iklan

JUSTISA, HEADLINE

Tribunál aplika Prizaun Preventiva ba arguidu na’in-tolu kazu abuzu sexuál

Tribunál aplika Prizaun Preventiva ba arguidu na’in-tolu kazu abuzu sexuál

Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili. Imajen TATOLI/António Daciparu

DILI, 24 Janeiru 2026 (TATOLI)Tribunál liuhusi Juíz Turnu, José Escurial, Sábadu ne’e, hasai despaisu ba arguidu na’in-tolu ba Prizaun Preventivu tanba iha indísiu envolve krime violasaun sexuál.

Durante interrogatóriu dahuluk ne’e, arguidu na’in-haat ne’e hili direitu ko’alia, nune’e Tribunál halo separasaun hodi rona idaidak ninia depoimentu.

Ministériu Públiku (MP) ne’ebé reprezenta husi Prokuradór Gustavo Soares, promove krime ho violasaun sexuál, ne’ebé previstu iha artigu 172 ho nia agravasaun ne’ebé previstu iha artigu 173 husi Kódigu Penál Timor-Leste.

Notísia relevante : MP autoriza PNTL detein suspeitu na’in-haat halo abuzu sexuál hasoru feto

Artigu da-172 hateten violasaun ida-ne’ebé mak husi meiu sira ne’ebé temi tiha iha artigu anteriór mantein relasaun sexuál vajinál, anál ka orál ka obriga atu suporta hatama sasán ba órgaun té fatin ka iha vajina sei kondena ho pena prizaun husi tinan 2 to’o 10.

Artigu da-173 hateten Agravasaun: Bainhira agresaun seksuál sira ne’ebé temi tiha iha artigu sira 172 no 173 prátika liuhusi:
a). Abuza autoridade ne’ebé mai husi relasaun familiár ida, husi tutela ka enkargu legál husi dependénsia ierárkika, ekonómika ka serbisu.
b). Aproveita knaar sira ka fatin ne’ebé ho kualkér títulu hala’o iha estabelesimentu prizaun, edukasaun ka korresaun, ospitál, ospísiu, azilu, klínika ka estabelesimentu seluk saúde nian ka destina ba asisténsia ka tratamentu.
c). Hasoru ema inkonxiente ka inkapás, partikularmente vulneravel tanba razaun moras, defisiénsia fízika ka psíkika.
d) Sai nu’udar vítima menór sira husi tinan 17; ema ne’e sei kondena ho pena prizaun tinan 2 to’o 8, iha kazu artigu 172 nian no ho pena prizaun husi tinan 3 to’o 12 iha kazu artigu 173 nian.

Iha alegsaun, MP husu Tribunál atu aplika Prizaun Preventiva ba arguidu na’in-haat tanba arguidu sira ne’e nia hahalok priense ba krime violasaun sexuál.

Defeza husi arguidu sira solisita ba Tribunál atu aplika de’it medida koasaun Termu Identidade Rezidénsia (TIR).

Hafoin Tribunál rona tiha parte hotu, Tribunál liuhusi Juíz turnu, José Escurial hasai despaisu hodi aplika medida koasaun Prizaun Preventiva ba arguidu sira hanesan CODN, JGFPDS no JMPA, enkuantu arrguidu GAAG hetan medida koasaun TIR.

Defeza arguidu na’in-tolu CODN, JGFPDS no JMPA, Defensór Públika Humberto Alves, hateten, nia asistidu na’in-tolu mak hetan Prizaun Preventiva. Maibé husi desizaun Tribunál ne’e bazeia ba prova elektrónika, no desizaun ne’e la bazeia ba deklarasaun arguidu sira-nia, maibé ida-ne’e desizaun hanesan nia simu.

“Lolos ne’e ita atu aseita ka la aseita ne’e desizaun Tribunál nian iha primeiru interrogatóriu ne’e. Lolos ne’e kuandu haree tanba Tribunál foti provas ne’e bazeia ba prova elektrónika, la’ós bazea ba deklarasaun vítima nian. Husi parte defeza haree katak ida-ne’e ladún sufisiente maibé ne’e desizaun Tribunál,” Humberto hato’o ba Jornalista sira hafoin rona tiha despaisu ba kazu arguidu na’in-haat ne’ebé halo halo violasaun sexuál hasoru feto, iha Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili.

Nia dehan, hanesan Defeza sei halo rekursu iha prazu loron 30 nia laran hodi kontesta desizaun Tribunál Primeira Instánsia nian ne’ebé aplika Prizaun Preventiva ba nia asistidu na’in-tolu.

“Nune’e ba kliente na’in-tolu iha prazu nia laran ita sei halo rekursu. Ne’e aktu prosesuál, tanba, sei laiha desizaun ne’ebé afavór, sei iha dalan para atu halo rekursu. Ho ida-ne’e iha prazu nia laran, ha’u sei halo rekursu ba ha’u-nia asistidu sira ne’ebé ohin loron hetan Prizaun Preventiva”, nia afirma.

Iha fatin hanesan Advogadu Pedro Pedro Aparicio, hateten, nia kliente GAAG hetan Aprezentasaun Períodika.

“Ha’u-nia kliente ne’e mak hetan medida koasaun Aprezentasaun Períodika, fulan-ida dala-rua ba iha Eskuadra Polísia Kristu-Rei, hahú husi lorom 01 Fevereiru ho dia 15,” nia informa.

Nia dehan, ba arguidu na’in-tolu ne’ebé mak hetan medida koasaun Prizaun Preventiva tanba faktus provadu.

Nia hatutan, medida ida-ne’e adekuadu no hanesan Defeza sei la halo tan rekursu hodi kontesta desizaun Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili.

Tuir observsaun Ajénsia TATOLI iha terrenu nota katak durante iha prosesu interrogatóriu dahuluk ba arguidu na’in-haat ne’e, família sira partisipa másimu no nakonu iha sala Tribunál.

Hafoin Juíz turnu hatun despaisu ba arguidu na’in-haat, Defeza Arguidu GAAG Advogadu Privadu Pedro Aparício esplika ba família kona-ba desizaun Tribunál.

Ho nune’e, família husi arguidu na’in-tolu ne’e tanis hahú husi sala Tribunál nian tomo mai li’ur, família balun husi arguidu sira hakarak foto ikus ho arguidu molok lori sira ba estabelesimentu Prizionál Bekora hodi kumpre medida koasaun ne’ebé Tribunál hatún ona iha despaisu, maibé Polísia sira la fó arguidu sira no aljelma hodi lori direitu arguidu na’in-tolu ba kumpre Prizaun Preventiva.

Iha ambiente ne’e, família sira kontinua tuir karreta ne’ebé tula arguidu sira to’o mai iha portaun li’ur edifísiu Tribunál.

Jornalista     : Natalino Costa

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!