iklan

EKONOMIA, HEADLINE

Governu prefere tau ema nu’udar sentru ba dezenvolvimentu nasaun

Governu prefere tau ema nu’udar sentru ba dezenvolvimentu nasaun

Governadór Timor-Leste iha FMI no Atuál Ministru Finansa, Rui Augusto Gomes (karuk) no Vise-Governadór BCTL (loos) partisipa iha reuniaun país membru Grupu Konstituente Brazíl, iha kinta (13/04/2023). Imajen/MF

DILI, 17 abríl 2023 (TATOLI)–Governadór Timor-Leste iha Fundu Monetáriu Internasionál (FMI), Rui Augusto Gomes, hateten VIII Governu daudaun ne’e aposta ba fortalesimentu reziliénsia nu’udar prinsípiu fundamentál ba dezenvolvimentu Timor-Leste tanba konsidera hametin reziliénsia mak xave hodi rezolve dezafiu sira ne’ebé sei enfrenta.

“Ami kompriende katak reziliénsia maioria harii hosi institusionál, tanba ne’e Governu aposta investe iha ema ka tau ema nu’udar sentru ba dezenvolvimentu. Polítika Ida-ne’e reflete ona iha ami-nia Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2023 ne’ebé mak dezeña ho lema investimentu produtivu no kresimentu inkluzivu ba jerasaun futuru,” Governadór Rui Gomes hato’o liuhosi nia intervensaun iha reuniaun país membru Grupu Konstituente Brazíl ne’ebé Timor-Leste hola parte iha loron 13 abríl iha Washington DC.

Atuál Ministru Finansa Timor-Leste ne’e dehan iha OJE 2023 Governu hasa’e ona alokasaun orsamentu ba kapitál sosiál to’o 36% ka ekivalente ho millaun $772 hosi totál orsamentu aprovadu ne’ebé aloka ba setór saúde, edukasaun no protesaun sosiál.

Nia esplika, tinan tolu ona desde pandemia COVID-19 hahú, sei iha inserteza no risku sira kontinua iha nafatin. Impaktu pandemia no tensaun jeopolítika iha nasaun sira ne’ebé dezenvolve-an hela hanesan Timor-Leste kontinua nafatin liuliu inflasaun ne’ebé mak fó impaktu ba krize kustu moris no halo agrava liután kondisaun sosiu-ekonómiku hanesan pobreza.

“Ezemplu iha tinan ida-ne’e, projesaun ba inflasaun atinje 6,3% ka 0,3 de’it hosi pontu persentajen hosi taxa inflasaun globál 6,6%,” nia relata.

Notísia relevante : Rui Gomes destaka pontu prinsipál tolu hodi hasa’e enerjia renovável no harii reziliénsia klimátika

Aleinde ne’e, Timor-Leste iha tinan 2022, iha esperiénsia kresimentu pozitivu 3,9% maibé tuir projesaun bele tun ba 2,9%, aas oituan hosi kresimentu ekonómiku globál, média 2,2% entre tinan 2023 no 2024.

Hanesan país illa kiik ida no país menus dezenvolvidu, Timor-Leste vulnerável tebes ba geopolítika no geoekonómia globál ne’ebé dalaruma bele muda lalais, partikularmente ho funu iha Ukránia ne’ebé kontinua afeta ba krize enerjia.

“Timor-Leste mós vulnerável tebes ba dezastre naturál ne’ebé kauza hosi mudansa klimátika, reseita doméstika ne’ebé kiik kuaze 10% hosi Produtu Internu Brutu, inklui mós dependénsia ba levantamentu osan Fundu Minarai hodi finansia Orsamentu Jerál Estadu. To’o iha janeiru 2023, balansu Fundu Minarai hamutuk biliaun $17,4, nune’e haree ba tendénsia despeza atuál biliaun $1,8, mak Fundu Minarai sei termina iha tinan 2034,” Governadór esplika.

Iha OJE 2023, Governu introdús ona medida mobilizasaun reseita inklui hasa’e taxa importasaun hosi 2,5% sa’e ba 5%, aumentu iha impostu seletivu konsumu ba produtu sira hanesan tabaku, álkool, karreta luxu inklui introdús impostu seletivu konsumu ba produtu sira hanesan masi-midar no bebida midar sira. Liuhosi introdusaun medida hirak ne’e, Ministériu Finansa (MF) halo estimasaun katak reseita adisionál ne’ebé sei kolekta iha tinan 2023 hamutuk millaun $40.

“Ami fiar katak introdusaun medidas hirak ne’e nu’udar pasu ida ba oin atu harii reziliénsia no reformula dezenvolvimentu ba Timor-Leste,” nia otimista.

Iha reuniaun altu-nível ne’e, Ministru Rui Gomes hetan akompañamentu hosi Vise-Governadór Banku Sentrál Timor-Leste (BCTL, sigla portugés), Venâncio Alves Maria, Enkaregadu Negósius Embaixada Timor-Leste iha Washington DC, António Araújo, inklui membru delegasaun Timor-Leste.

IMF nia Grupu Konstituente Brazíl kompostu hosi nasaun membru hamutuk 11, ne’ebé entre hirak ne’e inklui mós país membru komunidade país lian portugés (CPLP, sigla portugés) hanesan Brazíl, Timor-Leste no Cabo Verde.

Jornalista     : Antónia Gusmão

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!