iklan

NASIONÁL, EDUKASAUN, HEADLINE

Ezisténsia UNTL ba da-XXV, MESSK solisita estrutura UNTL halo reflesaun

Ezisténsia UNTL ba da-XXV, MESSK solisita estrutura UNTL halo reflesaun

Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, José Honório da Costa Pereira Jerónimo. Imajen TATOLI/Francisco Sony

DILI, 17 Novembru 2025 (TATOLI)—Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no kultura (MESSK), José Honório, husu estrutura Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) atu halo reflesaun kle’an ba ezisténsia UNTL nian tanba Governu investe barak ona.

“UNTL nia estrutura no profesór sira presiza halo reflesaun ida kle’an kona-ba ezisténsia UNTL nian, tanba ita-nia Governu investe hahú kedas husi tinan 2002 to’o mai agora,” nia dehan ba jornalista sira iha resintu Parlamentu Nasionál (PN), Segunda ne’e, relasiona ho ezisténsia UNTL ba da-XXV (17 Novembru 2000-17 Novembru 2025).

Nia afirma ezisténsia tinan 25, sé mak sai reitór tenke haree dezafiu iha-ne’ebé, oportunidade iha-ne’ebé no saida mak UNTL halo ona no saida mak seidauk halo.

“Husi ezisténsia tinan 25, ha’u husu sé mak ba reitór tenke haree dezafiu no oportunidade no saida mak durante ne’e halo no seidauk halo, atu ita bele uza patrimóniu Governu ho di’ak,” José Honório tenik.

Governante ne’e mós solisita profesór sira atu hadook aan husi hahalok ladi’ak sira hanesan asédiu sexuál sira-ne’ebe akontese iha fulan hirak liubá.

“Ida-ne’e hatudu katak ita-nia morál ne’e tun, tanba ne’e tinan 25 ona. Profesór sira tenke iha konxiénsia katak UNTL timoroan nian no presiza eduka timoroan ho di’ak,” nia subliña.

Ministru husu hadi’a kualidade rekursu umanu, infraestrutura bázika no hadi’a fallansu sira-ne’ebé UNTL iha.

Iha fatin seluk, Reitór Universidade Nasionál Timor Lorosa’e, João Soares Martins, rekoñese katak durante ne’e UNTL hasoru problema barak, liuliu estudante barak mak sei dezempregu

“Ita rekoñese katak sei iha problema, liuliu ita-nia estudante balun sei dezempregu hela, maibé estudante balun servisu ona iha setór públiku sira, liuliu iha liña ministeriál sira, tanba tuir peskiza lubuk ida-ne’ebe iha hatudu katak graduadu barak kontribui ona ba Estadu,” nia dehan.

Aleinde ne’e, problema seluk mak universidade seidauk iha kampus ne’ebe apropriadu atu utiliza ba prosesu aprendizajen.

“Ita seidauk iha kampus ne’ebé mak apropriadu, maibé ita sei uza de’it edifísiu sira eransa portugés no Indonézia nian. Ita foin mak konstrui fakuldade engeñaria, medisina, ekonomia, agrikultura no administrasaun jerál,” nia haktuir.

Tuir nia kada anu fiskál Governu tenke investe iha dezenvolvimentu infraestrutura, nune’e fakuldade sira bele iha kondisaun ne’ebé mak apropriada.

Jornalista: Osória Marques

Editór: Xisto Freitas da Piedade

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!