iklan

AINARU

Prepara ba poder lokál, Ainaru rekoñese difikuldade infraestrutura

Prepara ba poder lokál, Ainaru rekoñese difikuldade infraestrutura

Mapa munisípiu Ainaro. Infografia/Octávio Guterres

AINARU, 13 Outubru 2025 (TATOLI) — Autoridade Munisípiu Ainaru kontinua halo preparasaun atu partisipa iha prosesu dezentralizasaun no implementasaun poder lokál, maibé rekoñese katak iha difikuldade boot iha parte infraestrutura, liu-liu edifísiu ba Kámara Munisípiu no Asembleia Munisípiu.

Reprezentante Prezidente Autoridade, Sekretáriu Autoridade Munisípiu Ainaru, Ruivo Barros Magno, hateten katak preparasaun ba poder lokál halo tuir baze legál iha Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (KRDTL), artigu 5.o kona-ba desentralizasaun no artigu 72.o kona-ba poder lokál.

“Agora ita iha faze deskonsentrasaun. Tuir nia faze primeiru mak reorganiza estrutura ou preparasaun, depois halo deskonsentrasaun, no ikus liu mak dezentralizasaun,” Ruivo hateten iha entrevista ho TATOLI liuhusi programa TATOLI Hakbesik, Segunda ne’e, iha Pouzada Maubisse.

Sekretáriu Autoridade Munisípiu Ainaru ne’e esplika, iha faze preparasaun ne’ebé Autoridade Munisípiu liu ona mak prepara ba kuadru jurídiku, matriz no hafoin prepara ba proposta estratéjia dezenvolvimentu lokál.

Autoridade Munisípiu Ainaru rasik dadauk ne’e iha faze deskonsentrasaun ho nia prosesu mak introdús sistema prosesu prosedimentu jestaun no governu lokál, harii no reabilita edifísiu públiku sira inklui aumenta kapasidade númeru funsionáriu sira.

Ruivo dehan katak, tuir Dekretu-Lei n.º 3/2016 no Diploma Ministerial n.º 85/2023, Autoridade Munisípiu Ainaru agora prepara avaliasaun kondisaun mínima atu bele kontinua hakat ba poder lokál.

Sekretáriu Autoridade Munisípiu Ainaru, Ruivo Barros Magno hateten, avaliasaun ne’e sei determina se estrutura administrativu lokál prienxe ka lae atu implementa desentralizasaun, maibé dadauk ne’e dezafiu boot ba Autoridade mak falta infraestrutura adekuada.

“Se faze hirak ne’e mak ita liu iha faze deskonsentrasaun no ikus liu mak sei avaliasaun kondisaun minimu prienxe ka lae. Ita iha difikuldade mak tenke iha infraestutura adekuada no até agora liuliu edifisiu ba Kámara Munisípiu no Asembleia Munisípiu, iha avaliasaun karik problema ami hasoru mak iha orsamentu tinan oin (OJE 2026) mós ami seidauk tama lista ba konstrusaun edifísiu rua,” nia subliña.

Iha parte ekonomia, Ruivo hateten, Autoridade Munisípiu Ainaru fó prioridade ba setór agrikultura no turizmu, tuir delegasaun kompeténsia husi artigu 12 º Dekretu-Lei n.º 3.

Iha 2024, Governu sentrál aloka osan boot ba projetu agrikultura hanesan irrigasaun husi Ainaru to’o Hatudu, ne’ebé konsidera susesu husi governu. Iha Hatubuiliku no Maubisse, ortikultura sai prioridade, no Ministeriu Agrikultura iha Ainaru rasik iha ona tratór unidade 27 no tratór-liman 37 hodi apoia agrikultór sira tuir pedidu.

“Ami hein komunidade hatama pedidu atu apoiu servisu agrikultura. Iha kosta sul mos rai iha potensiál boot ba natar, no Autoridade Munisípal kontinua halo esforsu atu implementa programa agrikultura,” nia hateten.

Ba turizmu nian, Autoridade Munisípiu Ainaru prepara ona Jestaun Merkadu Turístiku atu haree ba poténsia sítiu turístiku sira hanesan iha Ramelau, Be’e-tudak sira, no mós kontrui ona pouzada iha Maubisse no Hatubuiliku ho esperansa sei hasa’e reseita mai iha Munisípiu.

 

Jornalista: Cidalia Fátima

Editór: Rafael Ximenes de A. Belo

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!