iklan

HEADLINE, SAÚDE

Estudante 164 iha Ensinu Báziku Maria Auxiliadora Komoro simu vasina HPV-Tetanus

Estudante 164 iha Ensinu Báziku Maria Auxiliadora Komoro simu vasina HPV-Tetanus

Estudante labarik feto ho idade tinan 11 iha Eskola Ensinu Báziku Maria Auxiladora Komoro simu vasina kontra Human Pailoma Virus (HPV), kuarta (29 Abríl 2026). Imajen TATOLI/Felicidade Ximenes.

DILI, 29 Abríl 2026 (TATOLI)—Estudante sira iha Eskola Ensinu Báziku Maria Auxiladora Komoro hamutuk na’in-164 ne’ebé kompostu husi primeiru ano na’in-115 no Sestu ano na’in-49, kuarta ne’e, simu vasina kontra Human Pailoma Virus (HPV) ho vasina Tetanus.

Notísia Relevante: Semana mundiál Imunizasaun, MS husu inan-aman sira lori labarik ba vasina

Atividade ne’e hala’o husi Ministériu Saúde liuhusi Departamentu Imunizasaun servisu hamutuk ho Servisu Saúde Munisípiu Dili, hodi selebra semana mundiál imunizasaun ne’ebé atu prevene moras kankru serviks no moras seluk iha Timor-Leste.

“Iha semana ida-ne’e, ita selebra hela semana mundiál imunizasaun, entaun iha semana ida-ne’e ita foka liu ba servisu imunizasaun iha Timor-Leste. La’ós iha Dili de’it maibé ita halo imunizasaun iha eskola ida-ne’e atu sai mós ezemplu ba sira seluk iha Timor-Leste. Importánsia husi imunizasaun ne’ebé mak ita fó ba labarik sira husi primeiru ano no sestu ano,” Médika ofisiál ba Programa Departamentu Imunizasaun iha Ministériu Saúde, Angelina da Costa Rangel Bareto, hateten ba jornalista sira iha resintu eskola Ensinu Báziku Maria Auxiladora, Komoro.

Estudante labarik feto ho idade tinan 11 iha Eskola Ensinu Báziku Maria Auxiladora Komoro forma hela atu rejista no simu vasina kontra Human Pailoma Virus (HPV), kuarta (29 Abríl 2026). Imajen TATOLI/Felicidade Ximenes.

Nia afirma, imunizasaun ida-ne’e foka liu ba labarik sira ho idade tinan neen (6) ne’e ba labarik feto no labarik mane sira hodi simu vasina Tetanus, no ba labarik estudante feto sira iha Sestu ano ho idade tinan 11 ne’e mak simu vasinka kontra Human Pailoma Virus (HPV).

” Fó ba labarik feto de’it ne’ebé mak iha Sestu ano. Vasina ida-ne’e atu kontrola virus papiloma nomós atu kontra no prevene kankru serviks iha future. Entaun, ida ne’e ita fó ba labarik feto sira de’it iha Sestu ano no iha komunidade mós ita fornese ba iha labarik sira feto hotu ne’ebé mak ho idade 11. Vasina ida-ne’ebé mak ita fornese ba iha primeiru ano, ida-ne’e vasina Tetanus, ida-ne’e atu prevene moras sira no mós hodi kontrola moras fuan. Entaun vasina Tetanus ida-ne’e sira simu husi semana neen to’o mai agora ne’e, hodi kontra moras sira-ne’e,” nia informa.

Nia dehan, labarik tinan neen (6) ne’e fó de’it vasina Tetanus Toxoid ne’e ho objetivu atu fó protesaun másimu ba sira hodi kontrola moras sira-ne’ebé mak sira sei iha hasoru iha futuru.

“Ida-fali ita fó ba feto de’it tanba moras kankru serviks ne’e ba feto de’it hodi prevene oan fatin, entaun ita fó vasina ba sira hodi prevene an iha future. Ita haree, ita-nia koinsidensia hatene katak moras ida-ne’e mós hamate ema barak globálmente no mós iha nasaun Timor-Leste. Entaun, ita hakarak prevene sira la’ós iha agora maibé iha future. Tanba mak ita fó ba labarik feto sira, tanba sira seidauk tama iha idade reprodutiva, entaun sira tenke prepara liután sira-nia an. Bainhira tama iha idade reprodutiva, sira bele iha ona imunidade ne’ebé mak forte hodi kontra moras sira-ne’ebé mak ohin temi ne’e,” nia dehan.

Nia hateten, atividade ida-ne’e la’ós foun maibé rutina no ida-ne’e halo hodi selebra semana mundiál imunizasaun iha Timor-Leste.

“Vasina ida-ne’e rutinamante atividade ne’e la’o hela iha fasilidade saúde no eskola sira iha Timor-Leste. Ne’ebé, eskola ita fornese vasina ida-ne’e, tanba ne’e husu kompreensaun husi inan-aman sira. Tanbasá mak estudante sira tenke simu vasina ida-ne’e, entaun husi dala ida ne’e ita mós atu hateten ba komunidade no ba inan-aman nomós professor sira katak servisu imunizasaun la’ós iha de’it eskola maibé fasilidade saúde sira mós iha. Maibé, ita mós halo iha eskola sira tanba 80% husi labarik sira-ne’ebé mak hetan imunizasaun refere barak liu iha eskola sira,” nia dehan.

Iha fatin hanesan, Reprezentante inan-aman, Jacinta da Gama, informa imunizasaun ida ne’e hahú husi semana tolu ne’ebé kontínuasaun fulan ida to’o tinan neen.

“Ha’u nia oan ida husi Sestu ano nian, tanba iha ne’e vasinasaun iha rua ba labarik feto no mane no labarik feto ho idade 11. Tuir esplikasaun husi doutór sira katak hodi prevene moras kankru serviks, tanba ne’e hanesan inan fó apoiu ba vasinasaun ida-ne’e,” nia hateten.

Tanba ne’e, nia husu ba inan-aman sira katak apoiu oan sira husi simu vasina ida-ne’e tanba progama ne’e maihusi Governu Konstitusionál da-sia (IX) liuliu Ministériu Saúde nian.

“Ha’u-nia oan foin primeiravés simu vasina ne’e. Nia impaktu ka nia lala’ok oinsá maibé ohin sira esplika katak vasina ida-ne’e laiha impaktu no laiha razaun seluk ba labarik sira,” nia dehan.

Entretantu, tuir dadus, estudante sira ne’ebé mak simu vasina HPV no Tetanus ne’e  kompostu husi primeiru ano hamutuk 115 no Sestu ano 49. Totál estudante husi eskola Maria Auxiladora Komoro, hahú husi pre-eskolar to’o ensinu báziku hamutuk rihun 1.300-resin.

Notísia Relevante: Labarik feto idade 11-14 ne’ebé simu ona vasina HPV hamutuk 4.714

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór        : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!