BOBONARU, 06 Marsu 2025 (TATOLI)—Hahú husi fulan janeiru to’o fulan fevreiru tinan 2025 ne’e, Sentru Saúde Komunitária (SSK) iha postu administrativu Bobonaru, munisípiu Bobonaru, iha Janeiru to’o Fevereiru 2025 ne’e, rejista moras Infeksaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) hamutuk 736.
Notísia Relevante: SSK Maliana rejista ema 1,628 sofre moras IRA
“Husi dadaus ne’e kompostu husi mane 282 no feto 454. Tuir mai mak diareia hamutuk ema na’in 111, Isin-Katar 57, ssidente 38, Pneumonia 14, Asu-tata 11 no moras seluk-seluk tan hamutuk 260. Kazu hira ne’e deteta hafoin pasiente sira mai konsulta direta iha fasilidade saúde no moras hirak ne’e afeta ba labarik sira no adultu,” Representante Xefe Sentru Saúde Komunitária Postu Administrativu Bobonaru, Antonio Viegas Vicente, hateten ba Agência Tatoli iha nia kna’ar fatin, kinta ne’e.
Tanba ne’e, nia husu ba komunidade tenke halo prevensaun hansan fó haris oan sira, labele halimar rai-rahun no seluk tan.
Nia dehan, diareia karik labele halimar foer, labele hemu bee-matak no bainhira atu hemu bee ne’e tenke nono halo tasak didi’ak, atu nune’e moras labele afeta ba ba labarik sira no ema boot sira.
Moras Infesaun Vias Respiratória Aguda (IRA)
Moras infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) mak infesaun viral (infeksaun ne’ebé kauza husi virus) ne’ebé akontese iha ita-nia dalan ba dada iis nian.
Bainhira ita dada iis anin sei halai tuir ita-nia dalan iis nian antes to’o iha pulmaun. Normalmente, ita-nia dalan iis hahú ka forma husi Inus, Kavidade nasal (inus kuak), faringe no laringe (kanál rua ne’ebé nia lokalizasaun iha kakorok). Anin sei pasa husi dalan-isin hirak ne’e molok tama ba traqueia no pulmaun.
Infesaun ne’ebé akontese iha ita-nia dalan-iis sei provoka ka halo ita sente susar no la konfortavél bainhira dada iis, no nu’udar konsekuénsia sei halo ita-nia isin falta anin hodi hala’o nia funsaun ho di’ak. Moras ida-.ne’e fasil tebes da’et no fasil tebes atu kura.
Kauza hosi Infesaun Vias Respiratória Aguda
Moras IRA kauza husi virus no bakteria ne’ebé invade diretamente ita-nia dalan iis liuhusi matan, inus no ibun. Virus sira-ne’ebé hamosu moras ne’e mak hanesan Rhinovirus, Coronavirus, Virus, parainfluenza no adenovirus.
Fatór sira-neʼebé kontribui hetan moras IRA
Fatór sira-ne’ebé kontribui atu hetan moras IRA mak hanesan (1) Relasaun ho Individu; Labarik sira-neʼebé la simu imunizasaun, bebé ne’ebé lahetan susu husi inan, bebé no labarik sira menór ho idade tinan ida, sistema imunolojia fraku (daya tahan tubuh lemah), mánutrisaun, moras krónika, .ijiéne pesoál ne’ebé ladi’ak.
Relasiona ho Ambiente mak; Mudansa temperatura ambientál, poluisaun (rai-rahun), asinamentu (kepadatan, overcrowding), falta ventilasaun iha uma, fumadór barak (su’ar husi sigaru bele hasa’e insidénsia ba moras ne’e) no ahi-su’ar.
Transmisaun
Moras Infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) transmite ka da’et liuhosi kontaktu direta (koali’a, fani, kabeen) ho ema ne’ebé hetan tiha ona moras ne’e.
Síntoma
Moras Infesaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) sei hatudu sinál no sintóma hanesan; Inus been turu no suli ka inus metin, me’ar (me’ar maran), isin kolen ka baruk, isin manas (dalaruma), garganta moras no ulun moras (dalaruma).
Tratamentu
Tratamentu ba iha moras infesaun vias respiratóriu aguda (IRA) iha oin rua (2) mak tratamentu medikamentoza (ho ai-moruk) no tratamentu non-medikamentosa (la uza ai-moruk). Tratamentu medikamentoza (ho ai-moruk): médiku sira mak sei fó ai-moruk bainhira ita ba hala’o konsulta iha sentru saúde ka iha ospitál.
Tratamentu non-medikamentoza (tratamentu la ho ai-moruk): tratamentu ne’ebé prátiku no ita bela halo hanesan suas ho bee manas nia su’ar, hemu bee no jus barak, deskansa barak no selu- seluk tan.
Prevensaun
Moras infesaun vias respiratóriu fasil tebes atu kona ema maibé fasil tebes mós atu prevene, sé ita iha konsiénsa no kultura saudavel. Asaun ka hahalok sira-neʼebé ita tenke halo hodi prevene moras ne’e mak hanesan; fase liman ho sabaun, hadook aan husi ahi-su’ar no rai-rahun, taka inus no ibun bainhira fani ka me’ar, susu-been ekskluzivu ba bebé foin moris to’o fulan neen (6), labele fuma besik, halo vasinasaun no kuidadu ijiéne pesoál.
Notísia Relevante: Janeiru-juñu 2023, Sentru saúde Maliana rejista kazu IRA 3,491
Jornalista : Sergio da Cruz
Editór : Cancio Ximenes