DILI, 30 Abríl 2026 (TATOLI)—Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál (MAKLN) hasai despaxu hodi hapara Veríssimo Dias Quintas nia direitu bazeia ba Estatutu Kombatente.
“Despaxu ne’e kestaun seluk no tribunál ne’e kestaun seluk, lahanesan despaxu. Despaxu ne’ebé ami hasai ne’e bazeia ba artigu 5 Estatutu Kombatente,” Ministériu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasioná, Gil da Costa ‘Oan Soru’ dehan ba jornalista sira iha Palásiu Governu, Kinta ne’e.
Nia dehan reklamasaun sira ne’ebé mak vítima sira hato’o ba Ministériu Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál ne’e bazeia ba artigu 18 númeru 4.
“Agora despaxu ami-nian ne’e bazeia ba artigu 5 Estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál. Vítima sira halo reklamasaun bazeia ba artigu 18 númeru 4. Ne’ebé, ha’u lakohi ko’alia tribunál nian sasán. Ha’u ko’alia administrativamente ministériu nian, buat ne’ebé mak halo tuir lei,” Oan Soru esplika.
Antes ne’e, Portavóz Luciano da Costa, ne’ebé koñesidu ho kódigu ‘Timor Maubere’, hateten inisiativa ne’e hahú husi esforsu komunidade atu buka lia-loos no dignifika nafatin luta rezisténsia.
“Problema maihusi señór ida naran Veríssimo Dias Quintas ke nian oan hakerek livru, públika ba iha rai-laran, mós rai-li’ur. Istória ne’ebé nakonu ho falsifikasaun no halo destruisaun funu. Ami suku neen hamriik foti desizaun,” Lucian dehan.
Nia haktuir iha loron 09 Marsu 2026 veteranu sira submete petisaun ba Ministériu Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál no Konsellu Kombatente Libertasaun Nasionál. Petisaun ne’e, tuir sira, hetan aprovasaun 100% iha semana ida nia laran.
Despaxu ministeriál númeгal 05/MAKLN/ – IV/2026 deklara anulasaun rejistu Veríssimo Dias Quintas hanesan Mártir Libertasaun Nasionál, bazeia ba konsultasaun ho responsavel rezisténsia iha rejiaun no verifikasaun faktu istóriku.
Desizaun ida-ne’e halo bazeia ba konsultansaun ho Responsavel Rezisténsia Rejiaun I hodi konfirma kona-ba faktu istória ne’ebé alegadu iha karta reklamasaun kona-ba pedidu kanselamentu atribuisaun konderkorasaun ne’ebé aprezenta husi vítima sira Masakre Muapitine, Lospalos, Lautein, no baze ba Estatutu Kombatente Libertasaun Nasionál.
“Ho ida-ne’e, Ministériu Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál husu atu kontinua halo notifikasaun kona-ba despaxu ne’e ba CCLN Munisipiu Lautein, ba responsavel rezisténsia iha rejiaun I, no mós família vítima sira, atu hetan informasaun no bele uza direitu karik halo reklamasaun tuir lei vijente,” nia esplika.
Veteranu sira akuza katak Veríssimo Dias Quintas iha tempu 1976 voluntariamente abandona luta no rende ba Tentara Nasionál Indonesia, kontra rezisténsia FALINTIL no FRETILIN. Sira mós liga nia naran ho akontesimentu trájiku iha Muapitine iha 1983, ne’ebé tuir depoimentu figura lokál sira konsidera nia hanesan parte iha planifikasaun.
Kontrovérsia ne’e aumenta tan ho publikasuan livru “Saya Mati untuk Kemerdekaan”, neʼebé hakerek husi Sergio Paulo Dias Quintas, oan husi Verissimo. Veteranu sira akuza livru ne’e distorsi istória no ofende vítima sira no husu atu hasai husi merkadu.
Iha parte seluk, Sergio Quintas hato’o keixa ba Tribunál Judisiál Primeira Instánsia Dili kontra Luciano tanba deklara nia aman hanesan ‘traidór puru’, no husu indemnizasaun ho valór $27.000.
Luciano konfirma katak nia simu ona notifikasaun no sei hatán liuhusi advogadu, no hateten katak kazu ne’e agora tama ona iha prosesu judisiáriu.
Enkuantu, disputa legál no istóriku sei la’o, família husi Veríssimo Dias Quintas planeia halo konferénsia imprensa atu fó klarifikasaun ba públiku iha loron hirak oinmai. Kazu ne’e agora la’os de’it problema família ka komunidade, maibé sai debate nasionál kona-ba verdade istórika, dignidade luta rezisténsia no justisa ba vítima sira.
Jornalista: Osória Marques
Editór: Xisto Freitas da Piedade





