iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, INTERNASIONÁL, DILI, POLÍTIKA

OJE 2018 Aprovadu Hosi Parlamentu Nasionál

OJE 2018 Aprovadu Hosi Parlamentu Nasionál

DILI (TATOLI) – Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi votasaun finál global iha plenária sesta (7/9) aprova ona Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ho rezultadu a favór 42, kontra 9 no abstensaun 14.

Hafoin anunsia rezultadu votasaun hosi Prezidente Parlamentu Nasionál Arão Noé, Xefe Bankada Fretilín, Aniceto Guterres halo deklarasaun bankada hodi dehan, OJE 2018 ho nia defisiénsia tomak ne’ebé ohin aprova ona, maski nune’e bankada Fretilín sei duvida nafatin no preokupa tebes ho orsamentu ida ne’e nia karakter no implementasaun ne’ebé bele lori rezultadu no benefísiu ba povu tomak.

Tuir OJE ne’e loke dalan ba gasta arbiru, no loke dalan mós atu haburas sistema ajustu direitu ne’ebé nakonu ho Korrupsaun.

Ho ida ne’e bankada Fretilín submete kedan  rekerimentu ba meza PN hodi halo inkéritu parlamentár ba projetu 142 ne’ebé governu sei selu iha tempu besik.

Deputada CNRT, Fernanda Lay deklara mós, nia parte vota a favór tanba OJE mai atu restabelese normalidade ne’ebé kuaze tinan ida estadu la’o ho rejime duodesimál.

“Fundu dezenvolvimentu kapitál umanu, governu la limite, maibé governu hatun iha OJE 2018, tanba nia ezekusaun ki’ik iha fulan tolu, maibé iha tinan 2019 ami permite governu atu hasai osan ho normal atu finansia bolsa ba timoroan,” nia esplika no fó agradese ba governu liuhosi rejime kontributivu seguransa sosiál porsentu 10 hodi taka kortes husi fulan Janeiru to’o Agostu.

Iha fatin hanesan deputadu Partidu Libertasaun Popular-PLP, Francisco Vasconcelos, deklara AMP determinante ba dezenvolvimentu país Timor-Leste.

OJE 2018, PN aprova ona, deputadu hotu fó votus konfiansa tanba nesesidade povu, ho ida ne’e rekomenda atu governu ezekuta ho responsabilidade.

Evita mal gastu, evita adjudikasaun direita, la bele viola regra aprovizionamentu. Basa sai jestór di’ak tenke hatudu liu hosi ita nia komportamentu, hakraik an, kumpre regra, rona ema seluk nian hanoin.

Atu la bele komete tan erru ezekusaun osan sira ne’ebé akontese ona iha ZEESM, bazeia ba referénsia Tribunal Câmara kontas nian, “Todan Tebes.”

Deputadu Mariano Assanami, hosi bankada Partidu Demokrátiku-PD haklaken,  PD afavor tanba OJE 2018 importante atu sai hosi impase polítiku.

PD afavor tanba koñese PM Taur Matan Ruak nu’udar lider gerrilleiru no eis-Prezidente Repúblika, fase ida agora difisil, maibé PD prontu iha PM nia kotuk hodi hakat ba oin ho firme, tanba PM nakonu ho autoridade.

“Parabéns ba PM, membru governu servisu ho didi’ak, servisu ho hakraik an,” Assanami hato’o.

Diskrisaun jerál OJE 2018

Total estimadu despeza ne’ebé VIII Governu Konstitusionál prevee iha tetu OJE 2018 hamutuk millaun $1.279, husi total ne’e salários no vensimentos millaun $200,312, bens no servisu millaun $421,666, ba transferénsia Públicas millaun 261,925, kapitál menór millaun $3,659, kapitál dezenvolvimentu millaun $392,037.

Despeza 

Despezas total iha orsamentu 2018 hamutuk $1,279.6 milloens (exclui atividade ne’ebé finansia hosi doadores).

Ida ne’e ki’ik liu duke alokasaun ba OJE 2017, tanba redusaun konsideravel iha alokasaun ba Transferensia Publikas.

Governu foun mos utiliza OJE 2018 nu’udar meius atu selu kompromisiu finanseirus pendentes lubuk ida ne’ebé kria iha tinan sira liu ba molok governu simu pose.

Hosi rejime duo‐desimal ba OJE 2017. OJE 2018 aprezenta alokasaun ba tinan 2018 nian tomak,  inklui saida mak gasta tiha ona dezde inisiu tinan ne’e.

 Rezumu Rezultadu Votasaun

Debate orsamentu espesialidade estadu 2018 ba prezidénsia repúblika – pasa  ho votus: afavor – 55 kontra – 0 abstensaun – 9, ba parlamentu nasionál  pasa  ho votus: afavor – 51 kontra – 0 abstensaun – 11.

Ba gabinete primeiru-ministru pasa  ho votus: afavor – 52 kontra – 0 abstensaun – 9, Prezidénsia konsellu ministru pasa  ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 19.

Sekretáriu estadu ba igualdade inkluzaun pasa  ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 12, ministériu koordenador asuntu ekonomi – MEKAE pasa  ho votus: afavor – 38 kontra – 1 abstensaun – 24.

Sekretáriu estadu polítik formasaun profisionál no empregu – SEPFOPE pasa  ho votus: afavor – 39 kontra – 13 abstensaun – 22, Sekretáriu estadu ba kooperativa pasa  ho votus: afavor – 37 kontra – 4 abstensaun – 23 .

Sekretáriu estadu ambiente – SEA pasa  ho votus: afavor – 58 kontra – 0 abstensaun – 4, ministériu reforma lejizlativa parlamentár – sekretáriu estadu komunikasaun sosial – SEKOMS pasa  ho votus: afavor – 39 kontra – 3 abstensaun – 21.

Ministériu finansas pasa  ho votus: afavor – 45 kontra – 0 abstensaun – 19, Proposta dotasoêns ba governu hotu pasa  ho votus: afavor – 34 kontra – 26 abstensaun – 3

Ministériu negósiu estranjeiru & kooperasaun pasa  ho votus: afavor – 55 kontra – 0 abstensaun – 9, ministériu justisa pasa  ho votus: afavor – 49 kontra – 0 abstensaun – 15.

Ministériu administrasaun estatál (MAE) pasa  ho votus: afavor – 40 kontra – 1 abstensaun – 23, ministériu saúde (MS) pasa  ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 11.

Ministériu edukasaun juventude no desportu & sekretáriu estadu juventude no desportu pasa  ho votus: afavor – 46 kontra – 0 abstensaun – 16, ministériu ensinu superior & siénsia i kultura & sekretáriu estadu arte & kultura pasa  ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 11.

Ministériu solidariedade sosiál no inkluzaun pasa  ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 15, Ministériu planeamentu i investimentu estratéjiku pasa  ho votus: afavor – 35 kontra – 19 abstensaun – 18 Ministériu interior pasa  ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 10 debate orsamentu espesialidade estadu 2018, ministériu obras públika pasa  ho votus: afavor – 37 kontra – 12 abstensaun – 8.

Ministériu transporte & komunikasôens pasa  ho votus: afavor – 37 kontra – 22 abstensaun – 4, Ministériu turismu komersiu industria pasa  ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 10.

Ministériu petrolio minerais pasa  ho votus: afavor – 38 kontra – 13 abstensaun – 11, Tribunal rekursu pasa  ho votus: afavor – 52 kontra – 2 abstensaun – 8.

Prokurador Jerál (PGR) pasa  ho votus: afavor – 54 kontra – 0 abstensaun – 9, Provedor direitu humanus (PDHJ) pasa  ho votus: afavor – 41 kontra – 3 abstensaun – 18.

Komisaun anti korrupsaun (KAK) pasa  ho votus: afavor – 47 kontra – 0 abstensaun – 16, Universidade nasionál  timor-leste (UNTL) pasa  ho votus: afavor – 42 kontra – 0 abstensaun – 15.

Arkivu museum rezisténsia timor-leste (AMRT) pasa  ho votus: afavor – 40 kontra – 0 abstensaun – 16, Ajénsia espesializada investimentu/trade invest pasa  ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 21.

SERVE pasa  ho votus: afavor – 42 kontra – 0 abstensaun – 22, Instituisaun peskiza formasaun bambu pasa  ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21.

Sentru formasaun SENAI pasa  ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21, polisia sientífika investigasaun kriminál (PSIK) pasa  ho votus: afavor – 56 kontra – 0 abstensaun – 8.

Hospital nasionál  guido valadares (HNGV) pasa  ho votus: afavor – 63 kontra – 0 abstensaun – 1, ba laboratóriu nasionál  pasa  ho votus: afavor – 56 kontra – 0 abstensaun – 8.

Sentru reabilitasaun nasionál  pasa  ho votus: afavor – 52 kontra – 0 abstensaun – 11, IGE pasa  ho votus: afavor – 45 kontra – 0 abstensaun – 18.

APORTIL pasa  ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 12 debate, Institutu apoiu dezenvolvimentu emprezariál pasa  ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 22.

Institutu defeza nasionál  (IDN) pasa  ho votus: afavor – 55 kontra – 0 abstensaun – 9, Agensia nasionál  avaliasaun & akreditasaun akademika pasa  ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 13.

Institutu nasionál  saúde pasa  ho votus: afavor – 61 kontra – 0 abstensaun – 2, Sentru logistic nasionál  pasa  ho votus: afavor – 45 kontra – 0 abstensaun – 18, Autoridade inspesaun alimentár i fiskalizasaun atividade ekonomia & servisu fundu autónoma pasa  ho votus: afavor – 59 kontra – 0 abstensaun – 4.

Sentru nasionál  empregu i formasaun professional Tibar pasa  ho votus: afavor – 57 kontra – 0 abstensaun – 7, Institutu nasionál  dezenvolvimentu mão obra pasa  ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21, Autoridade munisípiu Baukau pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 2,

Autoridade munisípiu Bobonaru pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4, munisípiu Dili pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4.

Munisípiu Ermera pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4, munisípiu Aileu pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4.

Munísipiu Ainaro pasa  ho votus: afavor – 59 kontra – 0 abstensaun – 5, Munisípiu Kovalima pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 5, Munisípiu Lautem pasa  ho votus: afavor – 61 kontra – 0 abstensaun – 4.

Autoridade munisípiu Liquisa pasa  ho votus: afavor – 62 kontra – 0 abstensaun – 3, Munisípiu Manufahi pasa  ho votus: afavor – 61 kontra – 0 abstensaun – 4, munisípiu Manatutu pasa  ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4.

Munisípiu Viqueque pasa  ho votus: afavor – 62 kontra – 0 abstensaun – 3, Servisu nasionál  intelijénsia (SNI) pasa  ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 10, Inspensaun jerál estadu pasa  ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 16.

Institutu nasionál  administrasaun públika (INAP) pasa  ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 15, Komisaun Nasionál  Eleisõens (CNE) pasa  ho votus: afavor – 52 kontra – 0 abstensaun – 12, Konsellu Delimitasaun Definitivas Fronteiras Marítimas pasa  ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21.

Rezultadu final global votasaun ba debate orsamentu espesialidade estadu 2018 ba pasa  ho votus: afavor – 42 kontra – 9 abstensaun – 14.

Jornalista : Julia Chatarina

Editór : Manuel Pinto

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!