DILI, 20 Marsu 2025 (TATOLI)—Husi Janeiru to’o Marsu, tinan ne’e, Diresaun Nasionál Veterinária Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), rejista ona asu liu sanulu ho virus rabies.
Diretora Nasionál Medisina Veterinária MAPPF, Joanita Jhong, hateten husi Janeiru to’o Marsu diresaun rejista iha Fatumea-Kovalima, Maliana no Lolotoe-Bobonaru, asu tata bibi no fahi, entaun ho ida-ne’e husu ba komunidade atu koopera ho Governu hodi kontinua fó vasinasaun ba asu sira.
“Maioria kazu iha Maliana no Lolotoe, asu tata bibi no fahi. Ita iha konetividade iha fronteira entre Timor-Leste ho Indonézia, tanba ne’e sei iha kazu rabies,” Joanita Jhong informa iha Matadouru, kinta ne’e.
Nia dehan Austrália fó apoiu ona ho vasina doze rihun 200 hodi responde ba kazu vasina anti-rabies ba asu.
“Vasina ne’e nia doze 100.000 to’o ona, ne’ebé administra ona doze liu 50.000, no sei iha doze 50.000. Ita sei husu doze restu atu haruka mai ita bele vasina tan,” nia esplika.
Nia afirma, ekipa MAPPF preparadu atu halo vasinasaun ba animál sira, tanba ne’e nia husu ba komunidade, karik asu tata animál, atu informa nune’e bele prevene tranzmisaun virus referidu.
Diretora ne’e hatutan katak ekipa veterinária hamutuk ho peritu sira hosi Austrália, sei fó formasaun ba tékniku veterináriu sira hosi Munisípiu Aileu, Ainaru, Ermera no Likisá.
“Ami kontinua preparada hodi responde ba kazu sira, karik akontese buat ruma kona-ba moras rabies,” nia garante.
Entretantu, iha 2024 to’o ohin loron, MAPPF administra ona vasina anti-rabies ba asu hamutuk rihun 52, lekirauk 100-resin no busa hamutuk 200-resin.
Notísia relevante: Koñese moras rabies hodi salva ita, animál no Timor-Leste
Rabies nu’udár moras virál kontaziozu, no fatal la’ós de’it ba animál, maibé mós ba ema. Tanba, moras raiva ne’e zoonosa, fasil da’et, no kuandu mosu ona sinál klínika iha animál no ema afetadu, mak ema ka animál afetadu sei mate. Moras ne’e kauza husi virus, husi família rhabdovirida,e ho jenera Lysa virus. Manifestasaun klínika husi moras refere hatudu forma oin rua. Dauluk mak si’ak, no daruak mak sei paraliza.
Virus rabies moris iha saliva animál afetadu no sei hada’et liuhusi tata ka kamat ba ema ruma, ka saliva ka kabeen husi animál afetadu bele kona ema liuhusi kanek nakloke ruma iha ema-nia isin. Depois animál afetadu tata ema, virus refere sei ataka sistema nervozu animál afetadu nian, no to’o kakutak husi ema afetadu. Virus raiva bele mós tranzmite ba ema-nia isin liuhusi lambe husi animál afetadu ba ema nia kulit ka isin ne’ebé nakloke, ka mukosa ibun no inus sira.
Jornalista: Felicidade Ximenes
Editór: Xisto Freitas da Piedade