iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, HEADLINE

MOP Aprezenta Padraun Indemnizasaun ba Abitante Afetada Tasi-Tolu to’o Rotunda Comoro

MOP Aprezenta Padraun Indemnizasaun ba Abitante Afetada Tasi-Tolu to’o Rotunda Comoro

Ministériu Obra Públika hamutuk ho ekipa téknika sira aprezenta padraun indemnizasaun ba komunidade afetadu sira. Imajen/Florencio Miranda Ximenes

DILI, 20 favereiru 2020 (TATOLI) – Ministériu Obra Públika (MOP) hamutuk ho ekipa interministeriál sira, aprezenta padraun indemnizasaun ba abitante afetada na’in-49, husi projetu haluan estrada husi Tasi-Tolu to’o Rotunda Comoro.

Koordenadór Ekipa Interministérial husi Unidade Jestaun Projetu MOP, Carlos Alberto, informa aprezentasaun ohin kona-ba padraun kompensasaun tuir Estadu Timor-Leste, ne’ebé antes ne’e uza ona fatin atu halo projetu ruma.

“Ohin, ami aprezenta kustu padraun indemnizasaun ba komunidade ne’ebé maioria sira simu tanba Estadu nia objetivu mak fó kompensasaun ba komunidade tuir padraun atu muda sira sai husi fatin ne’e hodi projetu bele la’o”, tenik koordenadór ne’e  iha edifísiu MOP Raikotu, Dili, kinta ne’e.

Nia esplika, iha aprezentasaun ne’e komunidade afetadu balun mak husu ba ekipa interministeriál atu hasa’e kustu tuir tipu no karatér uma, maibé desizaun mak sei mantein fó indemnizasaun tuir padraun ne’ebé Governu iha.

“Ida-ne’e hanesan sujestaun mai ami atu halo diskusaun, maibé ita hatene katak área ne’ebé agora daudaun atu muda sai ne’e, maioria domíniu públiku ne’ebé mak komunidade okupa”, nia akresenta.

Carlos Alberto dehan tan, komunidade maioria mak simu kustu padraun ne’e no balun husu atu verifika fali tanba ai-horis balun seidauk rejistu.

“Ita nia Estadu fó kompensaun ba sasán sira ne’ebé sira halo iha rai ida-ne’e nia leten hanesan kioske, uma, ai-horis, lutu no seluk tan tuir kustu padraun”, nia adianta.

Nia informa, hahú 24 fevereiru to’o 5 abríl, komunidade afetadu sira asina ona konkordánsia ba kustu indemnizasaun atu ekipa interministeriál hahú prosesa iha fulan tuir mai atu osan tama iha sira nia konta bankária bazeia ba sira-nia konkordánsia ho Governu.

“Iha loron 1 jullu tinan-ne’e, komunidade afetadu sira tenke husik ona fatin-ne’e atu konstrusaun estrada bele hahú”, nia realsa.

Komunidade afetadu ba projetu haluan estrada husi Tasi-Tolu to’o Rotunda-Comoro hamutuk na’in-49  ho sasán afetadu hamutuk 142 hanesan uma, kioske, moru no balun ai-horis.

Iha fatin hanesan, Xefe Suku Comoro, Eurico da Costa de Jesus, subliña iha aprezentasaun padraun indemnizasaun ne’e maioria komunidade afetadu aseita, tanba haree ba rai kuze Estadu nian.

“Ita-nia komunidade aseita atu sai, maibé  aprezenta kompensasaun  ne’ebé Governu deside ona husu atu halo aas uitoan atu korresponde ho sira (komunidade) nia ekonomia, tanba ne’e ami sei diskute fali”, líder komunitáriu ne’e haktuir.

Ekipa interministeriál ne’e kompostu husi MOP, Ministériu Justisa (MJ), Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), Ministériu Agrikultura no Peska (MAP), Autoridade Munisipál Dili no líder komunitáriu sira.

Antes ne’e, Ministru Obra Públika, Salvador Eugénio Soares dos Reis Pires, orienta ona ekipa interministeriál atu aselera libertasaun husi Tasi-Tolu to’o Rotunda Comoro.

Governu iha responsabilidade tenke prepara kondisaun infraestrutura estrada molok Portu Tibar ne’e halo operasaun iha tinan-2021.

“Kuandu infraestrutura portu ne’e tama iha operasaun, iha akordu Governu tenke prepara no prontu ona atu sustenta operasaun Portu Tibar nian, tanba kestaun ne’e urjente uitoan se la’e Governu kona koima $50.000 kada loron”, nia argumenta.

Estrada Tasi-Tolu to’o Rotunda Comoro ne’e kuaze kilómetru rua hamutuk ho pakote estrada trosu Tibar to’o Tasi-Tolu ne’ebé kaer husi kompañia internasionál China Wuyi ho kustu millaun $12-resin, hahú iha loron 28 fevereiru 2017 to’o outubru 2019.

Presu Kompensasaun ba kada Tipu Sasan Afetadu

Uma temporária ho kategoria hanesan didin ne’ebé uza kalen ka piku, ai-kabelak ka au, rai simentetadu, kakuluk uza tali metan no odamatan ho janela normál, sei selu metru kuadradu ho kustu $40.

Uma semi-permanente ho tipu didin meia-parede kombinasaun ho kalen, rai semetadu ka keramik, kakuluk uza talin kalen ka tali metan, odamatan no janela normál, selu ho kustu $80 ba kada metru kuadradu.

Uma permanente normál, ho karáter didin parede tomak, rai simentadu ka karamik, kakuluk uza kalen, odamatan no janela normál, didin la reboka no pinta ho kustu $110 ba kada metru kuadradu.

Uma permanente luxu, ho karáter konstrusaun didin parede tomak (kompletu ho reboka no pinta), rai keramik, kakuluk uza kalen plástiku, foru kompletu (materiál kualidade), odamatan no janela  (materiál kualidade), ho kustu  $150  ba kada metru kuadradu.

Entretantu ba lutu temporária ho materiál uza kalen ka piku, ai-kabelak ho kustu $2 ba kada metru, lutu arame (cyclone wire) ho kustu kada metru $6, no lutu permanente normál ho fondasaun koluna normál, uza besi no batako, maibé la reboka kada metro $40 inklui lutu permanente luxu kada metru $120.

Ba Ahi-horis sei kontinua selu tuir padraun ne’ebé aprova husi Ministériu Agrikultra no Peska iha 18 jullu 2014 husi eis Ministru Mariano Assanami Sabino.

Ai-teka selu tuir idade hahú kada hún ida $5 to’o $30, Ai-mahoni  kada hún $3 to’o $25, Ai-kameli hún ida $10 to’o $60, nu’u kada hun ho kustu $25 to’o $60, ai-kalju ho kustu $15, ai-kakao $15, Bua $25, malus presu unidade ida $5, kami $35, aidila hún ida $5, hudi hún ida $15, Sabraka hún ida $10, Kulu jaka hún ida $15  inklui ba presu modo jerál  hahú husi sentavu 0,20 too $20.

Jornalista: Florencio Miranda Ximenes

Editora: Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!