iklan

DILI, OPINIAUN

Harii rezidénsia ba manorin-sira iha benefísiu no dezafiu

Harii rezidénsia ba manorin-sira iha benefísiu no dezafiu

Moisés Vicente

Husi: Moises Vicente

Iha semana hirak liubá, fó-sai iha mídia nasionál online Jornal Independente dehan katak iha tinan oin (2026), Ministériu Edukasaun (ME) konstrui tán rezidénsia ba Manorin-sira ne’ebé presiza. Tuir planu, iha tinan oin Ministériu Edukasaun liuhusi Diresaun Nasionál Infraestrutura Edukativa konstrui tán rezidensiál ba manorin-sira ne’ebé maka presiza. Rezidensiál ne’e atu akumula manorin-sira ne’ebé Ministériu Edukasaun koloka ba iha eskola sira iha territóriu nasionál liuhusi rekrutamentu bolsa kandidata. Informasaun ne’e hato’o husi Diretór Nasionál Insfraestrutura Edukativa, Sr. Helio Lopes iha nia kna’ar fatin, Ministériu Edukasaun, loron Sesta-feira ne’e, dia 14 Novembru 2025. Fontes: https://www.facebook.com/share/v/14MYaD6F6Xq/.

Benefísiu sira husi uma ba profesór sira inklui hadi’a profesór nia moris di’ak no kualidade serbisu, hanesan hamenus fadiga husi viajen naruk ba eskola, hamenus todan finanseiru husi propriedade uma nian, no permite profesór sira atu foka liután ba hanorin. Programa ne’e mós hakarak atu fornese uma ne’ebé adekuadu no konfortavel ba edukadór sira, hodi enkoraja sira atu sai entuziazmu liután kona-bá hanorin no hadi’a sira-nia sirkunstánsia família nian. Hadi’a bem-estar profesór sira-nian, programa ida-ne’e hakarak hadia profesór sira-nia moris di’ak finanseiru liuhusi fornese uma ne’ebé baratu liután. Hamenus todan finanseiru, profesór sira la presiza ona atu gasta barak liu ba transporte ka aluga tanba uma ne’ebé fornese besik liu ba eskola sira no ho kustu ne’ebé ki’ik liu. Hadi’a kualidade serbisu, profesór sira bele foka liu ba kualidade hanorin tanba sira la presiza ona halo viajen dook, hodi permite sira atu sai enerjétiku liu bainhira hanorin.

Hadi’a entuziazmu hanorin nian, ho kondisaun sira ne’ebé di’akliu, profesór sira hein atu sai ativu no entuziazmu liután hodi eduka nasaun nia oan sira. Fornese sentidu seguransa no konfortu, profesór sira sente seguru moris iha ambiente eskola nian tanba sira la presiza ona atu halo viajen, no uma ne’ebé konfortavel bele kria atmosfera família nian ne’ebé armoniozu liu. No profesór sira-nia rezidénsia ofisiál normalmente uza hanesan rezidénsia ba profesór sira ne’ebé servisu iha eskola. Ho rezidénsia ofisiál sira, profesór sira la presiza hetan akomodasaun iha liur eskola nian, hodi halo fasil liu ba sira atu konsentra ba sira nia servisu. Aleinde ne’e, rezidénsia ofisiál sira bele ajuda profesór sira poupa kustu sira ba uma.

Iha sorin seluk, maibé dezafiu bo’ot liu ba profesór ida maka atu hetan ekilíbriu entre firmeza iha edukasaun no komprensaun kona-bá estudante sira nia direitu. Firmeza ne’ebé presiza atu dixiplina estudante sira tenke aplika ho kuidadu atu evita persesaun hanesan violénsia. No saida maka dezafiu sira ne’ebé hasoru iha hanorin? Profesór sira dala barak hasoru rekursu limitadu, tantu tanba materiál ne’ebé la adekuadu, teknolojia ne’ebé antigu ou ladun avansa, ka finansiamentu ne’ebé la adekuadu. Solusaun, atu ultrapasa dezafiu sira ne’e, buka rekursu edukasionál sira ne’ebé gratuitu ka ho kustu ki’ik online no liga ho edukadór sira seluk hodi fahe ideia no materiál sira. Profesór sira dala barak hasoru dezafiu sira hanesan jere nesesidade oioin estudante nian, mantein dixiplina iha klase laran, adapta ba teknolojia hanorin foun sira, no halo balansu ba knaar administrativu sira ho responsabilidade hanorin nian. Estrese emosionál no esgotamentu mós problema komún sira.

Iha lidun seluk, se kuandu hari’i duni uma hela fatin ba profesores sira besik eskola, ka bele iha kompleksu iha eskola laran, iha ne’ebá bele halo jardim verde ka jardim matak ka toos matak ba profesores sira nomos bele ba estudante sira hotu-hotu. País Timor-Leste bele halo estudu komparativu ho nasaun bo’ot sira seluk, hanesan entre membru nasaun ASEAN no non-membro nasaun ASEAN sira hanesan Indonesia, Singapura, Malaysia, Thailandia, Filipina, Vietnam, Australia, Nova Zelandia, Samoa, Brazil, Portugal, Estadu Unidus Amerika no nasaun seluk-seluk tan. Husi ne’ebá kualidade estudante iha Timor-Leste ita bele dehan katak hetan matenek ida ne’ebé muito excelente, kompara ho estudante husi eskola nasaun sira seluk nian.

Ho hanoin hirak ne’ebé, sita iha leten maka rai dobens Timor-Leste ukun-an kleur ona. Maibé Governu seidauk hanoin oinsa atu implementa hari’i uma rezidénsial ba manorin sira nian?. Tamba sa no bainhira?, resposta ne’e ukun na’in maka bele hatan. Oinsa maka bele implementa lalais polítika kada Governu ida-idak nian, atu tau iha ajenda, hodi implementa duni uma hela fatin ba profesores sira nian. Tuir hakerek na’in nia observasaun iha terenu hatudu katak, uma hela fatin ba profesores nian iha tempu okupasaun Indonesia nia. Iha momentu ne’ebá eskola hotu-hotu iha Timor-Leste tempu ne’ebá, eskola balu no uma hela rezidénsia balu sei iha hela oinsa mak atu hadia fali ou halo uma kontruksaun foun fali. Hodi nune’e profesores sira ne’ebé halo rotasaun hodi hanorin husi munisipiu ida, ba fali munisipiu seluk bele hela uma rezidénsia refere. La presiza tan ona ba buka fali uma Kos ka (aluga uma) ema seluk nian tan ona iha munisipiu ne’ebá.

Ikus liu, hakerek na’in nia konkluzaun katak husu ba Estadu ka IX Governu Konstituisonal ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru (PM), José Alexandre Kay Rala Xanana Gusmão, hamutuk ho Ministra Educação, Dra. Dulce de Jesus Soares, iha ne’ebé Orsamentu Jeral Estadu (OJE) tinan 2026 ME nia ho montante U$ 117.550.930 aprovadu husi Parlamentu Nasionál. Oinsa maka manorin na’in sira servisu no hanorin ho efisien no efikasia di’ak liu ba ita nia oan estudante sira iha Timor-Leste. Tuir hakerek na’in nia hare profesores sira iha Timor-Leste hahu husi hanorin iha eskola Colégio ou eskola Católica sira, Eskola Públiku sira, Eskola InterNasionál balu, kuaze eskola barak maka profesores sira hela deit iha uma Kos balu hodi seluk rasik, no balu uma privadu rasik.

Tuir relatóriu sira husi Ministériu Edukasaun iha tinan 2020 liubá relata katak iha totál profesór sira ne’ebé ativu iha República Democrática de Timor-Leste hamutuk quinze mil setecentos e vinte e seis (15.726), inklui profesór permanente no profesór kontratadu, Hahú husi ne’ebá, iha ona rekrutamentu no kontratasaun ba profesór foun sira, hanesan seiscentos e sessenta e cinco (665) ne’ebé kontrata liuhosi eskema espesiál iha 2024, no profesór liu 100 ne’ebé sei rekruta ba eskola téknika no vokasionál sira iha Timor-Leste. Fontes:https://pt.tatoli.tl/2020/10/14/timor-leste-tem-15-726-professores-efetivos-e-contratados/.

Husu mos ba estudante balu classe 7˚ano, 8˚ano, 9˚ano, 10˚ano, 11˚ano no 12˚ano feto no mane sira hotu em jeral iha Timor-Leste, atu nafatin tuir displina iha eskola no aprende saida deit maka profesores sira hanorin no buka aprende nafatin, respeitu profesor sira. Ita hotu hatene regras eskolár ne’ebé aplika iha Timor-Leste ba eskola públiku balu no aplika iha eskola sira ladun rigor ho di’ak, tamba ita hotu hare Lei Ministériu Edukasaun nian proteze liu maka ba estudante sira no profesor sira ladun proteze ho di’ak. Ho nune’e maka estudante sira ladun respeitu profesores sira, menus valor etika moral iha estudante sira ninia an rasik. Exemplu iha fatin públiku fó sai iha midia online halo video viral loos, estudante feto no mane baku malu, les malu, tolok malu, koalia la rona malu. Ida ne’e maka bele mosu estudante ladun kualidade ho di’ak, ida ne’e la’os sala ba profesor sira deit maka sala ka hanorin mak ladun di’ak, tamba fila-fali ba estudante sira ida-idak nia an rasik mak tenke esforsu-an maka’as, hodi muda atitude la di’ak ne’e. Lolos ne’e, Ministériu Edukasaun hanoin ona muda lei ka altera lei ida ne’e, bele halo fali lei foun.

Di’ak liu maka planu liu husi IX Governu Konstitusional nia husi programa Ministériu Edukasaun nia atu implementa duni planu ne’ebé atu hari’i rezidénsia ofisial ba profesores iha Timor-Leste ida ne’e di’ak los no kapas. Hodi nune’e profesores ne’ebé hanorin halo rotasaun ba fali eskola seluk ka ba fali munisipiu seluk, profesores refere la preukupa ona ba nia hela fatin. Se rezidénsia manorin sira nia maka sei iha duni, maka bele evita hahalok problema norma sosial ruma no moral oin-oin sei la akontese iha eskola. Nomos Governo hanoin mos profesores kontratadu tinan 2023 total hamutuk 1.715 pessoas, tuir ona teste mak 315 pessoas mak liu no 1.400 ne’ebé la tuir teste hodi liu vaga ne’ebé governu prepara no agora sai profesor voluntariu iha eskola balu.

*Artigu ida ne’e la reprezenta instituisaun ne’ebé hakerek na’in haknar-an ba, maibé artigu ida-ne’e opiniaun pesoal. Hakerek Na’in: Manorin iha Colégio São José Operário, Díli. Iha Sujestaun ruma bele haruka iha emailvicentemoises0782@gmail.com ou liga +6707532 0690.

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!