Husi:
Moisés Vicente
Introdusaun
Liafuan étika hosi lian-Gregu antigu katak “ethos” iha forma singulár iha sentidu oi-oin hanesan: hela fatin ne’ebé simples, fatin furak iha duut-matak (padang rumput) bibi luhan, ábitat; uzu kustume; morál, temperamentu; sentimentu, attitude, modo de agir (cara berpikir).
Forma plurál ta etha katak kustume. Nosaun ikus ida ne’e mak sai baze hamosu terminolojia étika ne’ebé filozofu boot grega Aristoteles (384-322 aC) uza atu hatudu filozofia morál. Nune’e kuandu ita limita án ho orijen liafuan ne’e mak étika katak: siénsia kona saida mak bai-bain ita halo ou siénsia kona-ba uzu kustume. Uza tuir terminolojia modernu bele mos dehan étika trata kona-ba konvensaun sosiál sira ne’ebé hetan iha sosiedade.
Filozofia edukasaun lori edukadór no aprende atu hadomi sabedoria liuhosi esforsu buka lia-loos iha koñesimentu sira-ne’ebé atu aprende, aprende ona no sei aprende iha kadeira aprendizajen nian. Dalabarak, ita hasoru ita nia-án hela iha dúvida. Ida-ne’e la’ós dehan ita moris iha izolamentu nia laran maibé ida-ne’e nu’udar etapa iha-ne’ebé ita hahú sai filozofu ida. Hosi ita-nia dúvida ne’e mak ita buka lia-loos.
Filozofu Franz Magnis Suseno iha nia livru Étika Dasar 1987. Étika katak siénsia ne’ebé buka orientasaun. Nu’udar instrumentu esforsu ema nian atu hatán ba pergunta ne’ebé fundamentál liu: oinsá ha’u bele moris no halo assaun? Étika tulun ita atu iha kbiit responsabiliza ba ita nia moris rasik.
Tuir Eis Primeiru-Ministru VI Governu konstitusionál, Dr. Rui de Araújo, signifika loloos “etos serbisu iha área kuidadu isin di’ak iha Timor-Leste” mak hala’o no hahalok ema ida-idak iha serbisu fatin no iha ita nia moris loron-loron. Tanba hala’o no hahalok ita ema nian ne’e mak iha valór katak ema ho animál iha diferente”.
Dala-barak ema kahur malu termu rua ne’e. Diferensia esensiál liu, étika katak morál no etiketa mak hahalok respeita malu (sopan santun). Haree hosi orijen termu rua ne’e laiha ligasaun ba malu (Lian-Inglés ethics no etiquette). Maibé haree hosi sentidu rua ne’e la dook malu. Sira iha mos diferensa no kuaze atu hanesan.
Tuir Keban (2005) étika iha prestasaun servisu públiku iha signifikasaun rua, hanesan signifikasaun klot (sempit) no signifikasaun luan (luas). Sentidu klot, servisu públiku nu’udar aktu ida fornese bens no servisu ba komunidade husi governu iha nia responsabilidade ba públiku, maske fornese diretamente ka liuhusi parseria ho setór privadu no komunidade bazeia ba tipu no intensidade nesesidade komunidade, kapasidade komunidade no merkadu. Konseitu ida-ne’e subliña oinsá servisu públiku sira-ne’e hetan susesu liuhosi sistema prestasaun ne’ebé saudavel.
Sai edukadór prepara traballu
Ita halo analiza sai ema edukador ka sai mestri/a iha Timor-Leste iha buat barak mak tenke halo tuir hanesan prepara planu ensinu no planu ba aula no atividade aprendizajen, profesór sira iha devér atu enkoraja, orienta no fornese fasilidade aprendizajen ba estudante sira atu atinje objetivu sira. Profesór sira iha responsabilidade atu haree buat hotu ne’ebé akontese iha klase laran hodi ajuda prosesu dezenvolvimentu estudante nian. Ho detallu liu, mestre nia kna’ar sira foka ba:
- Eduka ho énfaze atu fó diresaun no motivasaun atinje objetivu sira ba tempu badak no naruk. Profesór ida tenke fó diresaun no motivasaun ba estudante sira ne’ebé foka ba atinjimentu objetivu sira-ne’e ba tempu badak ka ba tempu naruk.
- Fornese fasilidade sira atu atinje objetivu sira liuhosi esperiénsia aprendizajen ne’ebé di’ak, adekuadu. Profesór ida tenke fornese esperiénsia aprendizajen no fornese fasilidade adekuadu hodi atinje objetivu.
- Ajuda dezenvolve aspetu pesoál sira hanesan atitude sira, valór sira no auto-ajustamentu. Profesór maka responsavel ba buat hotu dezenvolvimentu ba personalidade estudante sira nian, manorin sira tenke bele kria prosesu aprendizajen ne’ebé ativu no dinámiku. Profesór sira tenke iha kapasidade ajuda dezenvolve estudante sira-nia aspetu pesoál no atitude no valór sira no ajustamentu. Iha ne’ebé profesór mós responsavel dezenvolvimentu jerál ba personalidade estudante sira nian no mós mestre sira nian tenke bele kria prosesu aprendizajen ida ne’ebé ativu no dinámiku dezenvolvimentu aspetu pesoál sira husi estudante ne’e iha kapasidade dezenvolve ho di’ak.
Sansaun saida mak hetan bainhira manorin komete violasaun hasoru estudante
Relatóriu Organizasaun Movimentu Feto Foinsa’e Timor-Leste (MOFFE-TL), hateten violénsia hasoru estudante sira iha eskola kontinua eziste tanba Governu la aplika sansaun ne’ebé forte no rigorozu ba manorin nain sira ne’ebé komete aktu violénsia hasoru labarik sira durante prosesu aprendijajen.
Iha tinan 2019, Governu hasai despasu kona-ba zero toleránsia ba manorin nain sira ne’ebé halo violénsia hasoru estudante sira, maibé realidade kazu barak ne’ebé prova la foti sansaun ne’ebé refleta ba prinsípiu zero toleránsia. Kazu sira ne’ebé manorin nain sira halo violénsia hasoru labarik sira dalabarak sira halo mediasaun, ne’e ladun fó efeitu arepende ba ita nia manorin sira no foti hanesan atensaun boot atu labele repete no ema seluk labele halo tuir. Ko’alia kona-ba zero toleránsia laiha diskusaun ona, bainhira ema komete violénsia hasoru labarik zero toleránsia katak la tolera ona automatikamente tenke hasai husi knaar hanesan proafesor, atu ema labele komete tan no ema hatene jere sira nia emosaun hasoru labarik sira labele hatudu hahalok violénsia.
Relatóriu husi Instituto Para a Defesa dos Direitos da Crianças (INDDICA), rekoñese violénsia hasoru estudante sira iha eskola sei a’as tanba sira nafatin simu keixa husi família estudante sira nian. “Iha tinan 2022, ami simu keixa to’o agora maizumenus 10 resin, keixa barak liu maihusi munisípiu sira. Keixa sira ne’e ami halo prosesu”.
Mekanismu ne’ebé sira aplika mak keixa sira ne’ebé tama, sira halo pareser ba Ministériu Edukasaun atu halo investigasaun, kazu balun prova manorin sira uza duni violénsia iha prosesu aprendijajen tanba ne’e sira tenke kumpre sansaun administrativa, muda servisu fatin. Bolu atensaun ba Ministériu Edukasaun atu aplika regulamentu no regras ne’ebé forte no sansaun ne’ebé forte, liu-liu tenke husi sira nia servisu hanesan manorin nain, tanba sira la kualifikadu sai hanesan manorin tanba ho ida ne’e mak bele evita violénsia hasoru labarik sira iha eskola.
Rezultadu analiza situasaun labarik iha Timor-Leste, hatudu labarik mane 75% no feto 67% deklara hetan esperensia violénsia fizika husi sira nia manorin iha eskola, inklui mos baku ho liman no objetu seluk, basa, tebe, kuu no dudu.
Prosesu hapara manorin sira
Ita haree situasaun ohin loron professor/a kontratadu iha Governu konstitusionál da-ualu lidera husi Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, nia mai to’o agora lidera fali husi Governu konstitusionál da-sia ne’ebé lidera husi Primeiru Ministru, Xanana Gusmão, hapara profesór/a kontratadu lubuk ida. Tuir ha’u hakerek nain nia haree ida la’o tuir lei, ida seluk la’o tuir polítika kada governu ida-idak nian implementa iha instituisaun hotu-hotu iha Timor-Leste.
Ministériu Edukasaun liuhusi Sekretáriu Estadu Ensinu Sekundáriu Jerál no Ensinu Tékniku Vokasionál, Domingos Lopes Lemos, hatete iha konferénsia imprensa klarifika ME la hapara profesór sira nia kontratu, maibé sei halo esforsu hodi valoriza sira bazeia ba Dekretu-Lei, n⁰. 31/2023, 31 maiu, artigu 11 kona-ba ingresu espesiál ho kategoria profisionál ba profesór no profesora sira ho grau C mak indivídu sira ne’ebé prenxe kondisaun kumulativu sira.
Pontu dahuluk, Domingos Lopes Lemos hatutan; serbisu ona nu’udar kontratadu husi departamentu governamentál responsavél ba área ensinu ho eskluzivu iha nível superiór hodi hala’o funsaun hanorin iha estabelesimentu edukasaun iha 2023. Pontu daruak; iha ona grau akadémiku baxareladu iha edukasun iha tinan 2022 husi Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e iha ámbitu parseria ho INFORDEPE ka abilitasaun akadémika mínima ba ingresu iha dosénsia ne’ebé ho prova diploma universitáriu rekoñesidu. Pontu datoluk; avaliasaun ikus serbisu nian, mínimu ho klasifikasaun BOM ne’ebé rejista iha SIGAP iha tinan 2022.
Governante ne’e hatutan, ME oras ne’e daudaun iha prosesu preparasaun ba kuadru pesoál rejime karreira dosente, tanba ne’e ba profesór hotu bele hola parte iha bolsa kandidadu nian hodi prenxe kuadru pesoál ba eskola hotu iha munisípiu tomak.
Dadus husi profesór no profesora kontratadu sira hamutuk 1,499, balun la prenxe kritériu. Ho razaun ne’e balun kontratu iha ministériu seluk, balun kontratu hela iha programa ekivalénsia, balun kartaun eleitorál dupla, konta bankária la iha no balun mós sidadaun estranjeiru. Nune’e ME halo hela ezersísiu hodi buka solusaun atu hatán ba preokupasaun ba tempu badak.
Benefísiu manorin na’in ho estudante sira
Tuir teoria Jennings no Greenberg (2009) katak benefísiu hosi relasaun pozitiva manorin-kanorin mak manorin sira presiza proativu iha abilidade uza espresaun emosionál no suporta ho verbál atu promove entuziasmu no haksolok iha aprendizajen no atu orienta no jere kanorin sira-nia atitude (p. 492). Kualidade ida-ne’e fornese joven sira apoiu emosionál, asesu ba adultu sira-ne’ebé envolve ativamente iha sira-nia moris no klaramente define norma no espetativa sira ba komportamentu ne’ebé apropriadu” (Murray, 2002, p. 6). Carbonaro (2004) fó rezumu di’ak kona-ba benefísiu edukasionál ba relasionamentu ne’e katak relasaun sosiál entre manorin-kanorin ne’e importante atu forma diresaun loos, di’ak no ezatu ba kanorin sira atu sai ema kualifikadu mak: Primeiru, bainhira kanorin fiar katak sira-nia relasaun ho manorin fó apoiu no dudu sira-nia esforsu ka motivasaun, rezultadu mak kanorin sira sai fokus tebes atu esforsu-án iha eskola.
Segundu, manorin sira-nia esperansa ba kanorin mós enkoraja sira atu servisu maka’as liután iha eskola. Kanorin sira bele responde ho esforsu ne’ebé forte bainhira sira realiza katak sira-nia manorin sira hakarak sira atende iha eskola. Últimu, manorin sira bele sai efetivu liu atu provoka esforsu kanorin sira nian, bainhira sira-nia kanorin simu sira sai figura autoridade lejitima. Manorin bele dezeña iha sira-nia autoridade atu konvense kanorin sira atu servisu maka’as tanba nia fiar katak manorin iha interese di’ak liu ne’ebé kuda iha hanoin. (p. 6).
Tan ne’e, kanorin sira bele responde ho konsiénsia katak manorin sira hakarak duni buat di’ak ba sira atu dezenvolve-án iha prosesu aprendizajen (Carbonaro, 2004). Rezultadu kanorin sira ba nesesidade edukasaun liuhosi relasaun pozitiva manorin-kanorin mak:
- Hasa’e espíritu kanorin atu iha vontade tuir aula
- Hasa’e espíritu prestasaun akadémiku kanorin sira-nian
- Hamenus akontesimentu desturbasaun iha aula laran
- Hasa’e motivasaun iha kanorin sira-an atu estuda
- Hasa’e konsiénsia kanorin atu dezenvolve-an kognitivamente, emosionalmente no espíritualmente, no
- Hasa’e motivasaun manorin nian atu haksolok hodi tulun kanorin sira (Carbonaro, 2004; Tevern & McCroskey, 2007; Jennings & Greenberg, 2009; Lydon, 2009).
Konkluzaun
Iha ninia no rohan, hakerek nain halo konkluzaun badak maka filozofia edukasaun lori edukadór no aprendiz atu hadomi sabedoria liuhosi esforsu buka lia-loos iha koñesimentu sira-ne’ebé atu aprende, aprende ona no sei aprende iha kadeira aprendizajen nian. Dala barak, ita hasoru ita nia-án hela iha dúvida. Ida-ne’e la’ós dehan ita moris iha izolamentu nia laran maibé ida-ne’e nu’udar etapa iha-ne’ebé ita hahú sai filozofu ida. Hosi ita-nia dúvida ne’e mak ita buka lia-loos.
Mesmu dadus husi profesór no profesora kontratadu 2023 sira hamutuk 1,499, balun la prenxe kritériu. Ho razaun ne’e balun kontratu iha ministériu seluk, balun kontratu hela iha programa ekivalénsia, balun kartaun eleitorál dupla, konta bankária la iha no balun mós sidadaun estranjeiru. Maibé husi nafatin hodi aluta kontinua defende direitu konstitusional kada professor sira ida-idak nian. Husu ba profesór sira ne’ebé hetan ona permanente serbí Estadu Timor-Leste ida ne’e, kontinua atende ho profesionál ne’ebé di’ak, kalma, labele hamosu referénsia hasoru estudante sira em jerál iha Timor-Leste.
Referensia
ÉTIKA DAN PROFESI KEGURUAN. Disponivel asesu iha link ne’e; ÉTIKA DAN PROFESI KEGURUAN .pdf
Étika Profesionál Tau Iha Oin Antes Halao Knaar. Disponivel asesu iha link ne’e; https://tatoli.tl/2020/01/29/étika-profisional-tau-iha-oin-antes-halao-knaar/
“Ema Profisionál Labele Haluha Étika”. Disponivel asesu iha link ne’e; https://timor-leste.gov.tl/?p=2860&lang=tp
EDUCAÇÃO CIVICA ÉTIKA E MORÁL. Disponivel asesu iha link ne’e; https://arquivoestudantetl.blogspot.com/2020/02/educacao-civica-étika-e-morál-parte-i.html
ÉTIKA BUROKRASIA NO PROFISIONALISMU FUNSIONARIU IHA ATENDIMENTU PUBLIK. Disponivel asesu iha link ne’e; OBRA_HAKEREK_Étika_Burokrasia_no_PF_iha_Atendimentu_Publiku_2 (1).pdf
Filozofia Edukasaun: Esforsu Hadomi Lia-loos Koñesimentu. Disponivel asesu iha link ne’e; https://www.academia.edu/78279058/Filozofia_Edukasaun_Esforsu_Hadomi_Lia_loos_Ko%C3%B1esimentu
HADI’AK RELASAUN POZITIVA ENTRE MANORIN NO KANORIN IHA ESKOLA: IMPORTÁNSIA, TIPU, REZULUSAUN & BENEFÍSIU EDUKASIONÁL. Disponivel asesu iha link ne’e; https://pt.linkedin.com/pulse/hadia-relasaun-pozitiva-entre-manorin-kanorin-iha-eskola-pereira
ME LA HAPARA PROFESÓR KONTRATADU SIRA, MAIBÉ SEI HALO ESFORSU HODI VALORIZA BAZEIA BA DEKRETU-LEI N⁰. 31/2023, 31 MAIU. Disponivel asesu iha link ne’e; https://moe.gov.tl/me/atividade/me-la-hapara-profesor-kontratadu-sira-maibé-sei-halo-esforsu-hodi-valoriza-bazeia-ba-dekretu-lei-n-31-2023-31-maiu
Saida Maka Étika Morál. Disponivel asesu iha link ne’e; https://arquivoestudantetl.blogspot.com/2019/01/saida-maka-étika-morál.html
Violénsia Hasoru Estudantes Iha Eskola Sei A’as. Disponivel asesu iha link ne’e; https://www.thediliweekly.com/tl/notisias/direitos-humanos/20583-referénsia-hasoru-estudantes-iha-eskola-sei-a-as-3
Artigu ne’e la reprezenta institusaun ne’ebé hakerek na’in haknaar-án ba, maibé artigu ne’e nu’udar opiniaun pesoál.
Hakerek na’in alumni Universidade Paz (Fakuldade Direitu Kriminál 2008), no Institutu Superiór Kristal, Departementu Sosiologia (2022) no agora Kandidatu Programa Mestradu, Especialidade Teknolojia Edukasaun, Semester II iha Instituto Superiór Kristal (2024).
Sujestaun ruma bele haruka iha email: vicentemoises0782@gmail.com




