DILI, 16 abríl 2024 (TATOLI)–Parlamentu Nasionál (PN) liuhusi reuniaun plenária, tersa ne’e, halo debate ho Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus, kona-ba problema antigu manorin-na’in kontratadu tinan 2023 nian.
“Ha’u sempre levanta iha plenária kona-ba kestaun antigu manorin-na’in kontratadu tinan 2023, ne’ebé durante ne’e sai kontratadu, balun tinan barak ona no agora sira mak la tama ingresu. Nune’e, husu ba Ministériu Edukasaun atu haree,” Deputadu bankada FRETILIN, Mariquita Soares, hato’o iha ámbitu debate iha sala plenária PN.
Iha biban hanesan, Deputadu bankada FRETILIN, Antoninho Doutel Sarmento, agradese ba prezensa Ministra Edukasaun iha uma-fukun hodi fahe informasaun balun kona-ba edukasaun ninian, tanba ho desizaun ne’ebé la estende kontratu difikulta serbisu iha baze no menus manorin-na’in bele prejudika prosesu aprendizajen iha eskola balun.
Nia foti kona-ba eskola pre-eskolár ida iha aldeia Ailora, suku Bekala, postu Hatudo, munisípiu Ainaro, bainhira la estende kontratadu profesór sira, inan-aman sira reuni fali ho eskola hodi ohin loron tau dolár rua kada fulan hodi selu profesór kontratadu na’in-rua hodi kontinua hanorin sira-nia oan.
Kondisaun hanesan akontese mós iha eskola seluk iha Laibai, tanba ne’e Deputadu opozisaun sira husu ba Ministériu Edukasaun (ME) atu haree mekanizmu nune’e labele prejudika situasaun ne’e,
“Tanba buat ida ema ho esperénsia tinan naruk ona, maibé ita mai ho métodu foun depois eskola ne’e tenke abandona,” nia akresenta.
Notísia relevante : Deputadu PD-CNRT apresia ME rezolve profesór kontratadu 4000-resin ba permanente
Nune’e mós, Deputadu bankada KHUNTO, Antonio Verdial de Sousa, apresia ho prezensa Ministra Edukasaun iha Parlamentu nune’e espera bele hatán ba espetativa profesór sira-nia.
Nia haktuir, bainhira halo kontaktu eleitorál iha suku Obolu, Eskola Ensinu Báziku Filiál (EBF) ida iha ne’eba iha manorin na’in-ida no eskola iha Lemia Leten mós iha manorin na’in-ida, enkuantu eskola seluk laiha.
“Ha’u hanoin Governu se bele tun ba terrenu hodi observa, haree no rona direta halerik ne’ebé iha. Husu solusaun ba profesór kontratadu iha tinan 2023, tanba profesór ne’ebé hanorin dedika sira-nia an iha tinan naruk tebes. Karik Governu hasai ka hapara sira-nia kontratu, maibé realidade ita-boot sira kaer dekretu-lei, saida mak defísil, imi bele revee lei ne’e. Hanesan Deputadu, nu’udar matan no tilun povu nian hakarak defende hodi hatán ba espetativa manorin-na’in sira,” nia sujere.
Iha biban hanesan, Deputadu KHUNTO, Luís Roberto, apresia ba serbisu ME nian tanba iha ona ingresu espesiál ba manorin-na’in 4000-resin.
Nune’e mós, Deputadu CNRT, Duarte Nunes, konsidera polítika atu aselera kualidade ensinu ne’e importante no konta nafatin apoiu hodi la’o ba oin nafatin.
Nia konkorda ho hanoin kona-ba manorin-na’in kontratadu ne’ebé la hetan oportunidade hanorin, ne’ebé sai hanesan bukae ida hodi bele aproveita karik sei iha espasu rekrutamentu tuir mai bele hetan solusaun, nune’e fiar kompromisu ne’ebé ME iha atu asegura kualidade ne’e tenke la’o ba oin nafatin.
Deputadu PD, Armando dos Santos, hateten, presiza hetan edukasaun ne’ebé kualidade, tanba ne’e pro-edukasaun ho profesór, alunu no situasaun eskola ne’ebé daudaun hasoru problema, maibé ikus presiza pro-polítika kualidade edukasaun iha Timor-Leste ne’ebé daudaun la’o presiza apresia.
ME hakarak dignifika profesór
Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus, hateten ME nu’udar instituisaun orgánika IX Governu Konstitusionál, ho kompeténsia tomak no responsabilidade ba konsesaun, ezekusaun, koordenasaun no avaliasaun polítika edukativa ne’ebé define no aprova ona iha Konsellu Ministru tuir nível ensinu edukasaun pre-eskolár, ensinu báziku no sekundáriu.
Tuir lei baze edukasaun númeru 14/2008, 29 outubru, Estadu iha devér tomak atu promove no garante kualidade edukasaun liuhusi meiu oin-oin, tanba ne’e liuhusi IX Governu Konstituisionál hatuur programa hodi garante labarik no foin-sa’e sira bele hetan asesu dala-ida tan ba edukasaun ho kualidade la haree ba kondisaun ekonómika no sosiál ne’ebé sira horik ba.
Ministra apresiasaun no louva XIII Governu períodu 2020-2023 ne’ebé mak hili polítika ida fó prioridade ida ba reforma lejislativa, ne’ebé hanesan pasu avansu boot ida atu kontribui ba objetivu ne’ebé mak hatuur iha lei baze edukasaun no konstituisaun.
Liuhusi halo alterasaun dahuluk ba dekretu-lei númeru 31/2023, 31 maiu, ne’ebé altera husi dekretu-lei númeru 23/2010, 09 dezembru kona-ba estatutu karreira edukadór infánsia no profesór ensinu báziku no ensinu sekundáriu, ne’ebé vigór iha 01 juñu 2023.
No tuir mai mak halo dekretu-lei númeru 32/2023 rejime sistema nasionál ensinu báziku, dekretu-lei númeru 33/2023 rejime sistema nasionál ensinu sekundáriu, dekretu-lei númeru 34/2023 kona-ba rejime sistema nasionál edukasaun pre-eskolár.
“Ne’e reforma lejislativa ida boot tebes atu kontribui hasa’e kualidade edukasaun iha Timor-Leste, ne’e duni louva tebes VIII Governu,’’ nia apresia.
Objetivu prinsipál husi reforma ne’e mak introdús mekanizmu lubun ida-ne’ebé di’ak tebes hodi tulun Governu liuhusi ME atu rezolve definitivamente profesór no atu dignifika profesór sira ne’ebé serbisu iha ME desde tempu naruk husi tinan 2022 ba kotuk. Nune’e bainhira IX Governu tama fó kontinuidade la muda.
Ministra la klarifika, ministériu la hapara kontratu antigu manorin-na’in kontratadu nia kontratu no mantein termina tuir nia loron to’o 31 dezembru, no tanba dekretu-lei númeru 31/2023, 31 maiu, mós la fó dalan ministériu kontrata pesoál ho rejime jerál atu halo funsaun dosensia, no manorin sira ne’ebé asina iha kontratu ne’e rasik hatete bainhira kontratu hotu sujeita tuir teste ne’ebé ME loke hanesan bolsa kandidatu.
“Agradese ba antigu profesór kontratadu 900-resin ne’ebé konsege ba tuir bolsa kandidatu ho númeru boot,” nia tenik.
Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu no Tékniku Vokasionál, Domingos Lemos Lopes, informa, ME ho Komisaun Funsaun Públika iha fulan hirak liubá fó tiha ona kuadru pesoál atu indentifika profesór sira ne’ebé mak iha eskola karik menus profesór, tanba ne’e iha nível territóriu ekipa tun halo levantamentu dadus no hetan duni situasaun menus profesór iha terrenu, ikus mai rezultadu kuadru pesoál maka hakat ba bolsa kandidatu ne’ebé daudaun la’o no ohin finaliza nia prosesu teste.
Jornalista : Nelson de Sousa
Editora : Julia Chatarina




