DILI, 14 juñu 2022 (TATOLI)–Conselho de Imprensa (CI) Timor-Leste, tersa ne’e, atribui karteira profisionál ba jornalista profisionál na’in-ualu (8) hosi mída emprime, eletrónika no mídia on line iha Timor-Leste.
Notísia Relevante: CI atribui ona karteira profisionál 300 ba jornalista sira

Jornalista sira-ne’ebé simu karteira profisionál ne’e mak Vanessa Auxiliadora da Cunha Reis Alves hosi Grupu Mídia Nasionál (GMN) TV, Floriana dos Santos Borges hosi Mídia Naunil, Blandina Muano hosi Suara Timor-Lorosa’e (STL), José Timo Caet hosi Timor Post, Crisogno Ressoruição Soares hosi Suara Timor-Lorosa’e (STL), Mirandolina Barros hosi Agência TATOLI, I.P no Natalino de Jesus hosi Grupu Mídia Nasionál (GMN) TV.
Prezidente Conselho de Imprensa (CI), Virgílio da Silva Guterres, hateten karteira profísionál hanesan prova ida ba jornalista sira bainhira halo kobertura iha institusaun sira.
“Karteira profisionál hanesan prova ida ba jornalista sira bainhira halo kobertura iha fatin ida ka institusaun sira. Maibé karteira ne’e mós la’ós instrumentu ida katak ita profisionál ona ne’ebé hatene buat hotu maibé ida-ne’e hanesan segmentu ida. Tanba, buat ida ita buka mak konfiansa públiku nian mak ita-nia leitór no telespetadór sira,” Prezidente CI ne’e hateten ba jornalista sira, hafoin atribui karteira profisionál ba jonalista na’in-ualu (8), iha salaun Garden Audian, Dili, tersa ne’e.
Ho aumeta jornalista profisonál na’in-ualu ne’ebé mak ohin simu karteira prefisionál ne’e bele hametin liután papel jornalista sira-nian hanesan fó naroman ba sosiedade no fó naroman ba mundu.
“Jornalista na’in-ualu nia prezensa mak hametin liután ita-nia papel jornalista sira-nian hanesan fó naroman iha sosiedade. Hanesan GMN nia lema katak ‘Lori Timor Ba mundu’ ne’ebé ha’u hanoin mak profisonál jornalista nian mak lori naroman ba sidadaun no ba família sira,” nia dehan.
Reprzentante jornalista na’in-uali ne’ebé simu karteira profisionál, Natalino de Jesus, hateten karteira profisionál hanesan responsabilidade ida ba jornalista sira atu hala’o knar ho responsabilidade.
“Simu kartaun profisionál ho profisionál jornalista hanesan responsabilidade ida. Mezmu tara ba ami no sente kman hela, maibé ami sente simu hela responsabilidade boot ida,” nia dehan.
Tanba, tuir nia, karteira profisionál ida-ne’e hanesan rahun di’ak no grasa ida ba jornalista sira nune’e hala’o servisu ho responsabilidade.
“Se ami halo knar ho di’ak, se ami la halo knar di’ak, orsida dehan karteira profisionál ne’ebé fahe ne’e, fahe saugate de’it,” Natalino haktuir.
Entretantu, jornalista sira-ne’e hanesan ema-ne’ebé mak kumpre ona regulamentu númeru 06/2017, 21 abríl no númeru 07/2017, 21 abríl, atu hetan karteira profisionál, no to’o agora ne’e CI atribui ona karteira profisionál ba jornalista sira hamutuk na’in-431.
Diretór Dezenvolvimentu no Análiza Mídia, Almérico da Costa Junior, hateten mekanizmu ba jornalista sira atu hetan karteira profisionál mak nia tenke tuir ezame hakerek no orál, maibé jornalista sira tenke kompleta siénsia jornalístika no komunikasaun sosiál tanba funsaun hosi karteira profisionál ne’e atu verifika katak jornalista kompetente servisu ba kobertura iha terrenu.
Karteira profisionál ne’e sei apoiu jornalista sira hotu atu servisu ho kredibilidade, ho loloos no imparsialidade, tanba ho objetivu atu hadook hosi jornalista ida atu labele halo sala ko kontra regra, nune’e informasaun sira-ne’e bele konsumu hosi públiku.
Atu hetan ida-ne’e, presiza prosesu ne’ebé mak naruk ba jornalista sira tanba CI prepara tuir kategoria dahuluk mak jornalista ne’ebé mak akaba estudu komunikasaun sosial no sira sei iha oportunidade hodi halo estajiu durante fulan neen (6).
Sira hirak ne’ebé mak la akaba iha área komunikasaun sosiál ne’e sei tuir estajiu durante fulan 12 no ba sira-ne’ebé mak akaba de’it iha eskola sekundária, sei tuir estajiu fulan 18 nia laran.
Jornalista sira-ne’ebé hetan karteira profisionál ne’e tenke iha koñesimentu jornalístiku no iha kapasidade ba mekanizmu kobertura iha terrenu.
Notísia Relevante: Jornalista na’in-100 hatama ona karteira profisionál ba CI
Lei Komunikasaun Sosiál, artigu 12 (Kapasidade) haktuir, bele sai nu’udar jornalista sidadaun maiór ne’ebé goza direitu sivíl tomak no ramata eskola ho pelumenú ensinu sekundáriu.
Tuir artigu 13 (Hala’o knaar) alinea 1 hateten nu’udar kondisaun hodi hala’o knaar jornalista, mak iha abilitasaun ho títulu rasik, hanaran karteira profisionál, ne’ebé Conselho de IMprensa halo no sei hafoun.
Iha alinea 2 haktuir, Governu aprova liuhosi dekretu-lei regulamentu karteira profisionál jornalista no jornalista estajiáriu sira-nian.
Alinea 3 hateten, to’o ba aprovasaun regulamentu ne’ebé temi iha númeru liubá, Conselho de Imprensa (CI) halo dokumentu provizóriu ida.
Iha alinea 4 dehan, sei rekoñese títulu profisionál sira jornalista nian ne’ebé halo tiha ona hosi rain estranjeiru no ninia portadór sira bele husu inskrisaun no emisaun títulu hosi Conselho de Imprensa, hodi dispensa estájiu profisionál.
Alinea 5 haklaken, laiha órgaun komunikasaun sosiál ida bele admite ka mantein ninia servisu nu’udar jornalista, sé mak la abilitadu ho títulu ne’e rasik.
Asesu ba profisaun
Iha artigu 16 hateten, atu hetan dalan ba profisaun nu’udar jornalista sei hahú ho estájiu obrigatóriu ida, ne’ebé ramata ho aproveitamentu, ho durasaun sanulu-resin ualu, fulan-sanulu-resin-rua no fulan-neen, ba sé mak iha ensinu sekundáriu rasik, lisesiatura iha área saida-saida de’it no lisensiatura iha área komunikasaun sosiál.
Inskrisaun no títulu estajiáriu
Iha lei komunikasaun sosiál artigu 15 (Inskrisaun no titulu Estajuariu) iha alinea 1 hatete, estajiáriu tenke husu ninia inskrisaun no emisaun ba títulu rasik.
Alinea 2 haktuir, rekerimentu sei akompaña ho dokumentu hirak tuirmai:
a.) Deklarasaun komprovativu ba admisaun nu’udar estajiáriu iha órgaun ida komunikasaun sosiál, ne’ebé diretór asina, ho identifikasaun jornalista orientadór estájiu nian no númeru ba karteita profisionál ida-idak;
b.) Kópia dokumentu identidade; no c) Kópia sertifikadu abilitasaun literária.
Iha alinea 3 ne’e hateten, ttulu estajiáriu nu’udar dokumentu hodi halo identifikasaun jornalista estajiáriu nian no títulu abilitasaun bastante hodi hala’o atividade jornalístika.
Estájiu profisionál
Tuir artigu 16 iha alinea 1 haklaken, estájiu profisionál hala’o iha fatin ida órgaun komunikasaun sosiál nian, ne’ebé hodi hakle’an koñesimentu tékniku no linguístiku estajiáriu nian no ho nia rohan hodi fó ba nia koñesimentu kona-ba rejime jurídiku ba komunikasaun sosiál no direitu no devér ho natureza legál no étika ba profisaun jornalista.
Iha alinea 2 haktuir, jornalista ida ho esperiénsia tinan-lima liu iha profisaun ne’e, sei tuir estajiáriu, ne’ebé mak responsavel ba orientasaun estájiu.
Alinea 3 ne’e haktuir, estájiu iha komponente teóriku ida nomós komponente prátiku ida.
Alimea 4 ne’e hateten, iha estájiu nia laran, estajiáriu tenke halo pelumenús aktu no knaar hosi natureza jornalístiku lima hirak tuirmai:
a.) Redasaun, koordenasaun, eskolla ba títulu, integrasaun, koresaun ka koordenasaun matéria ne’ebé atu fó-sai iha komunikasaun sosiál, ne’ebé iha ka laiha komentáriu;
b.) Komentáriu ne’e ka krónika iha órgaun komunikasaun sosiál;
c,) Entrevista, inkéritu ka reportajen hakerek ka ko’alia iha komunikasaun sosiál;
d.) Planeamentu no organizasaun téknika servisu nian;
e.) Peskiza, rekolla, selesaun no tratamentu ba faktu, notísia, informasaun ka opiniaun no ninia preparasaun liuhosi testu, imajen ka lian hodi halo divulgasaun iha komunikasaun sosiál;
f.) Revizaun orijinál ba matéria jornalístiku no halo peskiza ba dadus ida-idak hodi halo notísia;
g.) Organizasaun no konservasaun hodi halo arkivu jornalístiku no peskiza ba dadus ida-idak hodi halo notísia;
h.) Fahe testu, fotografia ka ilustrasaun ho karáter jornalístiku hodi halo divulgasaun;
i.) Halo dezeñu artístiku ka tékniku ho karáter jornalístiku.
Iha alinea 5 esplika, órgaun komunikasaun sosiál halo sertifikadu ida bainhira ramata estájiu ho aproveitamentu, sertifikadu ne’e sei tau hamutuk ho dokumentu komprovativu sira ba hala’o aktu tuir natureza jornalístika ne’ebé temi tiha ona iha númeru liubá.
Aliena 6 hateten, estájiu ramata ho ezame ida, ne’ebé Conselho de Imprensa halo, iha ezame ne’e estajiáriu tenke hatudu koñesimentu kona-ba étika profisionál, direitu no devér sira jornalista nian, knaar no devér komunikasaun sosiál, knaar Estadu nian iha setór komunikasaun sosiál no kestaun hirak seluk relevante ba rejime jurídiku atividade jornalístiku nian.
Iha alinea 7 mós hateten, estájiu sei halo iha rejime okupasaun prinsipál, permanente no renumeradu ho pelumenu saláriu mínimu nasionál
Inkompatibilidade
Jornalista, tuir lei komunikasaun sosiál, artigu 17 (Inkompatibilidae ka labele hala’o tan knaar hirak seluk) iha alinea 1 hateten, profisaun nu’udar jornalista labele hala’o hamutuk iha tempu hanesan ho knaar hirak seluk tuirmai;
a.) Funsionáriu públiku; b.) Titulár ba kargu iha órgaun soberania ida, iha órgaun podér lokál ka lideransa komunitária; c.) Dirijente partidu polítiku; d.) Relasaun públika ka asesór ba imprensa, komunikasun no imajen; no e.) Atividade saida de’it ne’ebé ho rohan hodi promove bein ka servisu liuhosi forma publisidade.
Aliena 2 haktuir, saida mak hakerek iha alínea a) númeru liubá sei la aplika ba funsionáriu públiku sira-ne’ebé atu hala’o knaar nu’udar jornalista iha órgaun komunikasaun sosiál Estadu nian.
Iha alinea 3 hateten, bainhira hala’o knaar espesífiku iha nº 1, profisionál ne’e tenke fó filafali títulu rasik identifikasaun ba Konsellu Imprensa hodi impede hala’o atividade jornalístiku.
Alienia 4 ne’e haktuir, hapara impedimentu bainhira de’it hapara situasaun ne’ebé hamosu impedimentu ba, jornalista bele hala’o filafali ninia knaar nu’udar jornalista, bainhira fila-fali atu hola parte iha órgaun komunikasaun sosiál saida-saida de’it.
Iha alinea 5 ne’e esplika, bainhira sakar saida mak hakerek iha númeru 1 sei hetan kastigu ho koima ida hosi $250 to’o $1.000.
Notísia Relevante: Problema no Solusaun Karteira Profisionál ba Jornalista Timoroan
Jornalista : Osória Marques
Editór : Cancio Ximenes