasaun direita ba komunidade hela iha lagoa Tasi-tolu

Nune’e, iha loron 12 fevereiru, Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) hamutuk ho SEATOU hasai sirkulár númeru referénsia SEATOU-MAE/II/2024, ne’ebé hanesan programa IX Governu Konstitusional kona-ba Desentralizasaun, artigu 7 dekretu-lei númeru 49/2023, 23 agostu Orgánika Ministériu Administrasaun Estatál, dekretu-lei númeru 3/2024  17 janeiru, nomós alterasaun dahuluk dekretu-lei númeru 33/2008  27 agostu, orden servisu hosi Ministru Administrasaun Estatál liuhosi karta númeru 61/M-MAE/IX/2023 kona-ba kompeténsia SEATOU.

Bazeia ba dekretu-lei númeru 3/2024 17 janeiru, nomós alterasaun dahuluk ba dekretu-lei númeru 33/2008 27 agostu hosi artigu 1 ko’alia kona-ba natureza, artigu 3 kona-ba infrasaun kontra ordenasaun sira ne’ebé sei hetan sansaun ka multa, artigu 5, alenia a, h ne’ebé ko’alia kona-ba proibisaun sira.

Artigu 6, pontu 1,2,3 no artigu 5 kona-ba organizasaun ijiene orden públika, artigu 9, ko’alia kona-ba prosedimentu kontra ordenasaun, artigu 12 fó kompeténsia ba Prezidente Autoridade Munisipál sira atu kontrola bazeia ba anexu I kona-ba valór koima kontra ordenasaun tuir artigu 5.º, númeru. 1, alínea a) h) hosi $5 to’o $500 no $10 to’o $1.000, artigu 6. númeru 1, 2 alinea a) g) a) a h nomós artigu 8, númeru 1.

Proibisaun sira mak hanesan labele husik animál hanesan karau, bibi, fahi no manu la’o livre iha estrada públika tanba bainhira pertuba asidente ba motór no karreta, na’in ba animál sei toma responsabilidade.

Bandu labele halo negósiu fa’an sasán taka dalan públiku, labele taka bee dalan ka valeta, labele hala’o konstrusaun iha área protejida, no konstrusaun ilegál sira seluk.

Jornalista     : Arminda Fonseca

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!