iklan

EKONOMIA, HEADLINE

Vasinasaun ba karau hahú ona iha munisípiu rua

Vasinasaun ba karau hahú ona iha munisípiu rua

Pekuária RAEOA vasina ona karau 819 hodi hasa'e imunidade hodi prevene husi moras. Imajen/Mídia Departementu Pekuária.

DILI, 09 Agostu 2024 (TATOLI) – Diresaun Nasionál Pekuária, Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), realiza ona vasinasaun masál ba karau sira, ne’ebé hahú ona iha Covalima no Bobonaro, nune’e bele prevene moras, nomós rekolla dadus ba animál sira ne’e iha territóriu.

Diretór-Jerál Pekuária no Veterinária, Carlos António Amaral, relata katak programa vasinasaun masál ba karau ne’e sei hala’o iha territóriu, tanba diresaun observa katak komunidade nia karau mak la hetan vasinasaun ho efetivu bele fó impaktu no bainhira moras bele afeta ba ema nia saúde.

“Vasinasaun masál ne’e halo tanba mosu preokupasaun husi komunidade katak durante ne’e vasinasaun ba karau la efetivu”, dirijente ne’e hateten ba Tatoli, iha Comoro, ohin.

Nia admite katak, durante ne’e, vasinasaun ba karau iha munisípiu sira la efetivu duni, tanba kontribuisaun husi karau-na’in sira ba programa ne’e mós mak la efetivu. “Dala barak ekipa sira tun bá komunidade nia hela fatin atu halo vasinasaun mosu razaun oioin katak laiha ema atu kaer karau, depois karau sira mesak fuik de’it, nune’e maka vasinasaun ne’e la atinje alvu”, nia afirma.

Tuir dirijente, vasinasaun masál ne’e sira halo ho forsa tarrefa ne’ebé planeia ona, katak bainhira ekipa sira tun bá postu ida halo vasinasaun ba karau sira, diresaun nia forsa traballu ne’ebé destaka iha postu sira seluk iha munisipiu ida nia laran sei reforsa hotu atividade ida ne’e, nune’e karau sira ne’ebé mak eziste iha postu ida nia laran bele hetan hotu vasinasaun.

“Ita mobiliza ona tékniku sira iha munisípiu rua ne’e hodi konsentra hotu iha fatin sira ne’e hodi apoia vasinasaun ba karau”, katak.

Programa vasinasaun ba animál ne’ebé daudaun hala’o ona iha munisípiu rua ne’e, tuir Carlos Amaral, sei lori rezultadu di’ak molok tinan ida ne’e remata no bele iha ona dadus ruma atu relata ba Ministru Agrukultura, Marcos da Cruz. Tanba daudaun ne’e, komunidade iha ona komprensaun no kontribui ba programa ida ne’e.

Diretór Servisu Agrikultura Covalima, Lino Magno, deklara katak programa vasinasaun ne’e atu hasa’e imunidade karau nian, nune’e bele loke oportunidade ba ema sira ne’ebé hakarak sosa karau bele sosa hodi hadi’a rendimentu família nian.

Iha Covalima ne’e eziste postu administrativu hitu maka hanesan Fatululik, Fatumean, Fohorem, Tilomar, Maukatar, Suai no Jumalai. Husi postu sira ne’e, Diresaun Nasionál Pekuária no Veterinária serbisu hamutuk ho tékniku sira halo ona vasinasaun ba karau hamutuk 2.170.

“Dadus ida ne’e ita foin akumula husi postu lima mak hanesan Tilomar hamutuk 379, Fatumean 900, Fohorem 800, Maukatar 69 no Fatululik 22. Enkuantu, postu Suai no Jumalai seidauk hahú vasinasaun”, adianta.

Lino Magno salienta katak relasiona ho vasinasaun ba karau iha Bobonaro nian dadus sei iha hela prosesu konfirmasaun.

Kornalista: Tomé Amado

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!