iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, DILI, HEADLINE, POLÍTIKA

PN Preokupa ho Ventiladór Kazu Grave Ida De’it

PN Preokupa ho Ventiladór Kazu Grave Ida De’it

Prezidente Komisan C, Deputada Maria Angelica Rangel. Imajen/Antonio Goncalves

DILI, 28 jullu 2020 (TATOLI)—Reprezentante Povu iha Uma Fukun Parlamentu Nasionál (PN) preokupa ho ezekusaun Governu nian ne’ebé oras ne’e iha de’it ventiladór ida de’it iha ámbitu kombate surtu COVID-19.

Notísia Relevante: Ekipamentu Prevensaun COVID-19 Depende Liu ba Esteriór

Prezidente Komisaun C (Finansa Públika), Deputada Maria Angélica Rangel, preokupa ho situasaun ne’e tanba relatóriu ne’ebé fó-sai hosi Sentru Integradu Jestaun Krize (CIGC-sigla portugés) haktuir katak ventiladór ida de’it.

“Ventiladór ne’e ida de’it ami hakfodak tanba ami aprova osan, maibé ventiladór ne’e mós fó apoiu hosi Xina tanbasá mak ami aprova tiha osan ventiladór ne’e ida de’it. Ha’u hakarak husu iha primeiru levantamentu tanba to’o agora ventiladór ida de’it,”  Deputada Maria Angélica Rangel, kestiona iha ámbitu aprezentasaun relatóriu  ba aplikasaun Estadu Emerjénsa, iha Uma Fukun Parlamentu Nasionál, tersa ne’e.

Prezidente Komisaun C ne’e preokupa tanba Parlamentu Nasionál aprova ona orsamentu ho montante millaun $220 maibé Governu la prepara kondisaun ne’ebé adekuada, karik mosu tán moras daruak hosi pandemia COVID-19.

Entretantu, Diretór Institutu Defeza Nasionál (IDN) no Kapitaun Mar e Guerra, Donanciano Costa Gomes “Pedro Klamar Fuik”, esplika bens no ekipamentu tenke hetan garantia ba Timor-Leste nia ezisténsia, mínimu iha estoke ne’ebé mak sufisiente ba kualkér situasaun emerjénsia.

“Ekipamentu protesaun individuál ba ventiladór konvensionál ba iha kazu grave ita iha ida de’it, ida-ne’ebé mak ita-nia maluk Xina sira fó ventiladór movel signifika la adekuadu para atubele kazu grave ou gravidísimu,” nia dehan.

Nia hatutan, kualifikasaun informasaun ba iha rekursu umanu, liuliu ba profisionál saúde sira, ba mós forsa armada, forsa seguransa, ba iha bombeiru sira no administrasaun públika sira hotu, liuliu haree ba prosesu kombate COVID-19 ho formadu ne’ebé mak adekuada.

Nia subliña, iha períodu post estadu emerjénsia, objetivu estratéjiku maka mantein nafatin nível prevensaun ba iha segunda vaga menór 1% propagasaun COVID-19 iha Timor-Leste.

Objetivu operasionál atu bele iha nafatin efisiénsia di’ak ba vijilánzia epidemiolójika, bele iha nafatin kapasidade atu deteta kazu, atu bele mós reforsa nafatin medida preventiva hotu-hotu ne’ebé mak estadu halo tiha ona tuir indikasaun Organizasaun Mundiál Saúde (OMS) nian, distánsiamentu sosiál ka agora Timor-Leste livre liu ona.

“Halo nafatin melloramentu ba kondisaun hotu-hotu liuliu sentru izolamentu atu bele trata pasiente sira, se posteriormente identifika kazu foun. Nesesidade investimentu balun presiza reforsa rekursu finanseira alokadu ba iha Sala Situasaun maibé ida-ne’e ultrapasadu ona tanba Sala Situasaun laiha ona,” Kapitaun Mar e Guerra, Pedro Klamar Fuik hateten.

Jornalista : Evaristo Soares Martins

Editór       :  Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!