iklan

EDUKASAUN, HEADLINE

Sindikatu: Tenke trata direitu manorin sira ho dignu no labele hamosu diskriminasaun

Sindikatu: Tenke trata direitu manorin sira ho dignu no labele hamosu diskriminasaun

Prezidente Sindikatu Profesór Timor-Leste (SPTL), Francisco da Costa Fernandes. Imajen Tatoli/Egas Cristóvão

DILI, 05 outubru 2023 (TATOLI) – Iha ámbitu komemorasaun Loron Mundiál Manorin sira-nian, Sindikatu Profesór Timor-Leste (SPTL) husu ba Ministériu Edukasaun (ME) tenke trata direitu manorin sira ho dignu no labele hamosu diskriminasaun entre dosente sira.

Francisco da Costa Fernandes, Prezidente SPTL hatete durante ne’e sindikatu halo ona esforsu lubuk ida atu garante direitu profesór sira-nian liuhusi halo desizaun sira hasoru maneira sira ne’ebé maka ministériu kria ona mak hanesan lei sira kona-ba prosesu rekrutamentu, prosesu validasaun dadus manorin sira-nian ne’ebé maka la reflete ho kondisaun dosente sira.

SPTL sempre fó hanoin ba ministériu nune’e bele responde ba nesesidade no preokupasaun profesór sira-nian, tanba durante ne’e identifika katak iha tratamentu ne’ebé Ministériu Edukasaun halo ba profesór sira ne’e barak mak laloos.

Iha prosesu ingresu ba profesór sira-nian direitu ba iha rejime permanente dezde 2011 hamosu problema boot tanba Ministériu Edukasaun ignora dekretu-lei n.u 23/2011 sobre Estatutu Karreira Edukadór Infánsia no Dosente Ensinu Báziku no Sekundáriu.

“Profesór sira ne’ebé maka maioria hola parte iha rejime karreira ne’ebé finaliza tiha ona sira-nian eskalaun 6 ho kategoria profesór iha 2015 to’o agora laiha teste ida maka atu lori sira sai nu’udar profesór sénior”, dehan dirijente iha Fatuhada, ohin.

Nune’e mós nia salienta dosente sira ne’ebé maka sai hanesan profesór voluntáriu dezde 2011 ne’ebé hetan kontratu kada tinan mós to’o ohin loron Ministériu Edukasaun kria hela konfuzaun ida ba sira, tanba foin asina kontratu atu sai permanente iha 2023, maibé Ministériu haree de’it ba nivel ensinu.

“Profesór sira ne’ebé maka hanorin ensinu báziku to’o kraik, sira fó saláriu $204. Ba profesór sira ne’ebé hanorin sekundáriu jerál hetan saláriu $272, maibé ba sira ne’ebé maka asina kontratu iha abríl 2023 ne’e sira haree fali husi nivel akadémiku. Profesór ne’ebé maka mai ho nivel lisensiatura mós ministériu aplika hotu saláriu $272 no ba sira ne’ebé nivel baxarelatu $204. Ida ne’e maka SPTL konsidera nu’udar diskriminasaun boot ida Ministériu Eduasaun halo ba direitu profesór sira”, afirma.

Dirijente ne’e husu ba manorin sira atu organiza-aan hodi hato’o preokupasaun ba Ministériu Edukasaun atubele hadi’a kondisaun hotu ne’ebé maka profesór sira hasoru durante tinan barak ona.

“Ha’u husu ba profesór sira atu hatudu imi-nian responsabilidade hodi tau iha obrigasaun no devér atu Ministériu Edukasaun bele halo avaliasaun, nune’e bele tau valorizasaun ba imi-nian direitu iha kada períodu”, sujere.

SPTL hanesan parseiru Ministériu Edukasaun nian hodi luta ba direitu no devér profesór sira ne’ebé maka kontribui ona ba rai ida ne’e, liuliu ba sira ne’ebé maka oferese ona sira-nian aan hodi apoia programa ministériu nian.

Sindikatu mós kontinua luta ba problema profesór sira ne’ebé maka ema seluk uza sira hodi baralla polítika Ministériu Edukasaun nian, nomós ba sira ne’ebé maka tau interese polítika hodi estraga vida profesór sira-nian. “Ida ne’e maka papél SPTL nian durante ne’e hamriik hodi defende direitu profesór sira”, reitera.

Francisco da Costa relembra katak, depois Timor-Leste ukun-aan, SPTL eziste ona hodi luta ba direitu profesór sira-nian inklui mós atu garante kualidade edukasaun iha país.

“Presiza hateke fali bá kotuk, husi 1999 mai to’o iha 2009, laiha lei ida maka atu proteje profesór sira hodi regula sira-nian direitu ho devér. Maibé hakat bá 2010, Ministériu Edukasaun ho nia polítika prepara draf ida depois halo desizaun ho sindikatu no ikus mai hetan ninia solusaun iha loron 09 dezembru 2010 no konsege pronunsia sai husi Vise-Ministru Edukasaun Paul Assis kona-ba implementasaun lei ruma ba profesór sira-nian direitu, devér no obrigasaun”, nia fó hanoin.

Hahú iha tempu ne’ebá Ministériu Edukasaun komesa tau ona importánsia ba direitu no devér profesór sira no iha 2011 halo rekrutamentu ba manorin rihun 4-resin sai nu’udar permanente iha rejime karreira ne’e.

Selebra anualmente iha 05 outubru, dezde 1994, Loron Mundiál Profesór sira-nian. Iha loron ne’e, iha 1966, ne’ebé aprova Rekomendasaun husi Organizasaun Internasionál Traballu no UNESCO, sobre  Estatutu Profesór, ne’ebé estabelese kritériu ligadu ba direitu no devér manorin sira hanesan estipula norma ba nia formasaun inisiál no aperfeisoamentu, ba rekrutamentu, ba empregu, nomós ba kondisaun ensinu no aprendizajen.

Jornalista: Tomé Amado

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!