SÃO TOMÉ E PRÍNCIPE, 18 Jullu 2026 (TATOLI) – Komisaun Eleitorál Nasionál (CEN, sigla iha portugés) São Tomé e Príncipe realiza iha Sábadu ne’e, iha Asambleia Nasionál, sesaun briefing ida ba Missaun Observasaun Eleitorál (MOE) internasionál sira hodi esplika kona-ba lala’ok organizasaun no funsionamentu eleisaun prezidensiál ne’ebé sei realiza iha aban, loron 19 Jullu.
Iha abertura sesaun, reprezentante Ministériu Negósiu Estranjeiru ba CEN, Nilson Lima, hatete katak objetivu hosi enkontru ne’e mak atu fó komprensaun kle’an ba observadór internasionál sira kona-ba etapa hotu-hotu iha prosesu eleitorál, hahú husi abertura meza votasaun to’o kontajen no apuramentu rezultadu finál.

Tuir Nilson Lima, briefing ne’e mós atu esplika funsionamentu sistema eleitorál São Tomé e Príncipe, hametin komunikasaun entre CEN ho missaun observasaun internasionál sira no responde dúvida sira ne’ebé sei iha molok votasaun hahú.
“Ohin ami halo enkontru ho observadór internasionál hotu ne’ebé iha São Tomé ba eleisaun prezidensiál aban. Enkontru ida-ne’e atu hatudu oinsá prosesu eleitorál tomak sei la’o. Ami konvida observadór hotu atu interage, ko’alia no husu pergunta sira atu sira bele akompaña prosesu ne’e ho komprensaun di’ak liu,” dehan Nilson Lima ba Tatoli.
Hafoin intervensaun husi Nilson Lima, Asesór CEN, Admaier Sousa, halo aprezentasaun detallu kona-ba sistema eleitorál São Tomé e Príncipe nian, hahu husi situasaun jeográfika no demográfika no kontinua ho estrutura órgaun sira ne’ebé responsabiliza ba administrasaun eleitorál.
Durante aprezentasaun, Admaier Sousa esplika baze jurídiku eleisaun, funsionamentu CEN no Gabinete Tékniku Eleitorál, inklui mudansa sira iha sistema foun resenseamentu automátiku ne’ebé agora rejista automatikamente sidadaun hotu ne’ebé atinje ona tinan 18.

Assesór ne’e informa katak atualmente rejista ona eleitór 142.674, iha ne’ebé númeru ne’e aumenta besik 14% kompara ho eleisaun prezidensiál tinan 2022.
Tuir Admaier Sousa, iha eleisaun prezidénsia ne’e, CEN prepara ona sirkunskrisaun eleitorál 198, meza votasaun 358 no membru meza 1.790, ne’ebé distribui iha territóriu nasionál no mós iha diáspora.
Tékniku ne’e hateten tan katak Prezidente Repúblika hili liuhusi sufrájiu universál diretu, no kandidatu ida tenke hetan liu hosi balun ida hosi votu válidu sira. Karik laiha kandidatu ida hetan maioria absoluta, sei realiza volta daruak entre kandidatu rua ne’ebé hetan votu aas liu.
Iha remata briefing, CEN informa ba missaun observasaun internasionál sira katak rezultadu provizóriu sei hahú kompila kedas hafoin termina votasaun no bele publika iha Domingu kalan ka Segunda dader, depende ba tempu simu no valida editál sira husi meza votasaun hotu iha rai-laran no diáspora.
Eleisaun prezidensiál São Tomé e Príncipe ne’e akompaña husi MOE internasionál oioin, inklui União Afrikana, União Europeia, Komunidade País Lian sira Portugés (CPLP, sigla iha portugés), Komunidade Ekonómika Estadu Afrikanu Sentral, Rede Órgaun Jurisdisionál no Administrasaun Eleitorál CPLP no g7+.
Missaun observasaun sira iha mandatu atu observa etapa hotu-hotu hosi prosesu eleitorál, avalia prosesu ne’e tuir lei nasionál no padraun internasionál, no kontribui ba hametin transparénsia, kredibilidade no integridade eleisaun sira.
Notísia relevante: Ministru Finansa São Tomé e Príncipe konsidera g7+ parseiru importante ba demokrasia
Jornalista: Afonso do Rosário
Editora: Isaura Lemos de Deus





