iklan

HEADLINE, KAPITÁL

SEATOU sobu barraka 92 okupa espasu públiku iha antigu merkadu Comoro

SEATOU sobu barraka 92 okupa espasu públiku iha antigu merkadu Comoro

Ekipa konjunta lidera husi SEATOU sobu barraka 92 husi vendedór sira iha estrada boot eskola 10 dezembru nia sorin tama to’o antigu merkadu Comoro laran, segunda (08/04/2024). Imajen Tatoli/Arminda Fonseca

DILI, 08 abríl 2024 (TATOLI)—Ekipa konjunta lidera husi Sekretaria Estadu Asuntu Toponímia Organizasaun Urbana (SEATOU), segunda ne’e, sobu vendedór sira-nia barraka hamutuk 92 ne’ebé okupa espasu públiku, hahú husi estrada boot tama to’o resintu antigu merkadu Comoro laran.

Ekipa sira ne’ebé hamutuk ho SEATOU mak hanesan Jestaun Merkadu Dili, Ministériu Obra Públika (MOP), Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL).

“Barraka ne’ebé ohin ita sobu ne’e, avizu ita fó sai tiha ona antes, hahú husi setembru 2023 no iha fevereiru no marsu tinan ne’e, avizu rutina husi Jestaun Merkadu ita fó hanoin beibeik ba maluk sira hamamuk fatin, maibé sira la sai ita mós hetan nafatin keixa katak lorokraik fatin ne’e tama sai ladi’ak, entaun ohin ita foti desizaun mai sobu, nune’e fatin ne’e livre bele halo movimentasaun,” Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia Organizasaun Urbana, Germano Santa Brites, hateten iha antigu merkadu.

Tuir Governante ne’e, Governu prepara ona fatin ba vendedór ne’ebé ohin nia barraka hetan sobu.

“Ita antes ne’e fó ona fatin ba sira iha merkadu Manleuana maibé lakohi bá iha ne’ebá obralan mak domina hotu, ne’ebé agora ne’e sira tama hotu ba fa’an iha antigu merkadu laran, maibé lakohi, ida-ne’e sira-nia problema tanba fatin antes ita fó ona,” nia akresenta.

Iha biban hanesan, Diretór Servisu Munisipál Jestaun Merkadu Turizmu Munisípiu Dili, Artur Henrique, haktuir, antes ne’e ekipa responsável sira haruka ona vendedór hirak ne’e okupa fali barraka mamuk sira iha merkadu Manleuana maibé sira lakohi.

“Vendedór sira ne’e ita haruka muda bá merkadu Manleuana ne’e ita konta ba mai dala-tolu ona, razaun modo la folin, sira ne’e mesak fatin iha hotu ona, maibé lakohi utiliza, nune’e ohin ita sobu, depende sira hakarak ba ka lakohi ne’e konforme sira, maibé parte Governu kria kondisaun ona fatin mak Manleuana no Taibesi hodi akumula vendedór hotu-hotu iha kapitál Dili,” nia tenik.

Notísia relevante : SEATOU sobu barraka no uma área Delta I harii iha valeta leten

Vendededora, Delfina Vicente, sente triste tanba sira tenke sai husi fatin ne’ebé loron-loron sira buka moris hetan osan hodi sustenta nesesidade uma-laran.

“Antes ne’e, Governu fó ona avizu maibé ohin ne’e ami la hetan informasaun, entaun ohin ami ba sosa modo hodi atu mai fa’an mak derrepente mai sobu, ne’ebé sasán sira ne’e ami la fa’an lori fila bá ami-nia fatin, mak hanoin fali fa’an,” nia konta tuir.

Ekipa konjunta hala’o atividade ne’e bazeia ba sirkulár ne’ebé antes ne’e fó sai husi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) no SEATOU, iha loron 12 fevereiru, sirkulár ho númeru referénsia SEATOU-MAE/II/2024, ne’ebé hanesan programa IX Governu Konstitusional kona-ba Desentralizasaun, artigu 7 dekretu-lei númeru 49/2023, 23 agostu Orgánika Ministériu Administrasaun Estatál, dekretu-lei númeru 3/2024 17 janeiru, nomós alterasaun dahuluk dekretu-lei númeru 33/2008 27 agostu, orden serbisu husi Ministru Administrasaun Estatál liuhusı karta númeru 61/M-MAE/IX/2023 kona-ba kompeténsia SEATOU.

Bazeia ba dekretu-lei númeru 3/2024 17 janeiru, nomós alterasaun dahuluk ba dekretu-lei númeru 33/2008 27 agostu, iha artigu 1 ko’alia kona-ba natureza, artigu 3 kona-ba infrasaun kontra ordenasaun sira ne’ebé sei hetan sansaun ka multa, artigu 5, alinea a, h ne’ebé ko’alia kona-ba proibisaun sira.

Artigu 6, pontu 1,2,3 no artigu 5 kona-ba organizasaun ijiene orden públika, artigu 9, ko’alia kona-ba prosedimentu kontra ordenasaun, artigu 12 fó kompeténsia ba Prezidente Autoridade Munisipal sira atu kontrola bazeia ba anexu I kona-ba valór koima kontra ordenasaun tuir artigu 5.°, númeru. 1, alinea a) h) husi $5 to’o $500 no $10 to’o $1.000, artigu 6. númeru 1, 2 alinea a, g, a, a h nomós artigu 8, númeru 1.

Proibisaun sira mak hanesan labele husik animál hanesan karau, bibi, fahi no manu la’o livre iha estrada públika tanba bele provoka asidente motór no karreta, ne’ebé bainhira kondisaun ne’e akontese maka na’in ba animál sei toma responsabilidade.

Bandu labele halo negósiu fa’an sasán taka dalan públiku, labele taka bee dalan ka valeta, labele hala’o konstrusaun iha área protejida, no konstrusaun ilegál sira seluk.

Jornalista     : Arminda Fonseca

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!