DILI (TATOLI) – Parlamentu Nasionál (PN), liuhosi votasaun finál global iha plenária sesta (7/9) aprova ona Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ho rezultadu a favór 42, kontra 9 no abstensaun 14.
Hafoin anunsia rezultadu votasaun hosi Prezidente Parlamentu Nasionál Arão Noé, Xefe Bankada Fretilín, Aniceto Guterres halo deklarasaun bankada hodi dehan, OJE 2018 ho nia defisiénsia tomak ne’ebé ohin aprova ona, maski nune’e bankada Fretilín sei duvida nafatin no preokupa tebes ho orsamentu ida ne’e nia karakter no implementasaun ne’ebé bele lori rezultadu no benefísiu ba povu tomak.
Tuir OJE ne’e loke dalan ba gasta arbiru, no loke dalan mós atu haburas sistema ajustu direitu ne’ebé nakonu ho Korrupsaun.
Ho ida ne’e bankada Fretilín submete kedan rekerimentu ba meza PN hodi halo inkéritu parlamentár ba projetu 142 ne’ebé governu sei selu iha tempu besik.
Deputada CNRT, Fernanda Lay deklara mós, nia parte vota a favór tanba OJE mai atu restabelese normalidade ne’ebé kuaze tinan ida estadu la’o ho rejime duodesimál.
“Fundu dezenvolvimentu kapitál umanu, governu la limite, maibé governu hatun iha OJE 2018, tanba nia ezekusaun ki’ik iha fulan tolu, maibé iha tinan 2019 ami permite governu atu hasai osan ho normal atu finansia bolsa ba timoroan,” nia esplika no fó agradese ba governu liuhosi rejime kontributivu seguransa sosiál porsentu 10 hodi taka kortes husi fulan Janeiru to’o Agostu.
Iha fatin hanesan deputadu Partidu Libertasaun Popular-PLP, Francisco Vasconcelos, deklara AMP determinante ba dezenvolvimentu país Timor-Leste.
OJE 2018, PN aprova ona, deputadu hotu fó votus konfiansa tanba nesesidade povu, ho ida ne’e rekomenda atu governu ezekuta ho responsabilidade.
Evita mal gastu, evita adjudikasaun direita, la bele viola regra aprovizionamentu. Basa sai jestór di’ak tenke hatudu liu hosi ita nia komportamentu, hakraik an, kumpre regra, rona ema seluk nian hanoin.
Atu la bele komete tan erru ezekusaun osan sira ne’ebé akontese ona iha ZEESM, bazeia ba referénsia Tribunal Câmara kontas nian, “Todan Tebes.”
Deputadu Mariano Assanami, hosi bankada Partidu Demokrátiku-PD haklaken, PD afavor tanba OJE 2018 importante atu sai hosi impase polítiku.
PD afavor tanba koñese PM Taur Matan Ruak nu’udar lider gerrilleiru no eis-Prezidente Repúblika, fase ida agora difisil, maibé PD prontu iha PM nia kotuk hodi hakat ba oin ho firme, tanba PM nakonu ho autoridade.
“Parabéns ba PM, membru governu servisu ho didi’ak, servisu ho hakraik an,” Assanami hato’o.
Diskrisaun jerál OJE 2018
Total estimadu despeza ne’ebé VIII Governu Konstitusionál prevee iha tetu OJE 2018 hamutuk millaun $1.279, husi total ne’e salários no vensimentos millaun $200,312, bens no servisu millaun $421,666, ba transferénsia Públicas millaun 261,925, kapitál menór millaun $3,659, kapitál dezenvolvimentu millaun $392,037.
Ida ne’e ki’ik liu duke alokasaun ba OJE 2017, tanba redusaun konsideravel iha alokasaun ba Transferensia Publikas.
Governu foun mos utiliza OJE 2018 nu’udar meius atu selu kompromisiu finanseirus pendentes lubuk ida ne’ebé kria iha tinan sira liu ba molok governu simu pose.
Hosi rejime duo‐desimal ba OJE 2017. OJE 2018 aprezenta alokasaun ba tinan 2018 nian tomak, inklui saida mak gasta tiha ona dezde inisiu tinan ne’e.
Rezumu Rezultadu Votasaun
Debate orsamentu espesialidade estadu 2018 ba prezidénsia repúblika – pasa ho votus: afavor – 55 kontra – 0 abstensaun – 9, ba parlamentu nasionál pasa ho votus: afavor – 51 kontra – 0 abstensaun – 11.
Ba gabinete primeiru-ministru pasa ho votus: afavor – 52 kontra – 0 abstensaun – 9, Prezidénsia konsellu ministru pasa ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 19.
Sekretáriu estadu ba igualdade inkluzaun pasa ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 12, ministériu koordenador asuntu ekonomi – MEKAE pasa ho votus: afavor – 38 kontra – 1 abstensaun – 24.
Sekretáriu estadu polítik formasaun profisionál no empregu – SEPFOPE pasa ho votus: afavor – 39 kontra – 13 abstensaun – 22, Sekretáriu estadu ba kooperativa pasa ho votus: afavor – 37 kontra – 4 abstensaun – 23 .
Sekretáriu estadu ambiente – SEA pasa ho votus: afavor – 58 kontra – 0 abstensaun – 4, ministériu reforma lejizlativa parlamentár – sekretáriu estadu komunikasaun sosial – SEKOMS pasa ho votus: afavor – 39 kontra – 3 abstensaun – 21.
Ministériu finansas pasa ho votus: afavor – 45 kontra – 0 abstensaun – 19, Proposta dotasoêns ba governu hotu pasa ho votus: afavor – 34 kontra – 26 abstensaun – 3
Ministériu negósiu estranjeiru & kooperasaun pasa ho votus: afavor – 55 kontra – 0 abstensaun – 9, ministériu justisa pasa ho votus: afavor – 49 kontra – 0 abstensaun – 15.
Ministériu administrasaun estatál (MAE) pasa ho votus: afavor – 40 kontra – 1 abstensaun – 23, ministériu saúde (MS) pasa ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 11.
Ministériu edukasaun juventude no desportu & sekretáriu estadu juventude no desportu pasa ho votus: afavor – 46 kontra – 0 abstensaun – 16, ministériu ensinu superior & siénsia i kultura & sekretáriu estadu arte & kultura pasa ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 11.
Ministériu solidariedade sosiál no inkluzaun pasa ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 15, Ministériu planeamentu i investimentu estratéjiku pasa ho votus: afavor – 35 kontra – 19 abstensaun – 18 Ministériu interior pasa ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 10 debate orsamentu espesialidade estadu 2018, ministériu obras públika pasa ho votus: afavor – 37 kontra – 12 abstensaun – 8.
Ministériu transporte & komunikasôens pasa ho votus: afavor – 37 kontra – 22 abstensaun – 4, Ministériu turismu komersiu industria pasa ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 10.
Ministériu petrolio minerais pasa ho votus: afavor – 38 kontra – 13 abstensaun – 11, Tribunal rekursu pasa ho votus: afavor – 52 kontra – 2 abstensaun – 8.
Prokurador Jerál (PGR) pasa ho votus: afavor – 54 kontra – 0 abstensaun – 9, Provedor direitu humanus (PDHJ) pasa ho votus: afavor – 41 kontra – 3 abstensaun – 18.
Komisaun anti korrupsaun (KAK) pasa ho votus: afavor – 47 kontra – 0 abstensaun – 16, Universidade nasionál timor-leste (UNTL) pasa ho votus: afavor – 42 kontra – 0 abstensaun – 15.
Arkivu museum rezisténsia timor-leste (AMRT) pasa ho votus: afavor – 40 kontra – 0 abstensaun – 16, Ajénsia espesializada investimentu/trade invest pasa ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 21.
SERVE pasa ho votus: afavor – 42 kontra – 0 abstensaun – 22, Instituisaun peskiza formasaun bambu pasa ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21.
Sentru formasaun SENAI pasa ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21, polisia sientífika investigasaun kriminál (PSIK) pasa ho votus: afavor – 56 kontra – 0 abstensaun – 8.
Hospital nasionál guido valadares (HNGV) pasa ho votus: afavor – 63 kontra – 0 abstensaun – 1, ba laboratóriu nasionál pasa ho votus: afavor – 56 kontra – 0 abstensaun – 8.
Sentru reabilitasaun nasionál pasa ho votus: afavor – 52 kontra – 0 abstensaun – 11, IGE pasa ho votus: afavor – 45 kontra – 0 abstensaun – 18.
APORTIL pasa ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 12 debate, Institutu apoiu dezenvolvimentu emprezariál pasa ho votus: afavor – 41 kontra – 0 abstensaun – 22.
Institutu defeza nasionál (IDN) pasa ho votus: afavor – 55 kontra – 0 abstensaun – 9, Agensia nasionál avaliasaun & akreditasaun akademika pasa ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 13.
Institutu nasionál saúde pasa ho votus: afavor – 61 kontra – 0 abstensaun – 2, Sentru logistic nasionál pasa ho votus: afavor – 45 kontra – 0 abstensaun – 18, Autoridade inspesaun alimentár i fiskalizasaun atividade ekonomia & servisu fundu autónoma pasa ho votus: afavor – 59 kontra – 0 abstensaun – 4.
Sentru nasionál empregu i formasaun professional Tibar pasa ho votus: afavor – 57 kontra – 0 abstensaun – 7, Institutu nasionál dezenvolvimentu mão obra pasa ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21, Autoridade munisípiu Baukau pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 2,
Autoridade munisípiu Bobonaru pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4, munisípiu Dili pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4.
Munisípiu Ermera pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4, munisípiu Aileu pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4.
Munísipiu Ainaro pasa ho votus: afavor – 59 kontra – 0 abstensaun – 5, Munisípiu Kovalima pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 5, Munisípiu Lautem pasa ho votus: afavor – 61 kontra – 0 abstensaun – 4.
Autoridade munisípiu Liquisa pasa ho votus: afavor – 62 kontra – 0 abstensaun – 3, Munisípiu Manufahi pasa ho votus: afavor – 61 kontra – 0 abstensaun – 4, munisípiu Manatutu pasa ho votus: afavor – 60 kontra – 0 abstensaun – 4.
Munisípiu Viqueque pasa ho votus: afavor – 62 kontra – 0 abstensaun – 3, Servisu nasionál intelijénsia (SNI) pasa ho votus: afavor – 50 kontra – 0 abstensaun – 10, Inspensaun jerál estadu pasa ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 16.
Institutu nasionál administrasaun públika (INAP) pasa ho votus: afavor – 48 kontra – 0 abstensaun – 15, Komisaun Nasionál Eleisõens (CNE) pasa ho votus: afavor – 52 kontra – 0 abstensaun – 12, Konsellu Delimitasaun Definitivas Fronteiras Marítimas pasa ho votus: afavor – 43 kontra – 0 abstensaun – 21.
Rezultadu final global votasaun ba debate orsamentu espesialidade estadu 2018 ba pasa ho votus: afavor – 42 kontra – 9 abstensaun – 14.