NASIONÁL, EDUKASAUN, HEADLINE

Rai-Hún Mutin Sa’e Daudaun Ona..! (XVII)

Rai-Hún Mutin Sa’e Daudaun Ona..! (XVII)

Jornalista seniór José Ximenes, iha momentu jornál STT (Suara Timor Timur) hetan sunu iha 1999.

DILI, 27 agostu 2019 (TATOLI)—Rona tiha rezultadu referendu, sai mai iha portaun Hotel Mahakota nia oin, hamutuk ho maluk timoroan seluk haksoit haklalak ho viva makaas. Kilat tarutu iha Sidade Dili nia sikun-sikun. La’ós ona estrañu ba ema sira ne’ebé hela no moris iha Dili.

Jornalista Radio Televizaun Portugal (RTP) hakbesik mai ha’u no husu ha’u-nia komentáriu ba rezultadu Referendu ne’e. “Notísia prinsipál saída mak ó sei tau iha ó-nia jornál?” Kontente no orgullu kahor malu, ha’u hatán simples de’it. “Povu Timor Maioria Rejeita Autonomia”. Maibé, liafuan ne’ebé ha’u ko’alia hamidar ibun de’it tanba publikasaun jornál STT to’o de’it iha 4 Setembru 1999 no rezultadu Referendu mós la publika to’o STT mate.

Memória pasadu iha leten ne’ebá ne’e haktuir husi Eis Jornalista Suara Timor Timur (STT), José Maria Ximenes, ba Ajénsia TATOLI liuhusi entrevista kona-ba ninia esperiénsia pasadu halo kobertura ba Eleisaun Konsulta Populár 1999 reasiona ho komemorasaun Loron Konsulta Populár ba dala-20 (20 Agostu 1999-30 Agostu 2019) no Misaun INTERFET, iha ninia rezidénsia Haslaran (Garuda), Camea, Becora, Dili, tersa (27/8/2019).

Dezafiu Boot  iha Mundu Jornalizmu Molok Referendu

Hafoin Governu Indonézia [Prezidente B. J. Habibie] fó opsaun rua (Simu Autonomia ka Rejeita Autonomia, 27 Janeiru 1999), alende hala’o atividade jornalizmu profisionál iha Suara Timor Timur, hala’o mós atividade jornalista ativista liuhusi Jornál Vox Populi no mós fornese notísia ba Rádiu Renascença iha Portugal.

Hamutuk ho kolega sira Renetil, harii Jornál Vox Populi. Ha’u nu’udar jornalista no halo kobertura ba Prokem (Pro kemerdekaan) hahú husi kampaña CNRT (Conselho Nacional da Resistência Timorense) to’o Referendu. Portantu, situasaun ida ne’e obriga ha’u tenke halo serbisu dobru, halo kobertura no hakerek notísia ba Jornál Suara Timor Timur (STT) no klandestinamente halo mós propaganda iha Jornál Vox Populi ne’ebé publika klandestinamente ba interese CNRT nian.

Kampaña aberta ba opsaun Simu Autonomia ka Rejeita Autonomia, ne’e hala’o iha Dili laran. Bainhira halo kobertura ba atividade sira ne’e, jornalista tenke ekstra hati-hati (kuidadisimu) tanba milísia pro-autonomia lakohi atu halo kobertura ba iha sira-nia atividade kampaña. Dala barak membru milísia sira ne’e ameasa no jornalista balun sai vítima. Jornál STT, konsidera hanesan mídia ida ne’ebé afavór ka halís ba PROKEM (Pro Kemerdekaan, Pro Independénsia) liuhusi notísia sira ne’ebé jornál ne’e publika. Entaun, ho kondisaun ida ne’e, jornalista sira ne’ebé hakna’ar-aan iha STT, bainhira sira ba halo kobertura iha terrenu, sira sempre hetan ameasa no terror husi membru milísia no dala barak mós husi militár Indonézia sira.

Loron ida depois de kompaña aberta husi CNRT, ne’ebé halo Dili laran engarafa (macet), milísia sira mai asalta sede CNRT iha Lecidere, Avo Xavier nia uma. Sasán no ekipamentu kampaña ninia iha palku, milisia sira baku rahun hotu halo situasaun manas. Nu’udar jornalista mós tenke subar hodi buka fatin seguru ka buka moris.

Ida ne’e akontese tanba milísia no militár Indonézia hirus ho kampaña ne’ebé Pro-independénsia halo, kuaze Dili laran nakonu ho ema barak be suli nakonu lurón laran. Pawai ka konvoi karreta no motor ne’ebé CNRT husi Sede CNRT Lecidere liu husi tasi ibun ba Lorosa’e, sa’e ba Bidau Akadiruhun, Kuluhun, ba fali estrada Becora, tesik husi STM, Taibessi, Balide, Antiga Comarca, Cristal, Matadouro, Vila Verde, Catedral, Tugu Pramuka (rotunda Colmera), tesik fali husi Kantor Gubernur (Palásiu Governu) nian no ramata iha sede CNRT. Konvoi ida ne’e halo milísia sira raan la halai tanba ema nakonu iha Estrada laran hanesan nehek-mean be hobur masin-midar iha dalan klaran ne’ebé hun no rohan laek.

Iha loron tuir mai, Pro-autonomia halo sira-nia kampaña hodi obriga kondutór bus balun no kamioneta sira hodi hala’o sira-nia konvoi iha Dili laran. Diferensa mak karreta sira ne’e ema na’in lima (5) ka nen (6) iha karreta ida-nia laran, enkuantu bus sira ne’e, ema boot tuur iha kampaun leten no labarik kiik sira mak tuur iha laran, tuur iha janela bus nia hodi hatudu bandeirola Merah Putih (mean mutin), atu hatudu katak sira mós ema barak. Situasaun hanesan ne’e mak milísia pro-autonomia sente atu lakon, entaun sira ba harahun tiha sede CNRT.

Situasaun iha Dili laran manas. Krime akontese iha fatin-fatin. Milísia hamutuk ho militár Indonézia sira halo krime hasoru ema pro-independénsia no halo populasaun sira ta’uk no barak mak evakua ba foho no fatin seguru atu salva aan.

Iha Dadersan, loron 30 Agostu 1999, nu’udar jornalista, ho motorizada ha’u la’o hale’u hodi observa Sentru Votasaun sira ne’ebé naklekar iha Sidade Dili. Ha’u haree sei dadersan nakukun,  seidauk tempu atu vota, maibé ema forma-aan halo liña naruk iha sentru votasaun sira atu ba vota. Haree ema sira-nia oin nakonu ho tauk maibé sira antuziasmu ba votasaun referendu ne’e la hanesan ho votasaun ba Eleisaun Jerál (Pemilu) ne’ebé hala’o iha loron 7 Juñu 1999. Pemilu (Pemilihan Umum) 1999 ne’e, povu Timor-Leste laiha ona interese atu tuir. Nota katak, Pemilu 1999, to’o tuku 8.00 no tuku 9.00, ema oituan-oituan mak ba sentru votasaun sira ne’e. Diferente ho Referendu, sei dadersan hela m ne’ebé sei sedu hela, eleitór sira forma ona halo liña naruk iha sentru votasaun sira.

Ha’u akompaña, Amo Bispu Carlos Filipe Ximenes Belo, SDB, (Amo Belo) ne’ebé vota iha Sentru Votasaun iha Eskola Xina, Bairro dos Grilos, Dili. Hafoin ezerse ninia diretu vota iha sentru votasaun refere, Amo Belo fó kedas lia-tatoli ba povu Timor-Leste tomak katak, “Povu Timor-Leste tenke hadomi malu nu’udar timoroan”.

Hafoin Referendu

Hafoin referendu, populasaun sira evakua fali ba foho no subar aan iha fatin seguru hodi hein. Sira prepara atu rona rezultadu referendu ne’ebé sei anunsia iha loron 7  Setembru 1999. Loron ba loron, milísia pro-autonomia halo violénsia hasoru pro-independénsia nia emar sira. Milísia sira oho ema, sunu uma, hodi anunsia katak sei hamoos pro-independénsia sira husi rai ne’e nia leten.

Iha loron 3 Setembru 1999 kalan, liu husi kanál televizaun, Ministru Negósiu Estranjeiru Indonézia Repúblika Indonézia, Ali Alatas, anunsia katak. “Rezultadu Jajak Pendapat ka Referendu sei anunsia iha loron 4 fulan Setembru 1999 iha Dili ni iha Nova Iorke”.

Dadersan de’it, ha’u tenke tula família sira ba iha komunidade relijioza sira atu ba rona rezultadu iha Hotel Mahakota Dili. Ho motorizada RS King, ha’u tenke tula sira-na’in rua-rua iha kotuk atu ba hatún iha Akadiruhun, primu ida nia uma ne’ebé limite uma ne’e ho madre FMC nia rezidénsia ho moru (tembok). Tula família ida-ida husi Haslaran, Becora to’o Akadiruhun, nota buat barak. Ema ho ta’uk halai ba igreja (Becora) lori dada tuituir oan sira, balun ho pasta de’it, balun la lori buat ida. Iha mikrolete verde ida ne’ebé bain-bain halai Becora-Merkadu Lama, halai husi diresaun Lorosa’e, iha ha’u-nia motor oin, hatudu kilat ne’ebé ema sivil mak kaer. Ha’u iha hanoin laran tauk loos maibé mikrolet ne’e liu tiha ba diresaun eskola STM nian

Husik tiha família ira iha Akadiruhun, ha’u tenke lalais ba Hotel Mahakota (agora Hotel Dili) atu halo kobertura ba anunsia rezultadu referendu. Rona tiha rezultadu, sai mai iha portaun hamutuk ho maluk timoroan, haksoit haklalak ho viva makaas. Enkuantu iha sikun-sikun Sidade Dili, rona kilat tarutu. La’ós ona entrañu ba ema sira ne’ebé hela no moris iha Dili. Jornalista RTP hakbesik mai ha’u no hakarak husu ha’u-nia komentáriu ba rezultadu Referendu ne’e.

“Notísia prinsipál saída mak ó sei tau iha ó-nia jornál?” Kontente no orgullu kahur malu, ha’u hatán simples de’it katak, “Povu Timor Maioria Rejeita Autonomia”. Maibé, liafuan ne’e ha’u ko’alia hamidar ibun de’it tanba publikasaun jornál STT to’o de’it iha 4 Setembru 1999 no rezultadu Referendu mós la publika to’o STT mate.

Ramata rona rezultadu referendu, la’o uitoan halo observasaun iha parte Colmera. Situasaun sai rungu-ranga. Ema ho tauk buka fatin seguru. Momentu ida difisil tebes. Sé mak sei fó seguransa ba sé? Ida-idak buka fatin seguru atu salva sira nia moris husi kruelidade ne’ebé milísia sira halo ba povu Timor.

Úniku fatin seguru mai ha’u mak halai ba Sede Suara Timor Timur (STT) iha Rua Alves Aldeia (agora Gráfica Nacional, iha Hotel Timor nia sorin). Loron tomak iha Sede STT hamutuk ho empregadu STT, Domingos Freitas, Marito Araújo, Atoi Kiik no na’in rua tan (ha’u haluha sira-nia naran). Loron tomak iha ne’eba, milísia sira-nia atensaun ba ema estranjeiru (jornalistas) sira iha Hotel Mahakota, ne’ebé milisia sira tenta atu asalta. To’o tuku 18.00 lokraik, ha’u foin sai husi sede STT ba Akadiruhun. Ema ida la sai husi uma. Sidade Dili maten. Monok. Kalan tomak, ita rona mak kilat tarutu maibé rona husi dook de’it. Ta’uk no hakmatek.

Iha loron 5 Setembru 1999, milísia sira sunu uma iha fatin-fatin. Dili sai ahuk-desan. Informasaun sunu-uma sira ne’e, bele haree liuhusi kanal TV SCTV. Husi minutu ba minutu hafuhu husi moru hun, ahi nia su’ar (sunu uma) semo sa’e iha ne’ebé-ne’ebé de’it. Ami na’in 10 resin iha uma laran, la halo barullu, até lalar semu mós bele rona lalar nia lian. Iha loron ne’e situasaun manas loos. Entaun, ami deside, mane sira mak hela iha primu nia uma, maibé feto na’in tolu (Fabi, Juvita no Anika) tenke ba hamutuk ho refujiadu feto sira iha madre nia konventu (iha uma sorin).

Iha loron 6 Setembru 1999 dadersan, madre ida ho Fabi ba Amo Bispu Belo nia rezid’ensia iha Lecidere atu ami hotu evakua ba ne’eba. Hafoin fila husi Lecidere, militar kareta Hino ida mai tun iha kruzamentu Eskola São Paulo VI ninia hodi tiru raizada de’it. Planu atu ba Amo Belo nia rezidénsia seidauk iha serteza, madre sira simu orden atu komunidade sira hamamuk igreja no komunidade relijioza sira-nia fatin tanba iha Suai, ema (milisia no militár) oho padre na’in tolu (3) hamutuk ho komunidade sira.

Iha uma laran, sobriñu sira mós ta’uk ona no obriga ha’u atu foti desizaun hodi husik uma ne’ebé ami hela ba. Ba ha’u sente situasaun difisil tanba se ami mane sira husik tiha uma ne’e, signifika katak ha’u haketak malu ho ha’u-nia espoza ne’ebé sei hela iha madre sira hamutuk ho sobriña na’in rua (Juvita no Anika).

Ha’u dehan, agora hotu-hotu prepara atu sai husi uma ne’e maibé hotu-hotu tenke hatais kalsa badak atu ema labele deskonfia katak ita ne’e mahasiswa. Prepara tiha pasta ida-ida, sira atu hatais kalsa badak, maibé haree no sente aan katak sobriñu  (mane klosan) sira ne’e haree sira-nia ain fulun naruk, entaun sira rejeita sai husi uma. Enkuantu Xisto Freitas (agora sai jornalista TATOLI), Mouzinho, Epifanio no Tito ne’e foin halo tinan 12-13, sira mak sai husi uma. Sira tun to’o estrada klaran, sira atrapalla (bingung) atu halai ba ne’ebé? Atu ba lorosa’e ka loromonu? Ho matan been, ha’u bolu hikas sira na’in haat (4) atu ami mai hamutuk. Biar mate, ita mate hamutuk. Moris karik, ita moris hamutuk iha fatin ne’e

Maizumenus iha tuku 15.00, ha’u-nia espoza (Faviola Laranjinha) ho sobriña na’in rua (2) ne’e madre haruka mai ami hamutuk fali iha uma ne’e. Ami la hatene atu ba loos ne’ebé? Laiha ona esperansa atu fila ba uma iha Becora Au-Hun ka uma iha Haslaran Camea, nein atu ba fali foho, no ami labele sees husi milísia sira. Ami hein atu ema milísia sira halo saída ba ami. Ami lakon esperansa. Ema na’in 10 resin iha ha’u-nia responsabilidade. Lahatene saida mak sei akontese ba ami.

Milísia koñesidu ida iha Bairru Akadiruhun, Macelino, liu ho kareta iha estrada, hakilar ba populasaun atu hotu-hotu evakua ba Kupang. Ha’u lakon ha’u-nia hanoin. Madre sira iha sorin ne’e mak mai akonsella ami atu sai, maibé atu sai atu ba ne’ebé. Ami sai no tun ba estrada ibun ho laran ta’uk, madre (ema indonézia) mai akompaña no ko’alia halimar ho ami iha estrada ibun. Derepente Mikrolet mutin ida liu iha ami nia oin. Madre haruka para. Madre ko’alia ho kondutór mesak iha kareta laran ne’e, atu lori ami.

Refújiu iha KOREM

Kondutór aseita no ami hasa’e tiha sasán iha karreta laran, madre ho motorizada halai uluk mak ami tuir. Ami la hatene atu lori ami ba iha ne’ebé. To’o iha KOREM (Komandu Resort Militer) nia portaun, madre halai tama ba KOREM (agora Kuartel Jerál PNTL) no ba husik ami iha kampu voleibol ninian. Haruka ami tun, mezmu ke atu kalan daudaun ona. Sente hanesan sulan hela iha prizaun ida-nia laran. Militár no milísia ho sira-nia família nakonu iha KOREM ne’e. Haree ami laiha atributu (hanesan kesi bandeira Merah Putih), milisia sira haree ami matan la moos.

Kalan ne’e ema mai ameasa ami ho intimidasaun oin-oin. Iha tentasaun oin-oin atu halo violasaun hasoru feto sira husi milisia no militar sira. Kalan tomak sira mai trata, insulta no ameasas. Graças a Deus, kalan ne’e la akontese buat ida ho ami.

Iha loron 7 Setembru 1999 dadersan, ami hamriik iha kampu laran ho família balun husi Akadiruhun ne’ebé hamutuk iha fatin ne’e, derrepente milísia ida mai ho samurai. Ami hamriik hela, derrepente milísia ne’e hakilar dehan: Imi mak mai husi Akadiruhun ka? Imi mak CNRT ka? Imi CNRT ba….ho liafuan tolok ami rabat malu ho Xanana be folin laek (….liafuan tolok inan aman, tolok Xanana….). Ami hamriik hanesan estátua no ku’u an la moras.

Hafoin ne’e, milisia ne’e foti samorai aas atu taa ami sira ne’e. Foti aas tiha Samurai ba lalehan, prak, Maromak tulun, Samurai nia tutun nia kuda fali ba rai no samurai hamriik metin bidu-aan ba mai. Ho raan nakali, milísia ne’e haruka ami hakne’ak hodi lambe rai. Lambe, lambe, lambe, haree situasaun sei tensaun aas ne’e, membru milísia ida mai hakalma milísia siak-teen (ganas) ne’e hodi dehan, “Ema ne’e (hatudu ba komunidade ameasadu ida) milísia Abalai nia alin”. Situasaun ho tensaun aas ne’e, hanesan fakar bee ba leten, situasaun fila fali ba normál.

La kleur de’it, madre ne’ebé lori ami ba KOREM ne’e hamutuk ho padre jezuita Albert (ikus mai militár sira tiru mate) lori hahán ba ami, inklui masin-midar saka ida. Nune’e, atu salva moris, ha’u-nia espoza fahe gaiu isin ida-ida ba milísia nia família ida-idak iha dadeer ne’e. Afinál ho masin midar ne’e mak halo sira laran mamar fali ba ami iha fatin refere. Sente hakmatek oituan.

Maibé la signifika, milísia sira iha KOREM laran ne’e hotu-hotu laran di’ak ho ami. Iha sikun balun, sira ameasa ami no baku nafatin. Kazu baku primu Joaquim Ximenes iha loron 8  Setembru 1999 dadersan, wainhira nia ba buka bee atu haris. Milísia ida baku tiha nia, husu naran maibé Joaquim fó de’it KTP. Foto tiha KTP, milísia ne’e lee ulun tun ain sae, lee lahatene, sei husu tan Joaquim nia naran. Sorte baku de’it no ibun de’it mak raan.

Ho situasaun ameasada nia laran ne’e, la hatene Bandeira Merah Putih ne’e mai husi ne’ebé, primu no sobriñu sira subar iha tenda (lona) laran, tesi rahun-rahun ho objetivu atu kesi ba ulun para bainhira hakarak sai husi KOREM karik bele la’o ho seguru.

Hahú husi loron 8 Setembru 1999, militár sira iha KOREM halo fali regra ida, atu Xefe de Familia ida-ida tenke tuir forma hodi rona instrusaun husi Komandante Korem iha kada dadeersan. Tanba ta’uk, ha’u haruka ferikoan Joana Fabiola mak ba forma iha resintu KOREM nian. Dala ida tan, situasaun difisil sira hanesan ne’e, feto mak bele salva ami lubuk ida ne’e. Perante xefi família barak mak ba tuir forma, ha’u fó hanoin ba ferikoan katak ami sei la ba Atambua ka Kupang, maibé sei ba liu Jawa. Nune’e tenke hein Ró Ahi Dobonsolo. Enkuantu loron-loron rona informasaun katak ema Prokem hetan ameasas no oho iha Atambua no Kupang.

Ha’u espera katak ami bele liu ba Jawa, no to’o iha ne’ebá, ha’u bele kontaktu diplomata Ana Gomes atu bele fasilita ha’u ho família hodi liu tiha ba estranjeiru (Macau ka Portugal). Dadersan-dadersan ferikoan ba forma hodi simu instrusaun husi komandu milotar. Militar sira fo hanoin atu hotu-hotu ba Atambua no Kupang maibé ami nafatin hanoin ida atu ba Jawa ou hela iha Timor. Sorte ha’u iha rádiu ki’ikoan ida marka Sony ne’ebé loro-loron akompaña rádiu estranjeiru sira hanesan radio Nederland, ABC, BBC, uza headset atu viziñu sira labele rona. Informasaun sira husi rádiu sira ne’e mak halo ha’u la lakon esperansa.

INTERFET Tama Timor-Leste

Ami mak família ne’ebé sai ikus liu husi KOREM ba Ponte Kais, Dili, iha 18 Setembru 1999. Iha Ponte Kais, sura loron atu INTERFET tama mai Timor-Leste. Dramátiku mak iha dia 20 Setembru mais ou menus tuku 11.00, refujiadu ne’ebé nakonu hela iha resintu Ponte Kais ne’e paniku tanba INTERFET sira tama husi portaun sein ami hatene. Sira tama ho armas em pozisaun de fogu no militár Indonézia ida-ida iha forsa internasionál ne’e nia kotuk ho pozisaun de fogu hotu. Forsa internasionál sira ne’e limitadu no kuaze domina mak TNI. Refujiadu sira hotu-hotu ta’uk, tanba polisia Kontijen Lorosa’e sei halo seguransa iha Ponte Kais.

Iha loron 21 Setembru 1999 dadeersan, maizumenus tuku 7.00, refujiadu haklalak ho kontente ba simu ho aplaus ró INTERFET ne’e nia isin-lolon hakerek 45. Ró 45 atraka iha Ponte Kais no hatún forsa internasionál be ua’in. Momentu ne’e mak refujiadu sira sente seguru no kontente. Momentu ne’e mak oportunidade refujiadu sira insulta no halo piada ba Polisia Indonézia ne’e halo hela seguransa iha Ponte Kais, Dili.

Notísia relevante:Rai-Hún Mutin Sa’e Daudaun Ona..! (XVI)

Jornalista: Cancio Ximenes

Edutór     : Rafy Belo

iklan
iklan

Comments are closed.

iklan
error: Content is protected !!