iklan

HEADLINE, SAÚDE

MS suspende distribuisaun ai-moruk item rua ba fasilidade saúde

MS suspende distribuisaun ai-moruk item rua ba fasilidade saúde

Diretór Nasionál Farmásia no Medikamentu, Delfim Ferreira no Diretora Jerál Servisu Ospitalár Ministériu Saúde, Terlinda Barros, hala’o konferénsia ba imprensa hodi esplika kona-ba suspensaun ba ai-moruk item rua hanesan Ferroz Gluconate 60 Mg no Folic Acid 2.800 mcg. Imajen TATOLI/Felicidade Ximenes

DILI, 26 Maiu 2025 (TATOLI)—Ministériu Saúde (MS) liuhusi Diresaun Nasionál Farmásia no Medikamentu (DNFM) haruka ona karta ofisial ba responsável armazein nasionál no rejionál sira atu hapara distribuisaun ai-moruk sira hanesan Ferroz Gluconate 60 Mg no Folic Acid 2.800 mcg ba sentru no postu saúde sira tanba mudansa iha kór.

“Ai-moruk item rua ne’e troka kór. Ami-nia ekipa DNFPM hasai karta ida atu labele  fahe ai-moruk ne’e ba pasiente sira. Ami suspende hela ai-moruk rua ne’e no ami haruka ona karta ofisiál iha loron 23 Maiu ba diretór sira iha munisípiu atu suspende ai-moruk ne’e,” Diretór Nasionál Farmásia no Medikamentu, Delfim Ferreira hateten ba jornalista sira iha Palácio das Cinzas, Kaikoli, segunda ne’e.

Nia  relata, item  rua ne’e kompostu husi batch ualu, mak hanesan 223121324, 223121325, 223121326, 223121327, 223121328, 233121468, 233121469 no 233121470.

Diretór ne’e esplika, ai-moruk sira-ne’e atu fó ba inan isin-rua sira-ne’ebé afetadu raan menus.

Bainhira husu kona-ba Ministériu Saúde iha item medikamentu seluk atu hatán ba nesesidade pasiente ospitál nian, Delfim hateten katak Ministériu Saúde iha ona ai-moruk seluk atu hatán ba nesesidade unidade ospitál sira-nian.

“Ai-moruk item rua ne’e oferese husi Ajénsia Nasaun Unida ba Dezenvolvimentu Labarik (UNICEF-sigla ingleza) iha tinan 2023.

Iha fatin hanesan, Diretora Jerál Servisu Ospitalár Ministériu Saúde, Terlinda Barros, hateten katak Ministériu Saúde sei investiga kauza hosi mudansa kór iha ai-moruk sira.

“Iha kauza ba mudansa kór hanesan prosesu produsaun, armazeinamentu ka transporte. Hirak-ne’e problema iha prosesu nia laran,” Terlinda dehan.

Tuir nia katak ai-moruk sira-ne’ebé fahe tiha ona ba pasiente sira-ne’e kualidade di’ak, tanba ne’e husu atu populasaun sira labele pániku ba ai-moruk sira-ne’ebé sira hemu tiha ona.

Entretantu, iha tempu badak, sei haruka ai-moruk item rua ne’e bá teste kualidade iha Laboratóriu Therapiutic Goods Administration iha Austrália.

Jornallista: Felicidade Ximenes

Editór: Xisto Freitas da Piedade

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!