iklan

EKONOMIA

Institutu Bambú arrekada reseita rihun $256 ba konfre Estadu iha 2025

Institutu Bambú arrekada reseita rihun $256 ba konfre Estadu iha 2025

Vise - Primeiru Ministru no Ministru Koordenadór ba Assuntu Ekonómiku, Ministru Turizmu no Ambiente, Francisco Kalbuadi Lay. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 21 Novembru 2025 (TATOLI)—Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku, Francisco Kalbuadi Lay, hateten iha tinan 2025 ne’e Institutu Peskiza, Dezenvolvimentu, Formasaun no Promosaun Bambú (IPDFB, sigla portugés) arrekada resita rihun $256 ba konfre Estadu.

Ministru Koordenadór Asuntu Ekonómiku, Francisco Kalbuadi Lay, relata Institutu Bambú nia servisu atu halo peskiza, produsaun no formasaun liuliu dezenvolve produtu ida sai ba benefísiu furniture, tanba bambu iha TL ne’e rai hamutuk ektaré 106 ne’ebé kompostu husi munisípiu Ainaru, Aileu, Likisa, Vikeke, Baukau, Manatutu inklui seluk tan ho totál hektaré ne’e iha grupu 40 mak servisu ho forsa traballu hamutuk na’in-98.

“Ha’u rekonese katak ita seidauk tama ba faze modernizasaun no exportasaun tanba atu halo prosesa bambu to’o iha faze ida-ne’ebá, tenke iha investimentu lubuk ida. Maibé kuaze edifísiu no fatin balun mak uza bambu sai ninia furniture,” Ministru informa iha PN, ohin.

Nia hatutan, benefísiu husi bambu bele transforma ba produsaun furniture oioin no mós bele konsumu.

Timor-Leste seidauk bele transforma bambu ba hahán ida tanba ninia prosesu ne’e kle’ur tebes, enkuantu pedidu barak liu ne’ebé institutu bambú rejistu mak produsaun furniture husi instituisaun nasionál no internasionál, nune’e iha futuru presiza moderniza mákina hodi expanda boot liután produsaun bambu.

Parlamentu Nasionál aprova proposta OJE 2026 ba Institutu Peskiza, Dezenvolvimentu, Formasaun no Promosaun Bambú ho montante $852.242 iha espesialidade ho votu afavór 42, kontra 0 no abstensaun 22
Orsamentu ne’e aloka ba saláriu no vensimentu $397.404, bens servisu $370.120 no kapitál menor $84.900.
Iha livru OJE 2026 nian, IPDFB iha programa prioridade rua mak funsionamentu dezenvolvimentu institusionál prevee $464.204, programa agrikultura prevee $84.900, agrikultura, ortikultura, kafé plantas indústria anuál prevee $303.320, ho ninia sub-programa neen (6) hodi prevee osan hamutuk $852.242.

Jornalista : Alexandra da Costa

Editór        : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!