NASIONÁL, HEADLINE, MUNISÍPIU, Uncategorized

Governu “Alerta” ba Povu Hadook-An husi Fatin Risku Dezastre

Governu “Alerta” ba Povu Hadook-An husi Fatin Risku Dezastre

Rai Udan halo mota tun makas sobu komunidade sira nia uma iha Aldeia Ramelau no Aldei Lauloro, Suku Manleuana, Postu Administrativu Don Aleixo, Munisipiu Dili, foin lalais ne'e. Imajen/Eugénio Pereira

DILI, 06 janeiru 2020 (TATOLI)-Governu liuhusi Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl,  Alexandrino Xavier de Araújo, halo “alerta” hodi husu ba povu hotu atu hadook-an husi fatin risku dezastre naturaís.

Notísia Relevante : Problema Inundasaun, Deputadu Opozisaun Husu Governu Halo Avaliasaun Ba Projetu Drenajen

Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl, Alexandrino Xavier Araújo. Imajen/Nelson de Sousa

“Ita tama ona iha periodu tempu udan no anin. Tanba ne’e, nafatin apela ba povu hotu iha territóriu Timor-Leste atu hadook-an husi fatin sira risku dezastre naturaís,”  hateten SEPS Alexandrino Xavier de Araújo, ba Ajénsia TATOLI iha Edifísiu Ministériu Finansa, Dili, segunda (06/01/2020).

SEPS rasik identifika ona fatin risku sira liu-liu hanesan iha mota ninin hanesan Comoro, rai lolon sira inklui ezgotu sira ne’ebé nakonu ho fo’er tanba atitude husi abitante rasik.

Husi sorin seluk, Diresaun Nasional Meteorologia no Geofísica liuhusi sira nia pájina Facebook anunsia dehan, depois iha loron 28 dezembru 2019, monção aziátiku (anin ne’ebé huu husi kontinente aziátiku ba kontinente australianu) hahú estabelese iha rejiaun Timor nian. Anin refere (monção) mak halo Illa Timor simu udan been ba períodu mais ou menus fulan neen (6), climatologicamente to’o fulan maiu.

Notísia Relevante : SEPS Fó Apoiu Emerjénsia ba Uma-Kain 119 iha Manleuana

Tuir klimatolojia, iha tinan ida nia laran, monção aziátiku mak responsavel ba kuaze 55% ba udan been iha Timor-Leste. Sistema seluk hanesan : ENSO ( El Nino Southern oscillation), IOD ( Indian ocean Dipole), MJO (Maddem-Julian Oscilation), Ciclones tropicais no sistema convectivos lokais hanesan: Brisas Maritimas mak kauza udan been 45 % seluk.

Sistema sira ne’e além de sira interfere padraun udan been (precipitação), sira mós interfere padraun varáveis meteorológicos seluk nian hanesan: intensidade no diresaun anin, pressão do ar, temperatura do ar, umidade do ar , korrente no temperatura tasi nian.

Ba segunda semana fulan janeiru 2020, mais espesífikamente 06/01/20 ba oin, anin komesa aumenta ninia intensidade, dadersán ho intensidade fraku ba moderadu ( 1-15 km/h) no meiu-dia ba kalan, anin ho intensidade moderadu ba forte ( 15-25 km/h) akompaña ho rajada bele too 50 km/h.

Rejiaun sira ne’ebé mak iha posibilidade boot atu experimental anin ho intensidade boot mak hanesan : parte tasi ninin kosta norte nian, liuliu ba rejiaun hirak ne’ebé tanba ba munisípiu Liquiça, Dili, Manatuto, Baucau, Lautém no mós ba Viqueque.

Em relasaun ba kondisaun tasi nian, temperatura tasi oras né 29 C iha kosta norte no 30 C iha kosta sul. Laloran nian aa husi 1.25 – 2.50 metros de altura.

Ba populasaun em-jerál husu atu toma nafatin atensaun ba avizu sira ne’ebé sei fó sai husi órgaun kompetente (Protesaun Sivíl iha nivel nasionál no xefe suku iha nivel suku nian) sira bainhira mosu eventu extremos.

Notísia Relevante : Dezastre Naturál Rezulta Uma 72 Hetan Estragu

Jornalista : Nelson de Sousa

Editór       : Francisco Simões

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!