iklan

EKONOMIA, HEADLINE

Governu estabelese regra ezekusaun OJE 2022

Governu estabelese regra ezekusaun OJE 2022

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, prezide reuniaun Konsellu Ministru. Iha Palásiu Governu, kuarta (05/01). Imajen TATOLI/Francisco Sony

DILI, 05 janeiru 2022 (TATOLI)–Governu liuhosi reuniaun Konsellu Ministru (KM) iha kuarta ne’e, aprova Dekretu Governu, ne’ebé estabelese regra ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022, aprezenta hosi Ministru Finansa, Rui Augusto Gomes.

Proposta Lei ho montante biliaun $2,17 aprova ona hosi Parlamentu Nasionál no promulgadu hosi Prezidente Repúblika, Francisco Guterres ‘Lú Olo’.

“Projetu ne’e mai ho hanoin hakarak garante efetivu no rigorozu kontrolu orsamentál, nune’e bele simplifika prosedimentu ezekusaun orsamentál hodi fó kontinuidade ba mudansa sira ne’ebé implementa ona iha tinan rua anteriór, ho objetivu atu fasilita ezekusaun OJE hosi órgaun no servisu setór públiku administrativu nian,” Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães, hateten, hafoin reuniaun Ezekutivu, iha Palásiu Governu.

Notísia relevante: Prezidente Repúblika promulga lei OJE 2022

Inisiativa ne’e eziste tanba Proposta Lei OJE promulgadu, ne’ebé Governu presiza regra ezekusaun.

Orsamentu 2022 sei tau matan ba prioridade nasionál neen hanesn dezenvolvimentu kapitál umanu (edukasaun, formasaun profisionál no saúde), abitasaun no inkluzaun sosiál, setór produtivu (agrikultura no turizmu), ambiente no konetividade, dezenvolvimentu setór privadu, dezenvolvimentu rurál no boa governasaun.

Governu hato’o Proposta-Lei OJE 2022 ba Parlamentu Nasionál iha loron 15 outubru 2021, ho montante biliaun $1,675.

Durante diskusaun espesialidade iha Parlamentu Nasionál, deputadu sira aprova proposta foun 100-resin, nune’e ho total $2.17.328.791.

Ekipa prepara distribui pakote fiskál

Ba oin, ekipa téknika sira sei prepara no distribui pakote fiskál no disemina Dekretu Governu kona-ba regras ezekusaun OJE 2022 ba liña ministériu, servisu fundu autónoma, instituisaun Estadu no munisípiu sira hamutuk 98, ne’ebé mak sei implementa programas 45 iha perímetru OJE 2022.

Alokasaun OJE 2022 tuir klasifikasaun ekonómiku a’as liu mak iha transferénsia públikas ho montante $715.071.939, bens no servisu $466.877.382, kapitál dezenvolvimentu $390.177.399, saláriu no vensimentu $245.437.130 no kapitál menór $41.914.097.

OJE 2022 nu’udar kontinuidade kompromisu polítiku VIII Governu Konstitusionál ho to’o mandatu ramata iha tinan 2023, ne’ebé define ona ho loloos objetivu haat atu alkansa mak hanesan kombate pandemia, proteje sidadaun sira, rekupera ekonomia no kria empregu, no hanesan tinan rekuperasaun efeitu COVID19.

Alokasaun ba programa

Programa ho orsamentu boot liu iha tinan 2022 mak Boa Governasaun no Jestaun Institusionál, ne’ebé ho objetivu atu sustenta mákina Estadu ho orsamentu totál kuaze  millaun $295, tuir kedan Igualdade Jéneru no Inkluzaun Sosiál millaun $203,78. Estrada no Ponte sira hanesan programa ne’ebé tuur iha pozisaun datoluk ho totál orsamentu alokadu kuaze millaun $202.

Programa saúde ho orsamentu alokadu millaun $106,78, Edukasaun no Formasaun millaun $105,87 no Eletrisidade millaun $101,73.

Alokasaun orsamentu tinan 2022 tuir prioridade nasionál neen a’as liu mak iha setór produtivu hanesan agrikultura no turizmu, ambiente no konektividade ho alokasaun 27%, abitasaun no inkluzaun sosiál 22%, boa governasaun 12%, dezenvolvimentu kapitál umanu 10%, dezenvolvimentu rurál 3% no dezenvolvimentu setór privadu 0,5%, funsionamentu mákina Estadu 18% no atividade seluk 8%.

Orsamentu aprovadu ba OJE 2022 tuir klasifikasaun ekonómiku a’as liu mak iha transferénsia públika ho montante millaun $565,9, tuir kedan ho bens no servisu millaun $449,8, kapitál dezenvolvimentu ne’ebé bele kria postu traballu no jere empregu rai-laran hetan alokasaun millaun $401,7, saláriu no vensimentu millaun $233 no kapitál menór millaun $24,4.

Medida foun sira ne’ebé sei inklui iha Proposta OJE 2022 mak hanesan, subsídiu ai-han ba funsionáriu públiku ho orsamentu alokadu millaun $25, Fundu Resposta Emerjénsia hasoru dezastre naturál ho orsamentu alokadu millaun $15, Fundu Investimentu hodi estabelese munisípiu foun Ataúro ho orsamentu alokadu millaun $13, Bolsa da mãe jerasaun foun ho orsamentu alokadu millaun $13 (montante ne’e la inklui millaun $6,4 hosi Governu Austrália liuhosi apoiu Orsamentu Diretu).

Enkuantu, Eleisaun Prezidensiál 2022 ho orsamentu alokadu millaun $12, Dezenvolvimentu empreza medida ki’ik ho orsamentu alokadu millaun $5. Akizasaun viékulu no ekipamentu ba Bombeiru hodi responde ba dezastre ho orsamentu alokadu millaun $3,9, Sensu Populasaun ho orsamentu alokadu millaun $3,1. Estabelesementu sistema ID Úniku ho orsamentu alokadu millaun $3 no Saláriu rekrutamentu foun FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) hamutuk ema 1.200 ho orsamentu alokadu millaun $1,2.

Timor-Leste ninia Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN) 2011-2030 organizadu liuhosi pilár importante haat, enkuadramentu institusionál, kapitál sosiál, dezenvolvimentu ekonómiku no dezenvolvimentu instraestrutura. Bazeia ba piliár importante haat ne’e, VIII Governu Konstitusionál define área prioridade neen ba tinan oin mak hanesan Dezenvolvimentu kapitál umanu, Abitasaun no inkluzaun sosiál, setór produtivu, ambiente no konetividade, dezenvolvimentu setór privadu no kooperativa, dezenvolvimentu rurál no Boa Governasaun.

Jornalista : Antónia Gusmão

Editora     : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!