iklan

NASIONÁL, POLÍTIKA

Kaleidoskópiu 2021: PN aprova OJE 2022-altera pakote lei eleitorál tolu

Kaleidoskópiu 2021:  PN aprova OJE 2022-altera pakote lei eleitorál tolu

Imajen/Media PR.

DILI, 06 janeiru 2022 (TATOLI)—Parlamentu Nasionál nia kompeténsia aleinde reprezenta sidadaun timor-oan hotu-hotu, Parlamentu Nasionál nu’udar órgaun lejislativu prinsipál, ne’ebé kaer poder aas liu atu halo lei, mezmu bainhira Governu mak hola inisiativa, no atu kontrola aktus lejislativu hosi Governu, ne’ebé iha sirkunstánsia balun, parlamentu bele apresia fila-fali.

Hanesan mós akontese iha ordenamentu jurídiku selu-seluk, iha Timor-Leste Parlamentu Nasionál mós iha kompeténsia atu aprova lei durante iha kinta lejisltarura ne’e,

Hafoin Vise-Prezidente Parlamentu Nasionál, Deputada Maria Angelina Lopes Sarmento, lidera plenária dahuluk iha 05 janeiru 2021 to’o fulan-dezembru 2021 nia rohan, deputadu sira iha Parlamentu Nasionál aprova proposta lei sira hanesan tuir mai;

Lei OJE 2022

Iha 16 dezembru 2021, Parlamentu Nasionál aprova proposta lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022 bilaun $2 iha final global.

Proposta lei númeru 35/V(4a) OJE 2022 aprova unamidade ho rezultadu votasaun a-favór 44, kontra 21 no abstensaun 0.

“Ho nune’e proposta lei Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2022 aprovadu iha Parlamentu Nasionál,” Prezidente Parlamentu Nasionál, Deputadu Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, anunsia liuhosi plenária, kinta ne’e.

Tuir Rejimentu Parlamentu Nasionál (RPN) artigu 11 kona-ba votasaun finál globál, Alinea 1 haktuir katak bainhira ramata votasaun iha espesialidade iha plenária, halo kedas votasaun finál globál.

Parlamentu Nasionál finaliza debate proposta lei OJE 2022 iha espesialidade no finál globál durante loron ualu.

Antes ne’e montante tetu OJE 2022 ne’ebé Governu submete ba PN ho montante billaun $1,675, ne’ebé millaun $233 ba saláriu no vensimentu, millaun $449,98 ba bens servisu, millaun $565,9 ba transferénsia públika, millaun $24,4 koresponde ba kapitál menór no millaun $401,7 ba kapitál dezenvolvimentu.

Maibé liuhosi debate espesialidade iha proposta adisionál mai ho propsota hamutuk 165 reprezentante povu no hosi proposta hirak ne’e mak halo adisionál millaun $300-resin, nune’e halo tetu OJE 2022 sa’e ba billaun $2 tanba atu utiliza ba nesesidade povu no nasaun.

Iha 20 dezembru 2021, Parlamentu Nasionál haruka proposta lei númeru 35/V(4a) Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022 ho montante billaun $2,1, ba Prezidente Repúblika, Francisco Guterres ‘Lú-Olo’ no Prezidente promulga iha 03 janeiru 2022. 

Fundu Espesiál Dezenvolvimentu ba Munisipiu Ataúro

Iha 15 dezembru 2021, Deputadu sira iha uma fukun Parlamentu Nasionál liuhosi diskusaun espesiál ba proposta lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022 aprova kria Fundu Espesiál Dezenvolvimentu ba Munisípiu Ataúro (FEDA), ho votu a-favór 48, kontra lima no abstensaun 10.

Tuir proposta lei OJE 2022 previstu iha artigu 15 fundu espesiál dezenvolvimentu Ataúro, no hosi artigu ne’e deskreve kria fundu espesiál dezenvolvimentu Ataúro (FEDA), abreviadamente designa ba FEDA, pesoa koletiva direitu públiku, dotadu personalidade jurídika, no autonomia administrativa, finanseira no patrimoniál.

FEDA iha finalidade finansia programa no projetu, anuál no plurianuál, ho karáter sosiu-ekonómiku no ambiente sustentável, destina ba dezenvolvimentu territóriu no populasaun munisípiu Ataúro, ba área sira infraestrutura komunikasaun, hanesan rodoviáriu, portuáriu no aeronautika, infraestrutura telekomunikasaun, infraestrutura apoiu transporte koletivu pasajeiru, rodoviáriu ka marítima no transporte máritima karga.

Infraestrutura bee no saneamentu, hanesan ba dezenvolviumentu sistema públiku abastesimentu bee-moos, baleta, resíduos sólidos, no sistema kaptasaun armajenazen, transportasaun bee no irrigasaun ba fin agríkula.

Infraestrutura ba fin sosiál no kultura, hanesan ospitál, sentru ka postu saúde, estabelesimentu ensinu formasaun profisionál, ekipamentu koletivu desportu, abitasaun sosiál, simetéiru públiku, instalasaun apoiu grupu populasaun vulnerável, jardin no parke.

Infraestrutura apoiu atividade protesaun sivíl no jestaun asidente grave no katástrofe, no infraestrutura enerjia, hanesan sentrál jerasaun enerjia, rede transporte no distribuisaun enérjia, armazenamentu no distribuisaun konbustivél, iluminasaun públika urbana ho rurál, infraestrutura apoiu ba dezenvolvimentu agrikultura, silvikultura, pekuária ho peska.

Edifísiu no instalasaun sira seluk ba servisu públiku administrasaun munisipál Ataúro ho entidade públika seluk, infraestrutura apoiu dezenvolvimentu turístiku, apoiu ba dezenvolvimentu ekonómiku lokál hanesan merkadu.

Formasaun rekursu umanu hanesan programa bolsa estudu no formasaun kualifikasaun  profisionál iha setór estratéjiku dezenvolvimentu munisípiu ho infraestrutura seluk nesesáriu ba dezenvolvimentu munisípiu Ataúro.

Iha artigu ne’e deskreve konstitui reseita FEDA mak dotasaun atribui hosi OJE, transferénsia no doasaun entidade nasionál ho internasionál, bens seluk rendimentu ka reseita atribui.

Aleinde iha artigu ne’e haktuir tan katak, orgaun responsável ba jestaun FEDA mak konsellu administrasaun, kompostu hosi Prezidente Munisípiu Ataúro mak prezide, ho membru Governu responsável iha área planeamentu estratéjiku no ordenamentu territóriu, podér lokál ho desentralizasaun administrativa, finansa, obras públika, transporte no komunikasaun ho turizmu, komérsiu indústria.

Iha artigu hosi PPL ne’e hateten, tranzitoriamente to’o instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál iha munisípiu Ataúro, Prezidénsia Konsellu Administrasaun FEDA ezerse hosi membru Governu responsável iha área planeamentu estratéjiku no ordenamentu territóriu, integradu órgaun administradór munisipál Ataúro.

FEDA regulamenta hosi dekretu-lei no membru Governu responsável iha área finansa autoriza kria títulu orsamentál relativu ba FEDA no transfere títulu verba $13,000.000 dotasaun orsamental inskrita iha kategoria transferénsia públika iha títilu dotasaun todo Governu, programa ho kódiku 028 envolvimentu rurál no urbanu.

Iha orsamento dotação todo Governo OJE 2022 prevee $260,841,120, hodi aloka ba saláriu vensimentu $500,000, bens servisu $89,570,720, kapitál menór $336,600, kapitál dezenvolvimentu laiha, transferénsia públika $170,433,800, no orsamentu ne’e hodi finansia programa ualu (8), sub-programa 17 no atividade 27.

Programa kontinjénsia sei gasta $29,500,000, programa jestaun finansa públika sei gasta $23,888,321, programa dezenvolvimentu rurál no urbanu sei gasta $13,130,000, programa polítika externa Timor-Leste sei gasta $500,000.

Programa boa governasaun no jestaun institusionál sei gasta $41,689,256, programa agrikultura sei gasta $25,000,000, programa igualidade jéneru no inkluzaun sosiál sei gasta $73,000,000 ho programa investimentu no diversifikasaun ekonómika sei gasta $54,133,543.

Entretantu, progama ho kódiku 028 dezenvolvimentu rurál no urbanu ho nia objetivu médiu prazu dezenvolve no promove funsionamentu organizasaun urbana, ijiene, atribuisaun naran ba fatin no orden públika ba mellora kondisaun urbana iha territóriu Timor-Leste.

Hosi programa ne’e mak ho nia sub-programa dezenvolvimentu urbanu no rurál nia atividade mak fundu investimentu ba munisípiu Ataúro ne’ebé prevee $13,000,000 iha verba transferénsia públika.

Taxa seletivu tabaku hasa’e ba $50

Iha 15 dezembru 2021, Reprezentante povu iha uma fukun Parlamentu Nasionál liuhosi debate espesialidade ba proposta lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022 aprova taxa seletivu ba tabaku hasa’e $50, ho rezultadu votasaun a-favór 43, kontra tolu no abstensaun 15.

Proposta númeru 2, hasa’e taxa seletivu tabaku ne’e aprezenta hosi deputadu proponente Antoninho Bianco (Fretilin), Abel Pires da Silva (PLP) ho Antonio Verdiál (Khunto).

Iha Proposta Lei (PPL) OJE 2022 previstu iha artigu 6 (Impostos, taxas e contribuições), iha númeru 7 haktuir durante iha tinan 2022, taxa impostu seletivu konsumu aplikavel ba tabaku, posições pautais 2401, 2402 e 2403, ho $25 kada kilograma.

Maibé proposta númeru 2 justifikasaun sumária ho prezente proposta alterasaun númeru 7 iha artigu 6 aumenta taxa impostu seletivu konsumu aplikavel ba tabaku, posizaun pautais 2401, 2402 no 2403, ho $25 ba $50 kada kilograma, pretende kontribui ba kobre reseita no dez-enkoraza konsumu tábaku tanba fuma prezúdika saúde ema-nian.

Ministru Finansa, Rui Augosto Gomes, hateten Governu agradese ba proposta ne’e, tanba atualmente lei tributária aplika $19 kada kilograma bainhira haree hosi impostu seletivu konsumu tabaku nian no Governu propoin iha proposta lei OJE 2022 hasa’e ba $25 ho aumenta 32%, maibé proposta númeru 2 ida-ne’e hasa’e 164%, entaun hakarak hasa’e hosi $19 ba $50.

Orsamentu ba Seguransa Sosiál

Iha 15 dezembru 2021, liuhosi diskusaun espesialidade ba proposta lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022 ne’e deputadu sira aprova orsamentu ba reseita seguransa sosiál, ho votu a-favór 44, kontra haat no abstensaun 15.

Tuir tabela VI reseita ba seguransa sosiál ho nia kategória rubrika hanesan kontribuisaun ba seguransa sosiál ho montante $42,015.500 tau ba rejime kontributivu repartisaun $40,215.500 no administrasaun seguransa sosiál $1,800.000, sansaun no penalidade 0.

Rendimentu $550.000 tau iha rejime kontributivu repartisaun $50.000 no rejime kontribuitivu kapitalizasaun $500.000.

Transferénsia korente $43,200.000, tau iha rejime kontributivu repartisaun $5,681.792, rejime naun kontribuitivu $35,280.000, administrasaun seguransa sosiál $2,238.208.

Transferénsia orsamentu administrasaun sentrál $43,000.000, aloka iha rejime kontributivu repartisaun $5,681.792, rejime naun kontribuitivu $35,280.000, administrasaun seguransa sosiál $2,038.208, no Transferénsia restu do mundo $200.000 ne’ebé tau iha administrasaun seguransa sosiál, no reseita korente sira seluk 0.

Transferénsia kapitál $158,712.500 tau iha rejime kontributivu kapitalizasaun, seguransa sosiál entre rejime $158,712.500 ne’ebé tau iha rejime kontributivu kapitalizasaun.

Ativu finanseiru, pasivu finanseiru, reseita kapitál sira seluk 0, saldu jerénsia $120,000.000 tau iha rejime kontributivu repartisaun.

Nune’e totál $364.478.000 ne’ebé tau ba iha rejime kontributivu repartisaun $165,947.292, rejime naun kontributivu $35,280.000, administrasaun seguransa sosiál $4,038.208 no rejime kontributivu kapitalizasaun $159,212.500.

Ba totál konsolidadu $205,765.500, tau iha rejime kontributivu repartisaun $165,947.292, rejime naun kontributivu $35,280.000, administrasaun seguransa sosiál $4,038.208 ho rejime kontributivu kapitalizasaun $500.000.

Lei eleitorál munisipál

Iha 21 setembru 2021, Parlamentu Nasionál aprova ona projetu Lei Eleitorál Munisipál, Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa iha finál globál.

Projetu lei númeru 5/V(2a) kona-ba Lei Eleitorál Munisipál aprovadu iha finál globál ho rezultadu votasaun a-favór 48, kontra 0 no abstensaun 4, no projetu lei númeru 6/V(2a) kona-ba Lei Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa aprovadu ho rezultadu votasaun a-favór 53, kontra 0 no abstensaun 0.

Projetu-Lei Eleitorál Munisipál iha kapítulu hamutuk VIII no artigu hamutuk 137 no projetu Lei Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa iha títulu hamutuk X no artigu hamutuk 190.

Projetu-lei eleitorál munisipál ne’e tanba ejizensia hosi Konstituisaun RDTL artigu 65 númeru 1, ne’ebé define órgaun eleitu ho soberania no eskolla liuhosi eleisaun, mediante sufrájiu universal, livre, diretu, sekretu, pesoál no periódiku.

Alterasaun Lei Resensiamentu Eleitorál

Iha 17 agostu 2021, Parlamentu Nasionál (PN) liuhosi Komisaun Permanente, tersa ne’e aprova projetu deliberasaun atu debate alterasaun Lei Resensiamentu Eleitorál (LRE) ne’ebé veta hosi Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo.

Ho veta inkonstitusionalidade hosi Prezidente Repúblika entaun Komisaun Permanente aprova projetu deliberasaun ne’e ho rezultadu votasaun a-favór 25, kontra 0 no abstensaun 0.

Bazea ba Rejimentu Parlamentu Nasionál (RPN) artigu 115 (Prosesu ba apresiasaun foun), númeru 1, esplika wainhira Prezidente Repúblika halo vetu, tuir númeru 1 artigu 88 hosi Konstituisaun, apresiasaun foun-ba dekretu hala’o iha prazu loron 90 sura hosi loron ne’ebé simu mensajen fundamentada, iha reuniaun ne’ebé Prezidente Parlamentu marka tuir nia inisiativa ka tuir rekerimentu hosi Deputado na’in-10 ka hosi bankda parlamentár.

Númeru 4 hosi artigu 115 RPN ne’e dehan, debate iha espesialidade sei to’o debate iha jeneralidade ramata, hatama proposta alterasaun ruma karik, no votasaun sei foka de’it ba artigu ne’ebé sai nu’udar objetu hosi proposta alterasaun.

Númeru 5 artigu refere hateten, testu ne’ebé iha deliberasaun daruak ne’e la hetan alterasaun la presiza haruka ba komisaun atu halo redasaun finál.

Purtantu, artigu 116 (Efeito hosi apresiasaun foun) hosi RPN, númeru 1 hateten karik Parlamentu konfirma nia votu liuhosi maioria absoluta hosi Deputadu eleitu, tuir númeru 2 artigu 88 hosi Konstituisaun, Prezidente da Repúblika tenke promulga diploma ne’e iha loron ualu (8) nia laran.

Númeru 2 hosi artigu 116 ne’e esplika, ba konfirmasaun diploma sira-ne’ebé ko’alia kona-ba matéria prevista iha artigu 95 Konstituisaun nian tenke iha maioria dois terços hosi Deputadu prezente sira, no ida-ne’e tenke liu maioria absoluta hosi Deputadu eleitu sira.

Númeruu 3 hosi artigu ne’e hatutan, karik Parlamentu hatama emenda ruma, dekretu foun ne’e sei haruka ba Prezidente Repúblika ba promulgasaun.

Númeru 4 hosi RPN artigu 116 ne’e argumenta, kazu laiha konfirmasaun votu Parlamentu nian, inisiativa lejizlativa ne’e labele hafoun iha sesaun lejizlativa ne’ebé la’o daudaun, salvo eleisaun foun ba Parlamentu Nasionál.

Iha 31 maiu 2021, Parlamentu Nasionál (PN) aprova proposta-lei divizaun administrativa territóriu ho unanimidade iha finál globál nune’e Loré, Hatulia B sai postu administrativu foun no Atauro sai munisípiu foun iha 01 janeiru 2022 maibé sei hein promulgasaun hosi Prezidente Repúblika.

Votasaun finál globál ba proposta-lei númeru 29/V (3), ne’ebé husu altera Lei númeru 11/2009, 7 outubru, kona-ba divizaun administrativa territóriu ne’e aprova ho votu a-favór 54, kontra 0 no abstensaun 0.

Alterasaun daruak ba Lei númeru 11/2009, 7 outubru, kona-ba divizaun administrativa territóriu ne’e ho objetivu atu aselera deskonsentrasaun administrativa no desentralizasaun administrativa.

Nune’e mós, alterasaun ne’e reafirma kompromisu polítiku hodi asesu ba serbisu públiku hosi populasaun lokál hodi hamosu partisipasaun atividade iha administrasaun públika, nune’e serbisu públiku presta ho efisiente no efikaz liu ho kualidade aas.

Proposta-lei Divizaun Administrativu Territóriu, aprova hosi lei númeru 11/2009, 7 outubru, altera hosi lei númeru 4/2016, 25 maiu, ho rekizitu ba kriasaun, modifikasaun no estinsaun sirkunskriasaun administrativa, ekilíbriu potensiál no rekursu ba dezenvolvimentu no fó konsiderasaun ba fatór jeográfiku, demográfiku, ekonómiku, sosiál, kulturál no administrativa sira.

Nune’e mós interese orden nasionál no rejionál, ne’ebé espesifikamente kriasaun ba munisípiu sira, ezemplu Ataúro sai ona munisípiu.

Iha proposta-lei ne’e previstu Atauro sai munisípiu foun, Hatulia B (Ermera) no Loré (Lautem) sai postu administrativu foun. Proposta-lei ne’e aprezenta hosi Ministériu Administrasaun Estatál (MAE).

Alterasaun Lei Defeza Nasionál

Iha 24 maiu 2021, Parlamentu Nasionál (PN) aprova proposta alterasaun ba lei defeza nasionál iha finál globál. Proposta-lei númeru 21/V (2a) ba lei defeza nasionál ne’e aprovadu ho rezultadu votasaun a-favór 39, kontra O no abstensaun 13.

Ministru Defeza Filomeno Paixão de Jesus, esplika iha proposta-alterasaun ne’e la hatama asuntu foun kona-ba komandante komponente sira. Iha proposta-lei alterasaun ne’e komandante komponente sira ho diviza koronél, no ba futuru bele promove ba brigadeiru jenerál.

Projetu-lei Kódigu Mineiru

Iha 24 maiu 2021, Parlamentu Nasionál (PN) aprova projetu-lei Kódigu Mineiru ho unanimidade iha finál globál. Projetu-lei nú 4/V(1a)-Kódigu Mineiru ne’e aprovadu iha finál global ho rezultadu votasaun a-favór 56, laiha kontra no abstensaun.

Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Longuinhos Guterres Lopes, fó apresiasaun ba Komisaun D ne’ebé trata asuntu Ekonomia no Dezenvolvimentu, tanba primeira vez Timor-Leste iha lei kódigu mineiru, ne’ebé aprova ho konsensuál ne’e mai hosi forsa polítika iha Parlamentu Nasionál.

Projetu-Lei Kódigu Mineiru hamutuk artigu 162 ho kapítulu 20 no anexu 3. Artigu 1 define aprovasaun kódigu mineiru, artigu 2 define polítika mineira, artigu 3 define objetivu sira kona-ba estratéjia setór mineiru nian no ikus liu artigu 162 ne’ebé define dispozisaun tranzitória. Lei ne’e vigora bainhira kompleta loron 180 ne’ebé públika hosi Jornál Repúblika.

PN altera pakote lei eleitorál tolu iha finál globál

Iha 28 juñu 2021, Parlamentu Nasionál (PN) altera ona pakote lei eleitorál tolu kompostu hosi lei órgaun administrasaun eleitorál, lei resensiamentu eleitorál no lei eleitorál ba Prezidente Repúblika iha finál globál.

Parlamentu Nasionál altera ona artigu sira mak hanesan 8, 12, 14 no 15 iha lei órgaun administrasaun eleitorál iha finál globál ho rezultadu votasaun a-favór 62 kontra 0 no abstensaun 0.

Reprezentante povu sira mós altera ona artigu hamutuk 13 hosi lei resensiamentu eleitorál mak hanesan artigu 12, 13, 15, 16, 17, 22, 23, 26, 29, 30, 34, 36 no 51 iha lei resensiamentu eleitorál iha finál globál ho rezultadu a-favór 62, kontra 0 no abstensaun 0.

Nune’e mós altera artigu hamutuk 11 mak hanesan 19, 31, 32, 36, 38, 39, 40, 41, 44, 45 no 68 iha lei eleitorál ba Prezidente Repúblika ho rezultadu votasaun a-favór 62, kontra 0 no abstensaun 0. 

Prezidente Parlamentu Nasionál apresia ho membru Komisaun A ne’ebé konsege diskute ho kle’an ba pakote lei eleitorál tolu ne’e tanba konsege aprova iha finál globál.

Nune’e mós Membru Parlamentu Nasionál, Deputadu Abel Pires da Silva, fó apresiasaun ba komisaun A ne’ebé trata asuntu konstitusionál no justtisa tanba altera ona lei importante hirak ne’e.

Maske nune’e, Deputada hosi Bankada Partidu Demokrátiku (PD) Elvina Sousa, kestiona membru komisaun sira tanba hatama proposta hodi elimina votu “Braille” ba ema ho defisiénsia sira.

Hatán ba preokupasaun ne’e, Membru Komisaun A, Deputada Carmelita Carmelita Caetano Moniz, fundamenta, razaun elimina proposta Governu nian tanba Timor-Leste seidauk iha kondisaun atu aplika.

Entretantu Ministru Administrasaun Estatal, Miguel Pereira de Carvalho, esplika proposta Governu nian atu ajuda defisiente matan atu vota iha fatin segredu ne’e.

Alterasaun Lei Migrasaun no Azilu

Iha 10 maiu 2021, Reprezentante Povu sira iha uma fukun Parlamentu Nasionál, altera ona projetu-lei kona-ba alterasaun Lei Migrasaun no Azilu iha finál globál.

Votasaun finál globál Projetu-lei númeru 25/V/ (3a kona-ba alterasaun dahuluk Lei númeru 11/2017, 24 maiu (Lei Migrasaun no Azilu). Projetu-rezolusaun ne’e alterada ho rezultadu votasaun a-favór 42, abstensaun 0 no kontra 3

Purtantu tuir dokumentu ne’ebé Agência TATOLI asesu iha Parlamentu Nasionál, katak artigu 13 ne’e defende konkorda entre Timor-Leste ho Santa Sé, artigu 41 ko’alia kona-ba autorizasaun rezidénsia ba sidadaun estrangeiru iha fixasaun rezidénsia.

Nune’e mós artigu 59 foka kona-ba autorizasaun rezidénsia ho tipu temporária no permanente, no artigu 127 ko’alia kona-ba izensaun ba impostu no taxa alfandegária no tributária.

Entretantu projetu-lei alterasaun dahuluk ne’e aprovada iha faze jeneralidade iha loron 27 abríl 2021 ho rezultadu votasaun a-favór 48 no abstensaun 5.

Orsamentu retifikativu

Iha 23 abríl 2021, Parlamentu Nasionál aprova ona proposta Orsamentu Retifikativu (OR) liuhosi alterasaun Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2021 aprovadu iha finál globál ho rezultadu votasaun a-favór 44, kontra 0 no abstensaun 20.

Iha Orsamentu Retifikativu ne’e altera OJE 2021 ho montante biliaun $1,895 hodi prevee ba kombate surtu COVID-19 no problema cheias (dezastre naturál) no inundasaun.

Iha proposta Governu propoin millaun $223,8 prevee ba fundu COVID-19 ne’ebé aumenta tán ba orsamentu orijinál, no integrasaun saldu jerénsia ne’ebé la inskritu (não inscritos) iha OJE 2021 ho montante millaun $135,3.

Nune’e mós altera OJE 2021 ne’e foti hosi fundu infraestrutura millaun $54 no ministériu sira hamutuk millaun $65,152 nune’e rezerva kontinjénsia sa’e ona millaun $100-resin hodi fó resposta ba problema cheias no inundasaun ne’ebé akontese iha loron 4 abríl liubá. Hosi ajustamentu hirak ne’e inklui saldu jerénsia millaun $135,3 ne’e OJE 2021 sa’e ba billaun $2.1

Rejime Jurídiku Arbitrajen Voluntária

Iha 22 fevereiru 2021, Parlamentu Nasionál aprova proposta-lei kona-ba rejime jurídiku arbitrajen voluntária iha finál globál ne’ebé altera ona artigu balun hosi Kódigu Prosesu Sivíl (CPC-sigla portugés).

Proposta-lei númeru 11/V(2a) kona-ba rejime jurídiku ba arbitrajen voluntária no prosede primeira alterasaun Kódigu Prosesu Sivíl (CPC-sigla portugés) aprovadu iha finál global ho rezultadu votasaun a-favór 36, kontra 6 no abstensaun 5.

Iha 15 fevereiru 2021, Parlamentu Nasionál liuhosi Komisaun A (Justisa no Konstitusionál) aprova ona proposta-lei kona-ba rejime jurídiku arbitrajen voluntária hodi altera artigu balun hosi Kódigu Prosesu Sivíl (CPC-sigla portugés) no ohin Parlamentu Nasionál sei aprovasaun iha finál globál.

Nia dehan, proposta-lei iha artigu hamutuk 73 no artigu 73 n’e tama iha objetivu hosi lei refere.

Deputada Maria Angelina lidera plenária dahuluk 2021

Entretantu iha 05 janeiru 2021, Vise-Prezidente Parlamentu Nasionál, Deputada Maria Angelina Lopes Sarmento, lidera plenária dahuluk tinan 2021.

Plenária dahuluk ne’e ho ajenda númeru 235/V(3a) mak hanesan pedidu justifikasaun falta hosi Deputadu Arão Noé de Jesus da Costa Amaral, Patrocínio Fernandes dos Reis, Deputada Carmelita Caetano Moniz, Maria Terezinha Viegas no Lúcia Taeki.

Iha período de antes da ordem do dia ne’e aprezenta relatóriu hosi Grupu Feto Parlamentár Timor-Leste (GMPTL-sigla potugés) kona-ba fiskalizasaun ba munisípiu Ainaro iha loron 13 outubru 2020 liubá.

Nune’e mós deklarasaun polítika hosi Bankada Kmanek Haburas Unidade Nacional Timor Oan (KHUNTO), intervensaun diversa hosi reprezentante povu sira (deputadu sira) no Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál Francisco Jerónimo, hato’o informasaun ba Parlamentu Nasionál.

PN nia kompeténsia

Parlamentu Nasionál mak órgaun soberania Repúblika Timór-Leste nian ne’ebé reprezenta ema Timór-oan tomak, iha kbiit atu halo lei, atu fiskaliza no atu halo desizaun polítika. Parlamentu Nasionál bele autoriza Governu atu halo lejizlasaun ba sasán sira tuirmai ne’e:

  1. a) Definisaun krime nian, kastigu, medida seguransa nian, no mós nia presupostu; b) Definisaun prosesu sivíl no krime nian; c) Organizasaun judisiáriu nian no estatutu majistradu nian; d) Rejime jerál funsaun públiku nian, no estatutu funsionáriu sira no mós Estadu nia responsabilidade; e) Baze jerál organizasaun nian no administrasaun públiku; f) Sistema monetáriu; g) Sistema finansa no banku nian;
  2. h) Definisaun ba baze polítiku ida ba defeza meiu-ambiente nian no dezenvolvimentu sustentavel; i) Rejime tomak rádiu-difuzaun, televizaun no komunikasaun oin hotu-hotu ba masa sira; j) Servisu militar ka sivíl; k) Rejime geral requisizaun nian no fo fila hosi utilidade publika; l) Dalan no hahalok intervensaun nian, fo fila, nasionalizasaun no privatizasaun hosi meius produsaun nian no rai tuir razaun interesse publiku nian, nune’e mos kriterius fixasaun nian, iha ba kazu sira indemnizasaun nian.

Lei autorizasaun lejizlativu nian tenke hateten-sai objetivu, sentidu, extensaun no durasaun ba autorizasaun, ne’ebé bele prorroga; no Lei autorizasaun lejizlasaun nian labele uza liu dala ida, no ramata ho demisaun Governu nian, ho termu lejizlatura nian ka ho disolusaun Parlamentu Nasionál nian.

Karan hahú lei nian pertense ba: a) Deputadu sira; b) Bankada Parlamentár sira; c) Governu. Labele aprezenta projetu no proposta lei nian ka alterasaun ne’ebé iha tinan ekonómiku ne’ebé la’o daudaun, foti sa’e despeza no hatún reseita Estadu nian ne’ebé mai iha Orsamentu ka iha Orsamentu Ratifikativu sira.

Projetu no Proposta lei ne’ebé sesaun lejizlativu ida la simu, sei bele sisi nafatin iha sesaun ne’e nia laran; Projetu no Proposta lei sira ne’ebé la vota ba, bele halo fali iha sesaun lejizlativu ida tuirmai, lae de’it bainhira termu lejislatura mak la hatán; no Proposta lei nian ramata ho Governu nia demisaun.

Jornalista : Nelson de Sousa

Editór       : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!