iklan

EKONOMIA, HEADLINE

IGT deteta konstrusaun loja ida iha Fatuhada komete irregularidade

IGT deteta konstrusaun loja ida iha Fatuhada komete irregularidade

Ekipa Inspetór Jerál Traballu halo inspesaun ba traballadór sira, iha Fatuhada, kuarta (22/09). Imajen TATOLI/Egas Cristóvão

DILI, 22 setembru 2021 (TATOLI)—Ekipa hosi Inspesaun Jerál Traballu (IGT, sigla portugés) halo inspesaun ba konstrusaun loja ida iha Fatuhada no deteta komete irregularidade balun.

Tuir Inspetór Jerál Traballu, Rofino Lopes dos Reis, inspesaun ne’e bazeia ba informasaun hosi komunidade, katak traballadór sira ne’ebé serbisu halo konstrusaun loja laiha ekipamentu protesaun.

Inspetór Jerál Traballu, Rofino Lopes dos Reis. Imajen TATOLI/Egas Cristóvão

“Ami haree iha infrasaun lubuk ida, hanesan fatin ba konstrusaun la saudável tanba foer, ekipamentu seguransa no protesaun ba traballadór laiha, traballadór uza sinelus no sapatu, balun la uza kapasete no luvas durante serbisu,” Inspektór Jerál Traballu informa hafoin ramata halo inspesaun iha Fatuhada, kuarta ne’e.

Aleinde ne’e, atividade ne’e identifika mós traballadór laiha  aparellu serbisu atu proteje labele monu hosi andar leten.

Iha artigu 37 Lei Traballu, ko’alia kona-ba seguransa vida traballadór ne’ebé bainhira hala’o serbisu konstrusaun ida tenke iha ekipamentu protesaun, enkuantu artigu 34 no 35 iha lei hanesan kona-ba dever empregadór ninian.

“Obrigasaun empregadór atu kria kondisaun seguru no saudável, atu nune’e traballadór sira lebele hetan asidente iha serbisu fatin no labele hetan moras tanba impaktu serbisu, maibé realidade hatudu iha konstrusaun ne’e, traballadór sira laiha ekipamentu protesaun atu asegura sira-nia an hodi halo serbisu,” nia esplika.

Ekipa Inspetór Jerál Traballu halo inspesaun ba traballadór sira, iha Fatuhada, kuarta (22/09). Imajen TATOLI/Egas Cristóvão

Nune’e, tuir Inspetór Jerál ne’e, bazeia ba identifikasaun durante vizita, nota katak kondisaun ba konstrusaun ne’e la permite.

“Ami sei bolu empregadór no bainhira nia la halo tuir, ami-nia ekipa mai dada police line hodi suspende atividade. Ami haree kondisaun  traballu   bele prejudika traballadór sira-nia fíziku no saúde, ne’ebé bele halo ema moras. Tanba ne’e, ami husu ba empregadór tenke fó solusaun,” Rofino Lopes dehan.

Iha biban ne’e, Inspetór Jerál husu ba traballadór hotu, hahú aban ba oin, tenke uza sapatu, luvas, kapasete no sintu seguransa.

“Karik lae, IGT mai fali hodi suspende atividade ne’e, tanba lei fó dalan atu ami suspende, kuandu empregadór laiha solusaun, ami sei fó multa no suspende atividade no aplika multa ba sira. Multa ne’ebé kiik liu $1.000 no boot mak $10.000,” Inspetór Jerál afirma.

Iha fatin hanesan, Traballadór António Soares de Araújo, sente triste tanba kompañia la prepara fasilidade adekuada ba sira durante hala’o serbisu konstrusaun.

Traballadór, António Soares de Araújo. Imajen TATOLI/Egas Cristóvão

“Ha’u-nia kolega sira balun uza sinelus no balun uza sapatu, tanba kompañia la prepara fasilidade hodi proteje ami-nia an,  kompañia só  fornese de’it maka rompi no kapasete, no sira haruka ami ba sosa fali  botas, máskara no luvas,” nia hatutan.

Ba kestaun ne’e, Jornalista Agência TATOLI tenta atu konfirma kompañia ne’ebé toma konta ba projetu konstrusaun ne’e, maibé nia parte rejeita fó komentáriu.

Tuir observasaun Jornalista iha terrenu, nota katak konstrusaun ne’e ho andar tolu, enkuantu traballadór  maioria laiha fasilidade protesaun hodi proteje an.

Konstrusaun ne’e envolve traballadór timor-oan hamutuk 40 no xineza na’in-haat.

Joralista : Natalino Costa

Editora   : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!