DILI, 20 Marsu 2025 (TATOLI)—Governu liuhusi Ministériu Komérsiu no Indústria (MCI-sigla portugés) konsidera nesesidade bázika hanesan fós, mina, susubeen no sira seluk tan iha merkadu nia presu mantein nafatin.
Ministru Komérsiu no Indústria, Nino Pereira, hateten kona-ba presu sasán, horisehik aprezentasaun ida husi Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL-sigla portugés) bazeia ba dadus presu husi konsumidór maihusi Institutu Nasionál Estatístika katak laiha mudansa signifikativa ba presu ai-han sira.
“Ezemplu, iha fatin balun, ami bá haree hodi halo monitorizasaun presu fós 25kg $12,50 sentavu no fós 20kg bá to’o munisípiu nia presu $14,50 sentavu. Bainhira vendedór sira mai sosa fós iha Dili lori bá fa’an iha postu adminitrativu sira fós ho 20kg nia presu $15 no fós 25kg presu $18,” Nino Pereira dehan iha Palácio do Governo, kinta ne’e.
Nia haktuir, presu fós mundiál nia identifikasaun tun, maibé laiha mudansa signifikativa ba presu fós iha Timor, sei mantein hela.
“Hanesan mós mina, susubeen, manutolun, trigu no sasán sira seluk tan, tanba relatóriu maihusi Institutu Nasionál Estatístika no sira fó sai sasán sira-nia presu la hatudu mudansa di’ak atu sa’e, maibé sasán nia presu di’ak hela,” nia relata.
Aleinde ne’e, produsaun mai husi setór privadu sai pilár importante oinsá disemina atividade ekonómika no inklui sira halo intervensaun hodi hasa’e produsaun fós ho ortikultura. Entaun, Governu labele halo buat hotu-hotu no setór privadu haree oportunidade tenke iha negósiu halo intervensaun hodibele aselera produsaun sira-ne’e ho neineik.
Jornalista: Natalino Belo
Editór: Xisto Freitas da Piedade