OÉ-CUSSE, 19 outubru 2023 (TATOLI – Ministériu Finansa (MF) liuhosi Diresaun Jerál Jestaun Patrimóniu Estadu, kinta ne’e hala’o desiminasaun ho matéria prinsipál haat hodi introdús entidade sira iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) kona-bá polítika no jestaun ba patrimóniu Estadu sira iha Oé-Cusse.
Notísia relevante: Ekipa konjunta nota ministériu balun utiliza viatura Estadu ba interese privadu
Diretór Nasionál Diresaun Jerál Jestaun Patrimóniu Estadu iha Ministériu Finansa, Januariu Gama hateten, matéria prinsipál haat ne’ebé introdus ba entidade sira iha Oé-Cusse durante loron rua, hahú kinta ne’e to’o sesta semana ne’e (19-20 outubru 2023).
“Estrutura aprezentasaun matéria haat ne’e importante presiza públiku hatene, tanba estudu ne’ebé Ministériu Finansa halo durante tinan 20, hosi 2002 to’o 2022, Estadu hasai ona millaun $125 ba sosa karreta,” Januariu Gama hateten iha ámbitu sensibilizasaun hala’o iha Oé-Cusse.
Tuir diretór nasionál ne’e, gastu ida-ne’e iha períodu ne’ebé hanesan Estadu hasai millaun $257atu finansia ninia despeza operasionál sira, halo manutensaun reparasaun kombustivél, seidauk inklui rekrutamentu ba motorista sira no fatin estensionamentu.
“Despeza ida-ne’e ita konsidera, hanesan despeza ida rekorente konstrutivu, sei ita la hatuur polítika ida atu halo rasionalizasaun kada tinan ita foti osan hosi fundu mina rai, mai atu halo ba despeza ba gastu sira-ne’e,” nia informa.
Neste-mumentu, Estadu Timor-Leste tenki halo investimentu ida, iha kapitál iha investimentu sosiál, presiza harii eskola, presiza konstrui klínika no halo estrada fornese bee-moos no seluk-tán.
“Maibé osan sira-ne’e mai, ita la konsentra ba iha programa investimentu kapitál no investimentu sosiál sira, ita foti osan hosi fundu mina para uza sosa mina ba karreta, halo manutensaun ba karreta, maibé karreta ne’e, nia kontribuisaun ba interese Estadu ki’ikliu, uza partikular mak barakliu, kompara uza ba interese estadu nian,” nia hateten.
Notísia relevante: Konsellu Ministru aprova tan orgánika ministériu sia
Tan ne’e matéria prinsipál haat ne’ebé Diresaun Jerál Jestaun Patrimóniu Estadu introdús ba entidade sira iha RAEOA maka hanesan:
Primeiru enkuadramentu legál, hodi informa kona-bá dekretu-lei númeru 28/2019, loron 25 setembru, kona-bá organika Ministériu Finansa nian, dekretu-lei númeru 32/2011, loron 27 fulan jullu, kona-bá jestaun no alineasaun bens moveis Estadu nian.
Nune’e mós dekretu-lei númeru 08/2003, kona-bá atribuisaun no uza viátura Estadu altera ho dekretu-lei 80/2022, loron 9 fulan novembru kona-bá regulamentu veikulu Estadu, diploma ministeriál númeru 15/2012, kona-bá jestaun no alineasaun patrimóniu Estadu no mós rezolusaun Governu númeru 130/2021 kona-bá jestaun no realokasaun veíkulu Estadu.
Matéria daruak maka jestaun finansa públika, sei esplika kona-bá mobilizasaun rekursu ba reseita fiskál naun fiskál sira, planeimentu no alokasaun rekursu prioridade ba programa no alokasaun orsamentu, ezekusaun rekursu aprovizionamentu patrimóniu no pagamentu sira, monitorizasaun relatóriu auditóriu, auditoria fiskalizasaun hosi entidade legál sira.
Matéria datoluk maka kompeténsia diresaun jerál jestaun patrimóniu Estadu, bazeia dekretu-lei númeru 28/2019 loron 25 fulan setembru, hodi aprezenta kona-bá, propoin estratéjia jerál sira, define no atualiza regulamentu valór depresiasaun bens moveis, elabora lista abate ba beins movél Estadu ne’ebé liu ona tinan utilizazaun.
Promove jestaun efisiente responsavél ho rigoroza hodi kontribui ba valorizasaun, superviona no kontrola prosesu sira, prosedimentu no inventáriu ba jestaun.
Nune’e mós, estabelese no sosializa modelu jerál monitorizasaun no avaliasaun, koordena no jere armazenamentu no distribuisaun beins ne’ebé sosa ba entidade públiku hotu, realiza servisu sira seluk ne’ebé atribui hosi lei regulamentu no despaxu, jere no atualiza baze de dadus, garantia ezekusaun prosedimentu adekuada ba alienasaun patrimóniu movél Estadu.
Matéria ikusliu maka enkuadramentu jestaun patrimóniu Estadu, hodi aprezenta kona-bá planeiamentu PED, programa Governu, planu setór no planu anuál sira, kontinua ba akizasaun hanesan planu aprovizionamentu, planu ezekusaun, aprovizionamentu, kontratu, fornesimentu, pagamentu sira no rejistrasaun.
Nune’e mós sei aprezenta kona-bá utilizasaun no operasaun ba manutesaun ba veíkulu Estadu, alineasaun ba deklarasaun, verifikasaun, klasifikasaun rekollamentu, avaliasaun no aprovasaun, depois ba monitorizasaun no fiskalizasaun relatóriu.
Notísia relevante: CAC presiza instala delegasaun iha RAEOA kontrola patrimóniu Estadu
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo





