DILI, 15 outubru 2024 (TATOLI) – Administrasaun Portu Timor-Leste (APORTIL) rekolla reseita iha fulan-Agostu hamutuk $97.686,56 no setembru $72.658,67. Totál husi ne’e $170.345,23 ba kofre Estadu.
“Rendimentu ne’e foti husi operasaun ró, ró-ahi petrolíferu, empreza privadu sira hanesan Succes no mós billete ba Berlin Ramelau no Berlin Nakroma”, Vogal II APORTIL, Leandro de Sena dehan iha kna’ar fatin APORTIL Colmera, tersa ne’e.
Sena rekorda katak rendimentu anteriór husi APORTIL, husi janeiru to’o juñu hamutuk $696.374,00, kompostu husi janeiru $129.827,71 no fevereiru $78.304,63, marsu $99.543,99, abril $73.633.61, maiu $13.44,47.00,67.00 no Juñu $93.99.
“Entaun rendimentu ne’e mós fila fali husi utilizasaun área portu nian ba espozisaun no kompetisaun sira ne’ebé dala barak Governu no empreza privadu sira halo, ita iha ona prosedimentu rasik”, nia esplika.
Sena afirma, rendimentu ne’e bele sa’e fila-fali tanba sei falta fulan tolu antes tama ba tinan 2025, no temporariamente rendimentu husi janeiru to’o setembru hamutuk $866,719.23. Hatene katak iha tinan 2023 APORTIL, I.P sei rekolla mós rendimentu hamutuk $1.047.804,58 ba kofre Estadu.
Iha fatin hanesan, Prezidente APORTIL, I.P José de Oliveira Leong hateten katak iha tinan 2025 APORTIL sei foku mós ba dezenvolvimentu portu tuir rekomendasaun husi estudu ne’ebé hala’o husi JICA (Ajénsia Kooperasaun Internasionál Japaun).
Estudu ne’ebé iha kolaborasaun ho JICA hala’o iha tinan 2022 to’o 2024 ho rezultadu propoin fatin prioridade lima, liuliu Cairabela (Baucau), Beaço (Viqueque), Suai (Covalima), Com (Laútem) no Betano (Manufahi).
“Ami-nia alvu tinan oin iha Cairabela (Baucau) sei hadia husi JICA, no estudu viabilidade ba portu Com (Lautém) remata ona inklui portu rejionál sira seluk, entaun ita iha prioridade barak maibé ne’e hotu depende ba Konsellu Ministru”, nia informa.
APORTIL nu’udar ajénsia Governu nian ida ne’ebé responsavel ba jestaun portu iha Dili ne’ebé lokaliza iha sentru sidade kapitál. Iha 30 Setembru 2022, Portu Dili hapara prosesamentu sasán komersiál sira ba importasaun ka esportasaun tanba operasaun sira-ne’e agora transfere ona ba Portu Tibar.
Jornalista : Felicidade Ximenes
Editór : Zezito Silva




