iklan

EDUKASAUN, HEADLINE

Ema 99.692 sai benefisiáriu programa haat FDCH durante tinan 11

Ema 99.692 sai benefisiáriu programa haat FDCH durante tinan 11

Logotipu FDCH. Imajen/Espesiál

DILI, 28 jullu 2022 (TATOLI)—Ema hamutuk 99.692 kompostu hosi feto 33.407 no mane 66.285 sai ona benefisiáriu programa haat iha Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH) durante tinan 11, hahú tinan 2011 to’o 2022.

Koordenadór Gabinete Ezekusaun Program projetu no Jestaun Informasaun hosi FDCH, Henrique do Rosário, hateten, programa haat ne’e mak hanesan formasaun vokasionál, formasun téknik, bolsa estudu no outru objetivu formasaun.

“Bele dehan hosi totál osan millaun $300 resin ne’ebé Governu gasta ona, kuaze benefisia barak liu maka iha bolsa estudu,” Koordenadór relata iha serimónia aniversiáriu Ministériu Ensinu Superiór Siénsia no Kultura (MESSK) iha salaun Delta Nova, kinta ne’e.

Hosi programa haat ne’e, kompostu hosi formasaun vokasionál ho benefisiáriu hamutuk 37.430, ne’ebé programa ne’e realiza hodi finansia joven sira, liuliu iha sentru formasaun sira ne’ebé hetan akreditasaun hosi Institutu Nasionál Dezenvolvimentu Mão de Obra (INDIMO) liuhosi kursu Mão de Obra hanesan sentru SENAI Bekora, Tibar, kursu lian koreia, kursu inglés ne’ebé Sekretaria Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE) organiza atu serbisu iha rai-laran no rai-li’ur.

Notísia relevante: Tinan 11 eziste, FDCH gasta millaun $300 ba bolsa estudu 7.000

Nune’e mós, kona-ba formasaun tékniku, FDCH fó apoiu ba funsionáriu públiku hamutuk 37.057, kompostu hosi feto 2.000 resin no mane 24.000 resin, bolsa estudu hahú ba benefisiáriu 8.610 kompostu feto 4.370 no mane 4.340, inklui outru formasaun espesializada ba benefisiáriu 16.497.

Tuir Koordenadór, tipu bolsa estudu ne’ebé FDCH oferese ona ba benefisiáriu sira maka hanesan bolsa hakbiit ne’ebé realiza iha tinan kotuk no daudaun ne’e konsege rejista ona benefisiáriu hamutuk 1.873 no tinan oin sei aumenta tan balun atu kompleta to’o 3.000, nune’e mos bolsa kompletu ba rai-laran no rai-li’ur ba benefisiáriu 4.957, inklui bolsa parsiál ba benefisiáriu hamutuk 1.880 iha rai-li’ur.

Totál bolseiru 8.610 ne’e, sira ne’ebé sei ativu iha rai-laran no rai-li’ur hautuk 4.198, bolseiru kanseladu hosi tinan 2011 to’o 2022 hamutuk 258 (mate na’in-hitu), bolseiru ne’ebé gradua hamutuk 4.287, bazeia ba nível estudu ne’ebé bolseiru sira kompleta ona hosi diploma I iha 100 resin diploma II iha 73, diploma III iha 2.000 resin, diploma IV iha 22, lisensiatura S1 iha besik 5.000, mestradu 621, doutouramentu iha 150, espesialista ba saúde hamutuk 39.

“Bolseiru ne’ebé gradua ona hamutuk 4.287, kompostu hosi hosi mane 2.400 no feto 1.887, ne’ebé fila ona mai Timor hodi partisipa iha programa estájiu profesionál ne’e hatudu katak bolseiru 83% ne’ebé serbisu ne’e enkaixa hotu iha intituisaun Estadu sira  no 17% maka seidauk serbisu,” nia akresenta.

Nia informa, kursu haat ne’ebé maka FDCH identifika hahú hosi 201-2022 ne’e kompostu hosi kapitál sosiál iha benefisiáriu besik 47.000, dezenvolvimentu infraestrutura iha benefisiáriu 5.000 resin, dezenvolvimentu ekonómiku iha benefisiáriu 11.000 no kuadru institusionál iha benefisiáriu 34.000 resin.

Dadus benefisiáriu tama ba BMIS

Dadus benefisiáriu ne’ebé hetan benefísiu hosi programa FDCH hahú hosi tinan 2011 to’o 2022 ne’e tama hotu ba sistema hanaran Benefisiáriu Manajement Information System (BMIS), ne’ebé aplikasaun sistema ida-ne’e kria hosi rekursu nasionál  hahú iha tinan 2018.

“Sistema ne’e eziste tanba dadus benefisiáriu komesa tama barak no prejudika serbisu FDCH atu prepara relatóriu hosi tinan 2011 to’o 2018, tanba ne’e maka sira kria sistema ne’e atu fasilita sira FDCH ninia serbisu,” Koordenadór esplika.

Nune’e, durante tinan 2011 to’o 2018 FDCH uza de’it sistema manuál ne’ebé difikulta serbisu atu halo relatóriu no dala ruma bainhira estudante sira husu referénsia, difísil atu apoiu.

BMIS atu proteje informasaun benefisiáriu sira ne’ebé doubru bainhira dadus benefisiáriu sira nian hatama iha sistema ne’e.

“Ezemplu benefisiáriu ruma hatama proposta, naran bele hanesan maibé sistema ne’e sei halo identifikasaun iha dokumentu benefisáriu sira hanesan kartaun eleitorál. Ita timor dala barak naran hanesan maibé númeru kartaun eleitorál sei la hanesan  atu nune’e ita bele garante katak benefisiáriu ne’e la dupla no fasilita hodi halo konsultasaun lais no detallu,” nia tenik.

Sistema ne’e mós ajuda FDCH públika informasaun kompletu kona-ba benefisiáriu ida ninia identidade hanesan naran, hela fatin, suku, postu administrativu, no munisípiu, idade inklui kursu ho fakuldade saida mak foti, durante benfisiáriu hala’o estudu, nia iha pozisaun saida no hafoin ramata estudu filafali mai ninia kargu sa’e ka lae ne’e regula hotu iha sistema.

“Kona-ba pagamentu, asuntu ida-ne’e maka sempre sai kestaun boot ida, maibé hakarak informa katak benefisiáriu ka bolseiru ida durante ba hala’o estudu hahú hosi despeza ba billete komesa eskola to’o fila no benefisiáriu na’in hira mak gradua, hira mak sei ativu no hira  mak kanseladu hatuur hotu iha sistema ne’e,” Koordenadór salienta.

BMIS iha serve ketak ne’ebé asegura, maibé offline hela tanba kestaun seguransa, tanba ne’e FDCH tenke iha serve rasik atu asegura dadus sira.

Jornalista   : Tomé Amado

Editora        : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!